Lauksaimniecība un tās reģistrācija (II)

Lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrība

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība ir kooperatīvā sabiedrība, kas sniedz pakalpojumus lauksaimniecības produktu ražotājiem, bet nenodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, izņemot biedru saražotās produkcijas pārstrādi un apstrādi.

Atbilstīgā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem par atbalsta saņemšanu lauku attīstībai.

Piemājas saimniecības īpašnieki var apvienoties un izveidot kooperatīvo sabiedrību, lai kopā pārdotu savu saražoto preci.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības dibinātāji var būt fiziskās vai juridiskās personas, kuras ražo lauksaimniecības produktus, kā arī citas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par pieciem.

Ja kooperatīvo sabiedrību dibina kā jaunu sabiedrību, tās dibināšanas dokumenti ir dibināšanas līgums, statūti un dibināšanas sapulces protokols.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību pamatkapitāla minimālais lielums ir 200 latu. Ja pamatkapitāls samazinās un ir mazāks par statūtos noteikto minimālo lielumu, valde triju mēnešu laikā sasauc biedru kopsapulci (pilnvaroto sapulci), kurā tiek lemts par sabiedrības tālāko darbību.

Lai reģistrētu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību, tā Uzņēmumu reģistrā iesniedz:

1. reģistrācijas pieteikumu. Pieteikumā norāda, ka sabiedrība ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība; neražo lauksaimniecības produktus, bet var pārstrādāt sabiedrības biedru saražoto produkciju; sniedz lauksaimniecības pakalpojumus sabiedrības biedriem;
2. dibināšanas līgumu (paraksta visi dibinātāji);
3. statūtus (paraksta visi dibinātāji vai dibināšanas sapulces pilnvarotas personas);
4. dibināšanas sapulces protokolu;
5.  bankas izziņu par pamatkapitāla apmaksu;
6. dokumentu, kas apliecina mantiskā ieguldījuma vērtību (ja tiek izdarīts mantiskais ieguldījums);
7. valdes locekļu notariāli apstiprinātus parakstu paraugus;
8. dokumentu par juridisko adresi;
9. kvīti par valsts nodevas samaksu 100 latu apmērā;
10. kvīti par publikāciju oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” 24 lati. 

Biedru uzņemšana kooperatīvajā sabiedrībā. Nevienai personai nevar atteikt uzņemšanu kooperatīvajā sabiedrībā, ja vien šī persona nav izslēgta no kooperatīvās sabiedrības par statūtu pārkāpšanu. Atteikties uzņemt jaunus biedrus var vienīgi tās kooperatīvās sabiedrības, kuras atbilstoši statūtiem apkalpo tikai savus biedrus un nespēj sekmīgi apkalpot lielāku biedru skaitu. Ja sabiedrības valde kādai personai atsaka uzņemšanu, iesniegumu par šā lēmuma pārskatīšanu var iesniegt biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei) mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas dienas, un tas izskatāms nākamajā biedru kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē). Biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmums ir galīgs. Biedra tiesības un pienākumi ir spēkā ar brīdi, kad valde pieņēmusi lēmumu par viņa uzņemšanu kooperatīvajā sabiedrībā (ja statūtos nav paredzēts citādi). Ja mēneša laikā no šā brīža biedrs nav pilnībā nokārtojis statūtos paredzētos ar iestāšanos saistītos maksājumus vai biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) nav apstiprinājusi valdes lēmumu par biedra uzņemšanu, šis lēmums atzīstams par spēkā neesošu un izdarītie maksājumi atdodami atpakaļ to maksātājam. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedrs balsstiesības iegūst pēc tam, kad biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) ir apstiprinājusi valdes lēmumu par viņa uzņemšanu.

Par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedru var būt fiziskā vai juridiskā persona, kura savā saimniecībā nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu un izmanto lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības pakalpojumus atbilstoši statūtu prasībām, kā arī cita lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība.

"Var noteikt citu pamatpaju aprēķināšanas kārtību."

Kooperatīvās sabiedrības valde iekārto biedru reģistru, kurā norāda šādas ziņas:

1. ja biedrs ir fiziskā persona, - tās vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi; ja biedrs ir juridiskā persona, - tās nosaukumu (firmu), reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
2. datumu, kad biedrs uzņemts kooperatīvajā sabiedrībā;
3.  katram biedram piederošo pamatpaju un papildpaju skaitu un to kopējo vērtību;
4. izmaiņas, kas notikušas ar pajām;
5. datumu, kad biedrs izstājies, izslēgts vai miris (juridiskā persona izbeigusi savu darbību), kad izbeigusies viņa atbildība un notikusi galīgā norēķināšanās ar bijušo biedru. Biedru reģistrā var ierakstīt arī citus datus, ja biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) pieņēmusi attiecīgu lēmumu.

Paju jeb biedra karte ir dokuments, kas apliecina kooperatīvās sabiedrības biedram piederošo paju skaitu un to kopējo vērtību un dod tiesības piedalīties sabiedrības darbā un pārvaldē, saņemt attiecīgās dividendes un peļņas atmaksu, bet sabiedrības likvidācijas gadījumā – likvidācijas kvotu. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedrs saņem peļņas (atbilstīgajā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā – pārpalikuma) atmaksu atbilstoši izmantoto pakalpojumu apjomam, bet sabiedrības likvidācijas gadījumā – arī likvidācijas kvotu atbilstoši biedram piederošo paju skaitam.

Paju jeb biedra karti biedram izsniedz kooperatīvās sabiedrības valde. Tajā uzrādāma visa biedru reģistrā esošā informācija par kooperatīvās sabiedrības biedru.

Pajas, to veidi un citi kooperatīvās sabiedrības biedru maksājumi

Kooperatīvajā sabiedrībā var būt pamatpajas un papildpajas. Visu veidu pajām sabiedrībā ir vienāda nominālvērtība. To var samazināt vienīgi tad, ja sabiedrībai pēc saimnieciskās darbības gada noslēgšanas zaudējumu segšanai nepietiek rezerves kapitāla un ir nepieciešams izmantot daļu no pamatkapitāla. Kooperatīvās sabiedrības biedram ir vismaz viena paja. Biedra maksimālais paju skaits nosakāms statūtos. Biedra pajas veido ieguldījums kooperatīvajā sabiedrībā. Pajas vērtību un ieguldīšanas kārtību nosaka kooperatīvās sabiedrības dibināšanas līgums un statūti.

Pamatpajas. Sabiedrības statūtos var noteikt, ka biedra pamatpaju skaitam ir jāatbilst viņa izmantoto sabiedrības pakalpojumu apjomam iepriekšējā saimnieciskās darbības gadā, ievērojot šādu kārtību:

1. statūtos jāparedz biedra izmantoto un sabiedrības sniegto pakalpojumu apjoms, par kuru biedram pienākas viena pamatpaja, kā arī kārtība, kādā tiek noteikts vienam biedram pienākošos pamatpaju skaits;
2. valde katru gadu ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc saimnieciskās darbības gada beigām un ne vēlāk kā divas nedēļas pirms kārtējās biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) apkopo ziņas par biedru izmantoto un sabiedrības sniegto pakalpojumu apjomu iepriekšējā saimnieciskās darbības gadā un aprēķina biedram pienākošos pamatpaju skaitu;
3. ja iepriekšējā saimnieciskās darbības gadā biedra faktiski izmantoto un sabiedrības sniegto pakalpojumu apjoms un viņam pienākošos pamatpaju skaits pārsniedz viņam piederošo pamatpaju skaitu, par pamatpajām tiek pārreģistrētas viņam piederošās papildpajas, bet, ja viņam papildpaju nav vai to skaits ir nepietiekams, biedram sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā papildus jāiegādājas attiecīgs pamatpaju skaits. Ja biedra izmantoto un sabiedrības sniegto pakalpojumu apjoms ir samazinājies, viņa pamatpajas pārreģistrējamas par papildpajām;
4. biedram nepieciešamās pamatpajas jāiegādājas biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) noteiktajos termiņos. Ja biedrs neiegulda šo paju iegādei nepieciešamos līdzekļus, viņam aprēķinātā dividende un peļņas (atbilstīgajā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā – pārpalikuma) atmaksa tiek ieskaitīta kā ieguldījums par iegādājamām pajām;
5.  sabiedrības saimnieciskās darbības pirmajā gadā tās dibinātājiem pienākošos pamatpaju skaitu nosaka dibināšanas līgums, bet pārējiem biedriem līdz pirmā saimnieciskās darbības gada beigām ieguldītās pajas reģistrējamas kā papildpajas. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības statūtos, ņemot vērā sabiedrības sniegto pakalpojumu specifiku, var noteikt citu pamatpaju aprēķināšanas kārtību.

   "Lauksaimnieciskās darbības veicējs kā fiziska persona var reģistrēt VID piemājas saimniecību."

Papildpajas. Sabiedrības biedriem statūtos noteiktajā kārtībā ir tiesības savstarpēji pirkt, pārdot un dāvināt savas papildpajas. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedra papildpajas var atsavināt pēc viņa pieprasījuma iesniegšanas kooperatīvās sabiedrības valdei, ievērojot statūtos noteikto kārtību.

Sabiedrības dibinātāji un biedri pajas var iegūt:

1. iemaksājot paju vērtību naudā;
2.  sedzot visu pajas vērtību vai daļu no tās ar mantisko ieguldījumu, ja tam piekrīt kooperatīvās sabiedrības dibinātāji, bet pēc saimnieciskās darbības uzsākšanas – tās izpildinstitūcija.

Ja kooperatīvā sabiedrība netiek reģistrēta, dibinātāji saņem atpakaļ iemaksāto summu vai izdarīto mantisko ieguldījumu, kā arī dibināšanas procesā ieguldīto, bet neizmantoto līdzekļu daļu.

Kooperatīvās sabiedrības rezerves kapitāls

Kooperatīvajai sabiedrībai jāveido rezerves kapitāls, kuru ar biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu izmanto sabiedrības zaudējumu segšanai.

Rezerves kapitālu veido:

1.  iestāšanās maksa, ja tā paredzēta kooperatīvās sabiedrības statūtos;
2. neizņemtās dividendes un pajas;
3.  atbilstīgajā lauksaimniecības kooperatīvajā sabiedrībā — neizņemtais pārpalikums. Rezerves kapitāla maksimālais lielums nav ierobežots.

Nodokļi un atvieglojumi

Nodokļu atvieglojumus kooperatīvā sabiedrība saņem nodokļu likumos paredzētajā kārtībā. Ievērojot nodokļu likumos noteikto kārtību, atbilstīgā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā patstāvīgi, bet katrs lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedrs maksā attiecīgi iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli no pārpalikuma daļas, kas pienākas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedram.

Kooperatīvās sabiedrības peļņa

Ar biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu peļņas atlikums pēc nodokļu nomaksas un citu obligāto maksājumu izdarīšanas tiek sadalīts šādi:

1. statūtos noteiktā rezerves kapitāla veidošanai, kā arī citu kapitālu veidošanai;
2. dividenžu izmaksai par pajām statūtos noteiktajā kārtībā;
3. peļņas atmaksai statūtos noteiktajā kārtībā.

Atlikusī peļņas daļa sadalāma saskaņā ar biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu.

Zaudējumu segšanas kārtība

Ja kooperatīvā sabiedrība noslēdz saimnieciskās darbības gadu ar zaudējumiem, tās biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei) jālemj par zaudējumu segšanas kārtību. Kooperatīvās sabiedrības zaudējumu segšanai tiek izmantots tās rezerves kapitāls, pamatkapitāls, kā arī citi kapitāli. Lai segtu zaudējumus, biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) var lemt par papildu vienreizēju iemaksu izdarīšanu proporcionāli pamatpaju skaitam.

Darbības uzskaite un lietvedība

Kooperatīvā sabiedrība kārto lietvedību, grāmatvedību un statistisko uzskaiti, kā arī sastāda un iesniedz gada pārskatu saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Biedru kopsapulču (pilnvaroto sapulču), padomes, valdes un revīzijas komisijas (revidenta) sēžu protokoli, ziņojumi un lēmumi ir numurējami, reģistrējami un uzglabājami atsevišķos caurauklotos un apzīmogotos sējumos.

Lauksaimniecības atbalsts

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības atbilstība. Atbalstu lauku attīstībai var saņemt ikviena lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, ja tā atbilst Ministru kabineta 22.12.2009. noteikumu Nr. 1491 „Noteikumi par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības reģistrācijai nepieciešamajiem dokumentiem un šīs sabiedrības atbilstības izvērtēšanu atbalsta piešķiršanai”, kas izdoti saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likuma 16. panta ceturtās daļas un 36.¹ panta otrās daļas prasībām. Noteikumi stājās spēkā 29.12.2009.

Sabiedrība, kas vēlas saņemt atbalstu, katru gadu līdz 15. martam lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā iesniedz:

•  iesniegumu par atbilstības izvērtēšanu;
• reģistrācijas apliecības kopiju;
•  sabiedrības biedru sarakstu. Sarakstā norāda preču un pakalpojumu apgrozījumu starp sabiedrību un sabiedrības biedru;
• informāciju par sabiedrības preču un lauksaimniecības pakalpojumu apgrozījumu ar personām, kas nav sabiedrības biedri;
•  informāciju par pārpalikumu;
•  gada pārskatu par iepriekšējo periodu.

Komisija sabiedrības atbilstību izvērtē pēc tās iepriekšējā gada saimnieciskās darbības rādītājiem, ievērojot šādus kritērijus:

1. sabiedrības biedri ar tās starpniecību realizē tikai savā saimniecībā saražoto lauksaimniecības produkciju vai no citas sabiedrības iepirkto lauksaimniecības produkciju;
2. minimālais preču un lauksaimniecības pakalpojumu apgrozījums starp sabiedrību un sabiedrības biedriem ir 5000 latu;
3. minimālais preču un lauksaimniecības pakalpojumu apgrozījums starp sabiedrību un sabiedrības biedriem nav mazāks par 75 procentiem no sabiedrības preču un lauksaimniecības pakalpojumu kopējā apgrozījuma;
4. pārpalikumu proporcionāli sabiedrības biedriem sniegto preču un lauksaimniecības pakalpojumu apjomam sadala sabiedrības biedriem;
5. ne mazāk kā 25 procenti no pārpalikuma līdzekļiem tiks ieguldīti sabiedrības attīstībā;
6. maksimālais sabiedrības apgrozījums ar vienu biedru ir 40 procentu no sabiedrības preču un lauksaimniecības pakalpojumu kopējā apgrozījuma;
7. sabiedrībai preču un lauksaimniecības pakalpojumu apgrozījums ir ne mazāk kā ar 10 biedriem;
8. sabiedrībā, kurā iepriekšējā gada neto apgrozījums pārsniedz piecus miljonus latu, izpildvara ir nošķirta no lēmējvaras.

Savukārt asociācija katru gadu līdz 15. aprīlim rakstiski informē sabiedrību par tās atbilstību minētajiem kritērijiem; papīra formā un elektroniski iesniedz Uzņēmumu reģistrā, Valsts ieņēmumu dienestā un Zemkopības ministrijā sarakstu par izvērtēto sabiedrību atbilstību.

Individuālais komersants

Lauksaimnieciskās produkcijas ražotājs var reģistrēties Uzņēmumu reģistrā kā individuālais komersants. Obligāti tas jādara, ja:

1. tas ir VID reģistrēts saimnieciskās darbības veicējs, kura gada apgrozījums no veiktās lauksaimnieciskās darbības pārsniedz 200 000 latu;
2. nodarbina vairāk nekā piecus darbiniekus.

Valsts nodeva par ierakstīšanu komercreģistrā jāmaksā 20 lati, par publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” – 16 lati.

Saimnieciskās darbības veicējs

Lauksaimnieciskās darbības veicējs kā fiziska persona var reģistrēt Valsts ieņēmumu dienestā piemājas saimniecību. Tas jādara 30 dienu laikā pēc saimnieciskās darbības sākšanas. Reģistrējoties uzrāda pasi un zemesgrāmatu par īpašumā esošo lauksaimniecības vai piemājas saimniecības zemi. Ja zemi nomājat, tad jāuzrāda nomas līgums.

Par apliecinājumu reģistrētai saimnieciskai darbībai Valsts ieņēmumu dienests izsniedz šīm personām nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecību.

Ja zemnieks no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības gūst ienākumu, kurš nepārsniedz 2000 latu gadā, tad tas var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs. Šajā gadījumā jānodrošina grāmatvedības uzskaite, lai noteiktu, kad minētie ienākumi sasniedz 2000 latus gadā. Tas nozīmē, ka saņemtā nauda par, piemēram, pārdotiem kartupeļiem, ir jāieraksta paša izveidotā žurnālā vai burtnīcā. No ieņēmumiem (saņemtās naudas) atskaita izdevumus (maksājumus par sēklām un minerāliem u.c.). Kad ienākums jeb peļņa sasniedz 2000 latus kalendārajā gadā, tad ir jāreģistrējas obligāti.