SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
29. aprīlī, 2010
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Izglītība
2
2

Sagatavots pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012. gadam

Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Harrison Keely, www.sxc.hu

Pasākumu plāns, kas tapis sadarbībā ar valsts iestādēm un sadarbības partneriem – Augstākās izglītības padomi, Latvijas Rektoru padomi, Latvijas Studentu apvienību, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Darba devēju konfederāciju -, 15. aprīlī izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un nodots ministriju saskaņošanai.

Plāns izstrādāts, pamatojoties uz 12. janvārī Ministru kabinetā (MK) apstiprināto informatīvo ziņojumu „Par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai”, tajā veikto situācijas analīzi augstākās izglītības un zinātnes sektorā un IZM un EM izveidotās darba grupas sniegtajiem priekšlikumiem.

Plāns ir pieejams vietnē: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40173173.

IZM skaidro, ka, lai novērstu politikas plānošanas dokumentu dublēšanos, pasākumu plāna projektā nav iekļautas tās zinātniskās darbības aktivitātes, kas jau ietvertas „Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādņu ieviešanas rīcības plānā 2010.-2011. gadam”, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā 2010. gada 16. martā. Līdz ar to pasākumu plāns jāskata kontekstā ar to.

Sākumposma dokuments augstākās izglītības un zinātnes reformām

Saskaņā ar IZM informāciju pasākumu plāns kā īstermiņa politikas plānošanas dokuments ir sākuma posms ceļā uz ilgtermiņa strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē. Kāpēc tas izveidots tik īsam laika posmam – trim gadiem (informatīvais ziņojums paredzēja pasākumus līdz 2020. gadam), plāna apspriešanā skaidroja izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe. Jaunais MK tiesību akts par plānošanas dokumentiem paredz iespējami biežāku atskaitīšanos par padarīto.

T.Koķe valdībā gatava aizstāvēt viedokli, ka nevar būt situācija, ka tiek reformēta tik atbildīga joma kā augstākā izglītība, neieguldot tajā līdzekļus. Vairs nedrīkst atļauties, ka augstākā izglītība tiek finansēta katru gadu un gada vidū vēl veikti grozījumi, kā rezultātā augstskolas Senāts nevar ilgtermiņā plānot augstskolas attīstību, norāda ministre. IZM izstrādātajā pasākumu plānā nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012. gadam ir skaidri ierakstīts, ka augstākajā izglītībā finansējumam ir jābūt vismaz īsākā studiju cikla kontekstā – trim četriem gadiem uz priekšu. Protams, pašlaik valsts nespēj iedot tik, cik augstākajai izglītībai vajadzētu, un to ministre solīt nespēj.

"Saskaņā ar IZM plānu valsts budžeta finansējums augstākajai izglītībai ne nākamgad, ne aiznākamgad netiek samazināts."

Plānā ir noteikti pasākumi, kuru īstenošana radīs atbilstošus apstākļus valdības apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā „Par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai” ieskicēto reformu procesa veiksmīgai norisei. Pasākumi aptver četrus galvenos rīcības virzienus:

  1. studiju un zinātniskās darbības kvalitātes uzlabošana,
  2. augstākās izglītības un zinātnes institūciju materiāli tehniskās bāzes modernizācija un resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšana,
  3. augstākās izglītības internacionalizācija un eksportspējas paaugstināšana,
  4. augstākās izglītības un zinātnes sektora integrācija ar tautsaimniecību un sabiedrības attīstību.

Pasākumu plāna projektā ietverti 38 pasākumi, par kuru izpildi ir atbildīga IZM, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Zemkopības ministrija, Kultūras ministrija, Veselības ministrija, Valsts izglītības attīstības aģentūra, Latvijas Darba devēju konfederācija un citas institūcijas. Atbilstoši institūciju kompetencei veicamie pasākumi paredz sagatavot jaunus normatīvos aktus, kā arī veikt grozījumus esošajos normatīvajos aktos, pilnveidot augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas sistēmu, radīt nosacījumus efektīvākai augstākās izglītības institūciju materiālo, finanšu un personāla resursu izmantošanai.

Prasīs pakāpeniski dubultot finansējumu augstākajai izglītībai

Latvijas plašsaziņas līdzekļos lielu rezonansi ir guvuši Pasaules Bankas ekspertu ieteikumi 2011. gadā samazināt budžeta vietu skaitu vai to bāzes finansējumu valsts augstskolām par 50%, atteikties no valsts galvotajiem kredītiem, kā arī tas, ka tuvākajos gados Latvija varētu pāriet uz maksas augstāko izglītību.

Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotais plāns šādu samazinājumu neparedz. Ministre T. Koķe uzsver, ka Pasaules Bankas ieteikumus ministrija neatbalsta un saskaņā ar plānu nedz nākamajā, nedz aiznākamajā gadā finansējums augstākajai izglītībai nesamazināsies, bet, sākot ar 2013. gadu, tas pakāpeniski pieaugs, līdz 2015. gadā sasniegs 1,2%, bet zinātnei – 1,5% no IKP, un tas palīdzēs radīt uz zināšanām balstītu ekonomiku. Šobrīd augstākā izglītība saņem apmēram 0,5% no IKP.

"Līdzīgās programmas tiek grupētas katras augstskolas robežās, un viena un tā pati akreditācijas komisija tās izvērtē visās Latvijas augstskolās."

Augstskolu vadītāji gan ir skeptiski par šādiem ministrijas plāniem un izteikušies, ka būtu labi, ja viņiem neatņemtu to, kas vēl ir atlicis. Pēc dramatiskā budžeta samazinājuma 2009. un 2010. gadā (48% un 18%) tālāka budžeta samazināšana valsts augstskolām nozīmētu pakāpenisku, un ātru augstākās izglītības sistēmas sagraušanu Latvijā un jaunatnes, kā arī kvalificēta darbaspēka daudz masveidīgāku aizbraukšanu no mūsu valsts, nekā tas noticis pēdējos gados.

Latvijā ir maz tādu tautsaimniecības nozaru, kuras nav skāris šāds budžeta samazinājums. Izglītības, veselības un citu jomu iznīcināšana drīzumā var kļūt par nopietnu draudu Latvijas valsts neatkarībai. Lielākajā daļā ES valstu finansējums augstākajai izglītībai netika samazināts vai tas tika veikts nelielā apmērā, bet daudzviet pasaulē krīzes apstākļos tas tika pat palielināts. Turklāt daļa Eiropas valstu jau ir pārgājusi vai tuvākajā nākotnē plāno pāriet uz valsts finansētu augstāko izglītību. Tāpēc Latvijas jaunatnes aizplūšana uz citām valstīm būs nenovēršama.

Pieaugs prasības gan studentiem, gan pasniedzējiem

Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka augstākās izglītības reformu plāna īstenošana darīs efektīvāku Latvijas augstākas izglītības sistēmu un vienlaikus uzlabos studiju kvalitāti.

Pēc IZM iecerētā, ar 2013. gadu pakāpeniski pieaugot augstākās izglītības finansējumam un 2015. gadā sasniedzot 1,2%, bet zinātnei – 1,5% no IKP, palielināsies prasības gan akadēmiskajam personālam, gan studējošajiem. Būs stingrāka cīņa pret plaģiātismu, ieviešot Ētikas kodeksu un iekšējos normatīvajos aktos iekļaujot normas, kas pastiprina augstskolu atbildību par to.

Ārzemju studentu un pasniedzēju piesaistīšanas nolūkā valsts līmenī tiks izveidots īpašs atbalsta fonds, arī interaktīvā mājaslapa ar studiju programmu piedāvājumu svešvalodās. Tas ir ļoti svarīgi ne tikai finansējuma piesaistei, bet arī valsts ārējā tēla veidošanai, lai cilvēki gribētu braukt uz Latviju. Iespēju robežās tiks atbalstīta studiju programmu izstrāde ES valodās. Tā kā līdzekļu visiem nepietiks, tas notiks konkursa kārtībā, skaidro Augstākās izglītības departamenta vadītāja Gita Rēvalde. Jau šogad paredzēts nodrošināt vismaz desmit un, iespējams, pat vairāk ārvalstu studentiem un mācībspēkiem stipendiju starptautisko starpvaldību un starpministriju līgumu ietvaros.

Pēc studentu ieteikuma, plānots paaugstināt kvalitātes kritērijus akadēmiskā personāla atlasei un karjeras izaugsmei. Arī studentiem turpmāk būs jāmācās vairāk. Ministrija nepārtraukti saņem pārmetumus, ka studenti nesēž auditorijā, bet staigā apkārt, tādēļ studiju programmas tiks pārveidotas, lai pilna laika studentiem būtu 40 stundu mācību nedēļa. Palielinoties studiju intensitātei, studiju kvalitāte pieaugtu īsā laika periodā, pārliecināta G.Rēvalde. Taču kvalitāte ir ļoti komplekss jēdziens – to nevar atrisināt ar vienu pasākumu. Bet, pieņemot Augstākās izglītības likumu, tiktu panākts milzīgs uzlabojums normatīvajā regulējumā.

Lai uzlabotu studiju kvalitāti, piesaistot ārvalstu ekspertus un uzklausot viņu viedokļus, tiks izstrādāta studiju programmu grupēšanas un izvērtēšanas metodika pa studiju virzieniem (apmēram 30) un uzsākta vismaz 400 bakalaura un profesionālo pamatstudiju programmu izvērtēšana. Protams, šim pasākumam nepieciešami finanšu līdzekļi, norāda departamenta vadītāja.

Līdz šim nebijis pasākums ir augstskolu pāreja no programmu akreditācijas uz studiju virzienu akreditāciju, vienlaicīgi samazinot birokrātiskās procedūras akreditācijas procesā. Pašlaik iznāk dubults process: katru studiju programmu akreditē atsevišķi un vēl akreditē arī katru institūciju. Pēc G.Rēvaldes vārdiem, lai izmaiņas īstenotu, protams, būs nepieciešami MK noteikumi, jāveido darba grupas, kas to apspriedīs detaļās, bet ideja ir šāda - līdzīgās programmas tiek grupētas katrā augstskolā, un tās visās Latvijas augstskolās izvērtē viena un tā pati akreditācijas komisija. Līdz ar to, ja augstskolai tiek atļauts realizēt šo studiju virzienu, jaunu studiju programmu atvērt ir vieglāk.

"Jebkāds turpmākais valsts finansējuma samazinājums ir graujošs drauds Latvijas augstākās izglītības sistēmas pastāvēšanai un līdz ar to – Latvijas kā neatkarīgas valsts nākotnei."

Ja līdz 2015. gadam izdodas realizēt finansējuma pieaugumu, tad valsts budžeta finansējuma piešķiršanas sistēmu augstākajā izglītībā ir paredzēts papildināt ar rezultātos orientētu finansējuma piešķiršanas principu. IZM ir saņēmusi diezgan daudz priekšlikumu, kādiem jābūt kritērijiem, pēc kuriem tiek aprēķināts papildu finansējums. Eiropas pieredze liecina, ka augstskolai ir jābūt bāzes finansējumam un 10-20% papildu finansējumam, uz kuru var pretendēt arī privātās augstskolas, ja tās sasniedz konkrētus rezultatīvos rādītājus.

Plāns paredz, ka augstskolas sekos savu absolventu gaitām. Šobrīd IZM kā budžeta vietu prognozētājai un sadalītājai trūkst darba tirgus ilgtermiņa prognožu. Patlaban ir ļoti grūti paredzēt, kas Latvijai būs vajadzīgs pēc trim gadiem, kur nu vēl pēc desmit gadiem, norāda G.Rēvalde.

Rektori: augstākā izglītība ir apdraudēta

Sešpadsmit Latvijas valsts dibināto augstskolu rektori 17. aprīlī masu medijos izplatījuši paziņojumu, kurā uzsver šā brīža valsts politikas neatbilstību EK paustajām politikas vadlīnijām un darbības principiem un uzskata, ka valdībai nekavējoties ir skaidri jāformulē redzējums par valsts attīstības vīziju: vai Latvija attīstās kā valsts, kurai vajadzīgi izglītoti cilvēki, kas paliek Latvijā un spēj nodrošināt jaunu darbavietu radīšanu, pēc iespējas ātrāk izvedot valsti uz attīstības ceļa, vai Latvija attīstīsies kā lēts avots rietumvalstu mazkvalificētā darbaspēka tirgum.

Paziņojumā teikts, ka turpmākais valsts finansējuma samazinājums un taupīšana uz valsts galvoto studiju kredītu rēķina nopietni apdraud augstākās izglītības pieejamību un kvalitāti Latvijā un ir pilnīgā pretrunā ar Eiropas Komisijas paziņojuma „Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” uzdevumu, proti, palielināt izglītības sistēmu atvērtību.

Latvijas augstskolas pēc jau notikušā finansējuma samazinājuma un iedzīvotāju maksātnespējas pieauguma ir piedzīvojušas studentu skaita kritumu, un tas apdraud veiksmīgu „Eiropa 2020” pamatmērķa – vismaz 40% jaunākās paaudzes iedzīvotāju jābūt augstākajai izglītībai – īstenošanu. Bet ieguldījumi izglītībā, pētniecībā un inovācijā veicina nodarbinātību un progresu, uzlabo konkurētspēju un sekmē jaunu darbavietu radīšanu. Samazinot šos ieguldījumus, valsts nākotne ir apdraudēta. Arī ekonomiskās krīzes laikā un ierobežota budžeta apstākļos ir jāievēro finansējuma samazinājuma samērīguma princips un jānodrošina nozares spēja ilgtspējīgi attīstīties, pie tam – starptautiskā kontekstā, uzskata rektori.

Valdības akceptētajā ekonomikas ministra A.Kampara un izglītības un zinātnes ministres T.Koķes vadītās darba grupas Informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka augstākajai izglītībai turpmākajos gados nedrīkst samazināt finansējumu. Pēc dramatiskā budžeta samazinājuma pēdējos divos gados valsts dibinātās augstskolas Latvijā vēl strādā, pieliekot visas pūles kvalitātes uzturēšanā. Tomēr ir skaidrs, ka jebkāds turpmākais valsts finansējuma samazinājums ir graujošs drauds Latvijas augstākās izglītības sistēmas pastāvēšanai un līdz ar to - Latvijas kā neatkarīgas valsts nākotnei.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI