Par grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām"

1.

Papildināts 1. panta “Likumā lietotie termini” 23. punkts, kurā definēts jēdziens “soda nauda”. Turpmāk par soda naudu uzskata arī maksājumu, ko nodokļu maksātājs, precizējot deklarācijas, veic pēc tam, kad saņemts paziņojums par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu. Ja šis maksājums veikts pirms Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paziņojuma par audita uzsākšanu, tad tā nav uzskatāma par soda naudu. Ja VID nodokļu maksātājam sūta informāciju, ka tam tiks veikts audits, tad tomēr tas būtu jāņem vērā un jāizlabo visas deklarācijas līdz VID paziņojuma saņemšanai.

2.

Papildināts 1. pants ar jaunu terminu (27. punkts): datu atbilstības pārbaude – nodokļu administrācijas pārbaude, kuras laikā izvērtēta nodokļu maksātāja iesniegtajās nodokļu un informatīvajās deklarācijās uzrādītās informācijas atbilstība nodokļu administrācijas rīcībā esošajai informācijai un normatīvajiem aktiem. Datu atbilstības pārbaudi veic nodokļu administrācijas telpās, nepieprasot no nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības attaisnojuma dokumentus.

Līdz ar to turpmāk 23. pants “Nodokļa maksājuma apmēra precizēšana” ir papildināts ar 5.¹ daļu, kurā teikts, ka datu atbilstības pārbaudi veic triju gadu laikā no normatīvajos aktos noteiktā maksāšanas termiņa. Datu atbilstības pārbaudes laikā, nodokļu vai informatīvajā deklarācijā konstatējot neatbilstības starp nodokļu maksātāja iesniegto informāciju un nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju, nodokļu administrācija par to informē nodokļu maksātāju, nosūtot paziņojumu par konstatētajām konkrētajām neatbilstībām ar uzaicinājumu 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt nodokļu administrācijai nodokļu deklarācijas vai informatīvās deklarācijas precizējumu vai konstatēto neatbilstību pamatotu izskaidrojumu.

"Ja nodokļu maksātājs noteiktajā termiņā nav novērsis paziņojumā norādītās neatbilstības, nodokļu administrācija pieņem lēmumu par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem. "

Ja nodokļu maksātājs noteiktajā termiņā nav novērsis paziņojumā norādītās neatbilstības, nodokļu administrācija pieņem lēmumu par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem, kurā veic budžetā maksājamo vai atmaksājamo summu pārrēķinu, nosaka par labu budžetam piedzenamo nodokļu summu (starpību starp maksātāja deklarēto un datu atbilstības izvērtēšanas rezultātā precizēto nodokļu summu) un aprēķina nokavējuma naudu likuma “Par nodokļiem un nodevām” 29. panta “Nokavējuma naudas aprēķināšana” otrajā daļā noteiktajā apmērā par periodu no deklarētās nodokļa summas maksāšanas termiņa līdz šā lēmuma pieņemšanas dienai. Lēmumā papildus aprēķināto nodokļa summu un nokavējuma naudu nodokļu maksātājs iemaksā budžetā 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas. Ja šajā termiņā nodokļu maksātājs neveic lēmumā norādītos maksājumus, nokavējuma naudas aprēķināšana tiek atjaunota no dienas, kad pieņemts lēmums par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem.

Līdz 2010. gada 30. jūnijam nodokļu administrācija lēmumus par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem pieņem tikai attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa deklarācijās iekļauto summu precizēšanu.

3.

Līdz šim skaidrās naudas ierobežojumi savstarpējos darījumos attiecās tikai uz juridiskajām personām un individuālajiem komersantiem, taču pēc šā likuma grozījumiem skaidrās naudas darījumu ierobežojumi attiecas arī uz fiziskām personām – saimnieciskās darbības veicējiem. Uz fiziskām personām, kas neveic saimniecisko darbību, šī jaunā likuma norma neattiecas. Tātad ir papildināts likuma 30. pants ar 1.¹ daļu. Skaidrās naudas ierobežojums, kā arī skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas pienākums attiecas arī uz fiziskajām personām, kuras reģistrējušās VID kā saimnieciskās darbības veicējas un veic skaidrās naudas darījumus saimnieciskās darbības ietvaros.

30. pants “Skaidras naudas lietošanas ierobežojumi” papildināts ar 1.² daļu, kas nosaka: nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti vai nav reģistrētas VID kā saimnieciskās darbības veicējas, vairumtirdzniecībā veic tikai bezskaidras naudas norēķinus (to skaitā ar maksājumu kartēm).

Tas nozīmē, ka juridiskas vai fiziskas personas, kuras ir reģistrētas un veic saimniecisko darbību, vairumtirdzniecības bāzēs drīkst iepirkties, tikai norēķinoties ar kartēm vai pārskaitot pārdevējam naudu uz kontu. Savukārt pēc šiem grozījumiem iznāk, ka vienkāršs iedzīvotājs var doties uz vairumtirdzniecības bāzi, iegādāties preces savam patēriņam un norēķināties skaidrā naudā. Drīkst, protams, arī ar karti. Tas nozīmē, ka vairumtirgotājam ir jābūt kases aparātam.

30. pants papildināts ar 1.³ daļu: nodokļu maksātājs, kas nodarbojas ar vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību vienā telpā, veic tikai bezskaidras naudas norēķinus.

Šā likuma norma nosaka tikai to, ka vairumtirgotājs drīkst nodarboties ar mazumtirdzniecību – pārdot preces fiziskām personām savam patēriņam. Atšķiras tikai norēķinu veids – kopējā vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības telpā norēķināties var tikai ar karti, atsevišķā mazumtirdzniecības telpā – ar naudu.

"Ja nav iespējams noteikt nodokļa lielumu, nodokļu administrācija nosaka ar nodokli apliekamo bāzi un nodokļa summu uz aprēķinu pamata. "

Šīs likuma prasības stājas spēkā 2009. gada 1. jūlijā.

Precizēta 30. panta ceturtā daļa: mazumtirdzniecībā veiktajos darījumos skaidrās naudas ierobežojums, kā arī skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas pienākums attiecināms tikai uz preču pircēju (juridisko, fizisko personu, kas veic saimniecisko darbību).

Papildināts 30. pants ar sesto daļu, kas nosaka: par vairumtirdzniecību uzskatāma preču pārdošana savā vārdā saimnieciskās darbības veicējam tālākpārdošanai, ražošanai vai savas darbības nodrošināšanai. Šā panta piemērošanā par mazumtirdzniecību uzskatāma preču pārdošana galapatēriņam vai izmantošanai.

4.

Jaunā redakcijā izteikts likuma 33.² pants “Nodokļu maksātāja tiesības precizēt nodokļu administrācijai iesniegtās nodokļu deklarācijas”.

Nodokļu maksātājam ir tiesības precizēt iesniegtās nodokļu deklarācijas un iemaksāt budžetā samazināto nodokļa summu un ar to saistīto nokavējuma naudu par periodu no minētās nodokļa summas maksāšanas termiņa, kas noteikts konkrētā nodokļa likumā, līdz samaksas dienai. Nodokļu maksātājs, pamatojoties uz nodokļu deklarācijas precizējumu, samaksā iztrūkstošo nodokļa summu un ar to saistīto nokavējuma naudu likuma 29. panta otrajā daļā noteiktajā apmērā par periodu no minētās nodokļa summas maksāšanas termiņa, kas noteikts konkrētā nodokļa likumā, līdz samaksas dienai.

Ja nodokļu maksātājs nodokļu deklarācijas precizējumu iesniedz un iztrūkstošās nodokļa summas un ar tām saistīto nokavējuma naudas maksājumu veic līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai pēc tam, kad saņēmis nodokļu administrācijas paziņojumu par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu, papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam nodokļu administrācija piemēro soda naudu 10 procentu apmērā no samazinātās nodokļa summas. Soda nauda jāiemaksā budžetā līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai.

5.

Jaunā redakcijā izteikts likuma 34. pants “Atbildība par saimnieciskās darbības veikšanu, nereģistrējoties kā nodokļu maksātājam, un citiem nodokļu pārkāpumiem”.

Ja juridiskā persona vai fiziskā persona, kas reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, veic saimniecisko darbību, nereģistrējoties kā konkrēta nodokļa maksātājs, vai 30 dienu laikā pēc nodokļu administrācijas noteiktā termiņa neiesniedz nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas, kā arī nodokļu administrācijas pieprasītos saimnieciskās darbības un grāmatvedības dokumentus, bez kuriem nodokļu administrācijas ierēdņi (darbinieki) nevar noteikt maksājamā nodokļa summu, tad nodokļu administrācija, veicot nodokļu revīziju (auditu), aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen nodokli, kas aprēķināts par taksācijas periodu no dienas, kad personai bija jāreģistrējas kā konkrēta nodokļa maksātājam, nokavējuma naudu šā likuma 29. panta otrajā daļā noteiktajā apmērā un soda naudu 100 procentu apmērā no budžetā iemaksājamās nodokļa summas.

Līdz šim soda nauda tika piedzīta 150 procentu apmērā.

Savukārt, ja fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību, nereģistrējoties kā nodokļu maksātājs, 30 dienu laikā pēc tam, kad saņēmusi nodokļu administrācijas paziņojumu ar atgādinājumu par reģistrēšanos saimnieciskās darbības veicēja statusā:

1) reģistrējas nodokļu maksātāju reģistrā un iesniedz nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas par taksācijas periodu, kurā tika veikta saimnieciskā darbība, par nodokļu deklarācijās aprēķināto, bet savlaicīgi budžetā nenomaksāto nodokli no dienas, kad personai bija jāreģistrējas kā nodokļu maksātājam, tiek aprēķināta nokavējuma nauda likuma 29. panta otrajā daļā noteiktajā apmērā (0,05 % par katru nokavēto dienu);

2) reģistrējas kā nodokļu maksātājs, bet nav iesniegusi nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas par taksācijas periodu, kurā tika veikta saimnieciskā darbība, nodokļu administrācija, veicot nodokļu revīziju (auditu), aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen nodokli, kas aprēķināts no dienas, kad personai bija jāreģistrējas kā nodokļu maksātājam, ar to saistīto nokavējuma naudu šā likuma 29. panta otrajā daļā noteiktajā apmērā un soda naudu 50 procentu apmērā no budžetā iemaksājamās nodokļa summas;

3) nereģistrējas kā nodokļu maksātājs un nav iesniegusi nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas par taksācijas periodu, kurā tika veikta saimnieciskā darbība, nodokļu administrācija, veicot nodokļu revīziju (auditu), aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen nodokli, kas aprēķināts no dienas, kad personai bija jāreģistrējas kā nodokļu maksātājam, ar to saistīto nokavējuma naudu likuma 29. panta otrajā daļā noteiktajā apmērā un soda naudu 100 procentu apmērā no budžetā iemaksājamās nodokļa summas.

"Nodokļu maksātājs, kas nodarbojas ar vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību vienā telpā, veic tikai bezskaidras naudas norēķinus. "

Jāņem vērā arī fakts, ka saimnieciskās darbības veikšana ir jāizvērtē un jāpierāda, jo ne jau vienmēr fiziskā persona veic saimniecisko darbību. Ir situācijas, kad tā pārdod savu personisko mantu, bet VID to uzskata par saimniecisku darījumu. Persona, nezinot likumus, piereģistrējas. Ar to tā atzīst savu vainu un nereģistrētu saimnieciskās darbības veikšanu, par ko saņem ļoti bargu sodu, kas ir nesalīdzināmi lielāks nekā juridiskām personām. VID paziņojums un informācija vēl nenozīmē, ka persona patiešām veic saimniecisko darbību. Pirms reģistrēties, vispirms vajag noskaidrot, vai tiešām, pārdodot, piemēram, savas vecās mantas, persona veic saimniecisko darbību.

Ja fiziskā persona, kura iepriekšējā taksācijas periodā veica, bet nebija reģistrējusi saimniecisko darbību, to vairs neveic, ir iesniegusi nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas par iepriekšējā taksācijas periodā veikto saimniecisko darbību, par nodokļu deklarācijās aprēķināto, bet savlaicīgi budžetā nenomaksāto nodokli no dienas, kad personai bija jāreģistrējas kā nodokļu maksātājam, tiek aprēķināta nokavējuma nauda šā likuma 29. panta otrajā daļā noteiktajā apmērā.

Ja nav iespējams noteikt nodokļa lielumu, nodokļu administrācija nosaka ar nodokli apliekamo bāzi un nodokļa summu uz aprēķinu pamata atbilstoši nodokļu maksātāja īpašumā esošās mantas vai kapitāla vērtības pieaugumam vai nodokļu administrācijas rīcībā esošajām ziņām.

34. panta pirmajā daļā un otrās daļas 2. un 3. punktā minētajos gadījumos pēc nodokļu administrācijas pieprasījuma:

1) ministrijas, pašvaldības un citas institūcijas atsauc nodokļu maksātājam izsniegto atļauju (licenci) veikt komercdarbību;

2) kredītiestādes un valsts akciju sabiedrība “Latvijas Pasts” pārtrauc līdzekļu izsniegšanu un pārskaitījumus no nodokļu maksātāja konta, līdz tiek saņemts nodokļu administrācijas rakstisks atsaukums vai tiesas nolēmums;

3) piemēro citos normatīvajos aktos noteiktos sodus. Nodokļu administrācija ir tiesīga iesniegt materiālus attiecīgajā valsts institūcijā kriminālprocesa uzsākšanai.