Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Visbiežāk ārvalsts komersanta pastāvīgajā pārstāvniecībā par tās pārstāvi ir iecelts ārvalsts komersanta valdes loceklis.
FOTO: Brad Wilson
Sociālās iemaksas, citas valsts darba devējs un darba ņēmējs
Šoreiz izklāstā par situācijām, kad nerezidentam no citām valstīm, kas nav Eiropas Savienībā, atalgojumu par darbu izmaksā citu valstu ārvalsts komersants un tas atbilst nerezidenta statusam Latvijā.
Ārvalsts darba ņēmējs pie darba devēja ārvalstnieka ir persona, kuru nodarbina darba devējs – ārvalsts nodokļu maksātājs, ja šī persona ir sasniegusi 15 gadu vecumu un ja šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā un tā uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā.
Attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja ārvalstnieka tiek reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc savas deklarētās dzīvesvietas Latvijas Republikā 10 dienu laikā no 184. uzturēšanās dienas Latvijā. Jāuzrāda personu apliecinošs dokuments vai cits Latvijas Republikā atzīts ceļošanas dokuments, kā arī dokumenti, kuros norādīts:
1) nosūtītājvalsts darba devēja nosaukums un juridiskā adrese;
2) laikposms, uz kādu persona nosūtīta veikt konkrētu darbu Latvijā (attiecīgā laikposma sākuma un beigu datums, mēnesis un gads);
3) pakļautība attiecīgās valsts sociālās apdrošināšanas normatīvajiem aktiem.
VID teritoriālā iestāde, reģistrējot ārvalstu darba ņēmēju pie darba devēja ārvalstnieka, izsniedz paziņojumu (MK 2008. gada 20. novembra noteikumi Nr. 942, 2. pielikums), kura viens eksemplārs paliek VID teritoriālajā iestādē. Paziņojumā norādīts kredītiestādes nosaukums un konta numurs, uz kuru jāpārskaita obligātās iemaksas, kā arī atskaišu iesniegšanas un obligāto iemaksu veikšanas termiņš.
Ārvalstu darba ņēmēju pie darba devēja ārvalstnieka VID svītro no nodokļu maksātāju reģistra kā obligāto iemaksu veicēju, pamatojoties uz attiecīgās personas iesniegumu par svītrošanu no nodokļu maksātāju reģistra.
Ja ārvalsts darba ņēmējs ir nosūtīts strādāt Latvijas Republikā uz periodu, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem, tad obligātās iemaksas tas veic ar 184. dienu pēc ierašanās Latvijas Republikā, neņemot vērā, vai tās tiek veiktas nosūtītājvalstī.
Ja ārvalsts darba ņēmējs ir nosūtīts strādāt Latvijas Republikā uz periodu, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem, tad obligātās iemaksas tas neveic, ja iesniedz VID dokumentu, kas apliecina obligāto iemaksu veikšanu nosūtītājvalstī. Darbības laiks Latvijas Republikā var būt norādīts arī līgumā, kas slēgts ar darba devēju. Dokuments iesniedzams, reģistrējoties VID nodokļu maksātāju reģistrā. Ja minētais dokuments netiek iesniegts, tad obligātās iemaksas veic ar 184. dienu pēc ierašanās Latvijas Republikā.
"Ja ārvalsts darba ņēmējs ir nosūtīts strādāt Latvijas Republikā uz periodu, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem, tad obligātās iemaksas tas neveic, ja iesniedz VID dokumentu, kas apliecina obligāto iemaksu veikšanu nosūtītājvalstī."
Gadījumos, kad ārvalsts darba ņēmēja, kurš ir nosūtīts strādāt Latvijas Republikā uz periodu, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem un ir iesniedzis dokumentu, kas apliecina obligāto iemaksu veikšanu nosūtītājvalstī, darba ilgums Latvijas Republikā pārsniedz 12 mēnešus (tiek pagarināts līguma termiņš), obligātās iemaksas tas sāk veikt ar 367. dienu pēc ierašanās Latvijas Republikā.
Ārvalstu darba ņēmēja pie darba devēja ārvalstnieka obligāto iemaksu objekts ir saņemtā atlīdzība. Ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja ārvalstnieka aprēķina obligāto iemaksu, reizinot obligāto iemaksu objektu ar 31,13% no obligātās iemaksu likmes, sākot ar 184. dienu, kopš viņš uzturas Latvijas Republikā, vai ar 367. uzturēšanās dienu, ja personai, kura ir nosūtīta veikt konkrētu darbu Latvijas Republikas teritorijā uz laika periodu, ne ilgāku par 12 mēnešiem, darba ilgums pārsniedz 12 mēnešus.
Ārvalsts darba ņēmējs obligātās iemaksas veic līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam, t.i., līdz 15. aprīlim, 15. jūlijam, 15. oktobrim, 15. janvārim (likuma 21. panta ceturtā daļa).
Ārvalsts darba ņēmējs līdz iemaksu veikšanas dienai, t.i., līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam, iesniedz VID teritoriālajā iestādē ziņojumu (MK noteikumi Nr. 942, 4. pielikums) par veiktajām obligātajām iemaksām attiecīgajā ceturksnī.
Valdes loceklis
Visbiežāk ārvalsts komersanta pastāvīgajā pārstāvniecībā par tās pārstāvi ir iecelts ārvalsts komersanta valdes loceklis. Darba līgums par pienākumu pildīšanu tiek noslēgts ar ārvalsts komersantu.
Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3. panta trešo daļu ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) ar nodokli apliekamais ienākums ir ienākums no pienākumu pildīšanas Latvijas Republikā reģistrētas kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības padomē vai valdē neatkarīgi no tā, vai ienākums tiek saņemts no Latvijas Republikā reģistrētas kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības vai no citas kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības, kas nav Latvijas Republikas rezidents.
Pie šādiem ienākumiem pieder arī saistībā ar darba braucieniem un komandējumiem izmaksātās summas, kuras pārsniedz MK 2002. gada 28. maija noteikumos Nr. 219 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi” noteiktās normas. Ja saistībā ar darba braucieniem un komandējumiem izmaksātās summas pārsniedz noteiktās MK normas, ar nodokli apliek pārsnieguma summu.
Ar nodokli neapliek nerezidenta saņemtās kompensāciju summas, kuras tas gūst no darba devēja – nerezidenta –, ja tās saistītas ar komandējumiem un darba braucieniem uz Latviju.
"Ja darba algu maksā ārvalsts komersants, tad arī komandējuma kompensāciju tas izmaksā saskaņā ar savas valsts normatīvajiem aktiem."
Ja darba algu maksā ārvalsts komersants, tad arī komandējuma kompensāciju tas izmaksā saskaņā ar savas valsts normatīvajiem aktiem.
Lai gan likumā ir minētas tikai Latvijā reģistrētas kapitālsabiedrības, tomēr šī norma attiecas arī uz citiem Latvijas nodokļu maksātājiem – pastāvīgajām pārstāvniecībām. Jo tik un tā par izmaksu daļu, kas attiecas uz Latvijas pastāvīgo pārstāvniecību, samazina ar uzņēmuma ienākumu nodokli apliekamo ienākumu.
Katrā ziņā, nosakot valdes locekļa apliekamo ienākumu no saņemtās atlīdzības, ko maksā ārvalsts komersants, atkal jāievēro divpusējais abu valstu līgums – nodokļu konvencija.
Algas nodokli un VSAOI ietur tāpat kā iepriekš aprakstītajos gadījumos – darba ņēmējs ārvalstnieks pie darba devēja ārvalstnieka.
Nerezidents – saimnieciskās (profesionālās) darbības veicējs
Ienākuma nodoklis. Apliekamo ienākumu no saimnieciskās (profesionālās) darbības nosaka atbilstoši nodokļu konvencijas nosacījumiem, ievērojot MK 2001. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi” nosacījumus.
Vispārējā kārtībā iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā tikai par tiem ienākumiem, kurus izmaksā par darbu Latvijā vai ārpus Latvijas pastāvīgo pārstāvniecību labā Latvijā.
Pašnodarbinātas personas atbilst tiem pašiem sociālās apdrošināšanas pamatprincipiem kā darba ņēmēji vai ārvalsts darba ņēmēji pie darba devēja ārvalstnieka.
Obligātās sociālās iemaksas ES
Dodoties strādāt uz Latviju uz laiku, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem, var saglabāt sociāli apdrošinātas personas statusu un veikt obligātās iemaksas atbilstoši savas valsts sociālās apdrošināšanas tiesību aktiem, ievērojot šādus nosacījumus:
Ja persona strādā vai ir pašnodarbināta persona divās vai vairākās ES dalībvalstīs un daļu darba veic tajā dalībvalstī, kuras teritorijā viņa pastāvīgi dzīvo, to parasti apdrošina, un tā veic obligātās iemaksas saskaņā ar tās dalībvalsts sociālās drošības tiesību aktiem, kurā persona dzīvo.
Citas valstis
Fiziskā persona, kura ir noslēgusi Civillikuma IV daļas 15. nodaļā paredzēto uzņēmuma līgumu un nav reģistrējusies Latvijā kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, ir Latvijas darba ņēmējs. Savukārt fiziskā persona, kas reģistrējusies Latvijā kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, ir Latvijas pašnodarbinātā persona.
Par apliecinājumu tam, ka fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību, ir reģistrējusies saimnieciskās darbības veicēja statusā, ir uzskatāma VID izsniegta nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecība.
Līdz ar to, ja fiziskā persona (nerezidents), ar kuru noslēgts uzņēmuma līgums, ir reģistrējusies nevis Latvijas Republikā, bet savā mītnes zemē, kas nav Eiropas Ekonomikas zonas valsts, kā saimnieciskās darbības veicēja (t.i., šai personai nav VID izsniegtas nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības), tad minētā persona ir darba ņēmējs, par kuru darba devējs (pastāvīgā pārstāvniecība jeb ārvalsts komersants) vispārējā kārtībā veic sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no līgumā noteiktās atlīdzības. Tādējādi šādai personai būtu vēlams ievērot iepriekš minēto kārtību par darba attiecībām kā ārvalsts darba ņēmējam pie darba devēja ārvalstnieka.
