Pastāvīgā pārstāvniecība un nodarbināto nodokļi (II)

Darba ņēmējs – Latvijas nerezidents

Darba ņēmējs pastāvīgajā pārstāvniecībā var būt arī Latvijas nerezidents. Nerezidenta statuss noteikts likuma „Par nodokļiem un nodevām” 14. panta otrajā daļā. Galvenie nosacījumi nerezidenta statusam:

1)  personas pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstīs;

2)  Latvijā gada laikā kopā tā uzturas mazāk kā 183 dienas.

Nerezidents Latvijā tiek nodarbināts divējādi:

1) līgums noslēgts ar pastāvīgo pārstāvniecību;

2) līgums noslēgts ar ārvalsts komersantu.

Ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) ar nodokli apliekamais ienākums ir:

1) ienākums no algota darba, ieskaitot darbu, kas veikts LR tāda darba devēja labā, kurš nav LR rezidents vai kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā, vai darbu, kas veikts ārpus Latvijas Republikas darba devēja labā;

2) ienākums no profesionālās darbības, kas veikta Latvijas Republikas rezidentu vai nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību labā Latvijas Republikā vai ārpus tās;

3) ienākums no pienākumu pildīšanas Latvijas Republikā reģistrētas kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības padomē vai valdē neatkarīgi no tā, vai ienākums tiek saņemts no Latvijas Republikā reģistrētas kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības vai no citas kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības, kas nav Latvijas Republikas rezidents. Pie šādiem ienākumiem pieder arī saistībā ar darba braucieniem un komandējumiem izmaksātās summas, kuras pārsniedz normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi, noteiktās normas;

4) samaksa par intelektuālo īpašumu:

a) autoratlīdzība (honorārs) par zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu darbu radīšanu, ņemot vērā izdevumu normas, kuras saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10. panta pirmās daļas 4. punktu noteicis Ministru kabinets (MK 2006. gada 26. septembra noteikumu Nr. 793 73. p.),

b) maksājumi par pārējiem intelektuālā īpašuma veidiem saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3. panta ceturtās daļas 4. punkta “a” apakšpunktā noteikto likmi;

5) citi likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3. panta trešajā daļā minētie ienākumi.

Ārvalsts komersants ir tiesīgs nosūtīt uz Latvijā reģistrētu pastāvīgo pārstāvniecību savus darbiniekus veikt konkrētus uzdevumus un izpildīt darbus. Attiecīgi šīs personāla izmaksas attieksies uz Latvijas pastāvīgo pārstāvniecību.

Ja ārvalsts komersants nosūta savus darbiniekus uz Latvijas pastāvīgo pārstāvniecību, tad darba ņēmējiem ir darba devēja nosūtījums, ES darba ņēmējiem - forma E101 par sociālo apdrošināšanu savā mītnes zemē.

"Ir jāskatās arī termiņš, cik ilgi konkrētais nerezidents uzturas Latvijā, jo atkarībā no šī laika var mainīties rezidences statuss."

Nosakot, vai nerezidentam par Latvijā gūto ienākumu jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (algas nodoklis), ievēro divpusējos starptautiskos līgumus par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (konvencijas). Jāņem vērā arī kārtība, kādā piemēro ienākuma nodokli pēc atvieglotiem noteikumiem, kas noteikta Ministru kabineta 2001. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 178 „Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi”.

Nodokļu konvencijā noteiktās prasības būs primāras attiecībā pret LR likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Tādējādi var būt gadījumi, kad algas nodoklis Latvijā no nerezidenta nebūs jāmaksā vispār.

Ienākuma nodokļa atvieglojumu piemērošanai nerezidents darba devējam Latvijā iesniedz apliecinājumu (MK 30.04.2001. noteikumi Nr. 178, 1. pielikums) vai savas valsts izsniegtu kompetentās iestādes dokumentu.

Ar valstīm, ar kurām nav noslēgta nodokļu konvencija, nodokļu maksātājam – nerezidentam – jāpiemēro tikai Latvijas nodokļu normatīvie akti. Algas nodoklis šajos gadījumos jāmaksā vienmēr.

Jebkurā gadījumā tomēr ir jāskatās arī termiņš, cik ilgi konkrētais nerezidents uzturas Latvijā, jo atkarībā no šī laika var mainīties rezidences statuss – nerezidents var kļūt par Latvijas rezidentu.

Sociālās drošības jautājumos ļoti svarīgs ir arī termiņš, kas noteikts likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” un norādīts darba devēja nosūtījumā vai E101 formā. Tādējādi nosakot, vai nerezidentam jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), jābūt īpaši uzmanīgiem, jo minētie termiņi maina nodokļu aplikšanas kārtību.

Nerezidents pastāvīgajā pārstāvniecībā

Ja darba devējam – nerezidentam – Latvijā ir pastāvīgā pārstāvniecība, tad algas nodokli vispārējā kārtībā aprēķina un budžetā maksā pastāvīgā pārstāvniecība par tiem nerezidentiem, ar kuriem tā noslēgusi darba līgumus pēc LR normatīvajiem aktiem.

Ja nerezidentam saskaņā ar normatīvajiem aktiem (nodokļu konvenciju, likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”) ir jāmaksā algas nodoklis Latvijā, tad ar algas nodokli apliekamais mēneša ienākums Latvijas Republikas nerezidentiem ir kalendārā mēneša ienākums, no kura atskaitīts VSAOI, iemaksas privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumi. Minētos atskaitījumus veic darba devējs – pastāvīgā pārstāvniecība.

Par ienākumu no algota darba, kas veikts ārvalsts komersantu pastāvīgo pārstāvniecību labā Latvijas Republikā vai ārpus tās, nodokli ietur pastāvīgā pārstāvniecība izmaksas brīdī un iemaksā to budžetā līdz sekojošā mēneša 5. datumam.

"Ja ārvalsts komersants nosūta savus darbiniekus uz Latvijas pastāvīgo pārstāvniecību, tad darba ņēmējiem ir darba devēja nosūtījums, ES darba ņēmējiem - forma E101 par sociālo apdrošināšanu savā mītnes zemē."

Pastāvīgajai pārstāvniecībai par fiziskās personas – nerezidenta – gūtajiem ienākumiem un samaksāto (ieturēto) nodokli Latvijas Republikā VID teritoriālajai iestādei iesniedzams pārskats (MK 26.09.2006. noteikumi Nr. 793, 5. pielikums) līdz sekojošā mēneša 15. datumam.

Fiziskai personai pastāvīgā pārstāvniecība izsniedz apliecinājumu par nerezidenta taksācijas gadā gūtajiem ienāku­miem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā (MK 26.09.2006. noteikumi Nr. 793, 7. pielikums).

Lai fiziskās personas - nerezidenta – saņemtie ienākumi tiktu reģistrēti VID informatīvajā datubāzē, pastāvīgās pārstāvniecības pārstāvim jāreģistrē darba ņēmēju – nerezidentu – VID, līdzi ņemot fizisko personu pases kopijas, pilnvarotai personai - pilnvaru un pasi. Fiziskās personas, uzrādot pasi, pašas var reģistrēties VID.

Šādiem darba ņēmējiem piešķir unikālu reģistrācijas numuru, kuru VID paziņo darba devējam (pastāvīgajai pārstāvniecībai).

Tomēr ārvalsts darba ņēmējs pie Latvijas darba devēja pastāvīgajā pārstāvniecībā ir visai rets gadījums, jo tādējādi veidojas situācija, ka pastāvīgajai pārstāvniecībai VSAOI jāmaksā Latvijā. Lielākoties šādos gadījumos darba ņēmēji ir ārvalsts darba ņēmēji pie ārvalsts komersanta, kas nosūtīti veikt Latvijā konkrētu uzdevumu.

Nerezidents pie ārvalsts komersanta

Ja nerezidentu Latvijā pastāvīgās pārstāvniecības labā nodarbina darba devējs - ārvalstu nodokļu maksātājs, tai skaitā arī ES dalībvalsts darba devējs, citu valstu vai zemu nodokļu valsts darba devējs –, algas nodokli maksā darba devējs vai pats nerezidents. Šajā gadījumā obligāti jāievēro konvencijā noteiktie nosacījumi un MK 2001. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 178 noteiktā kārtība, jo iespējams, ka nodoklis nebūs jāmaksā. Ja konvencija nav noslēgta un nav ievērota MK noteiktā kārtība, kā arī zemu nodokļu valstu nerezidentiem – darba ņēmējiem – algas nodokli ietur vispārējā kārtībā saskaņā ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Tā kā ārvalsts komersants nosūta savus darbiniekus uz Latviju izpildīt konkrētus darbus, tad, domājams, normatīvajos aktos noteiktās formalitātes un prasības tas ir ievērojis. Līdz ar to Latvijā nerezidents reti kad maksā algas nodokli un VSAOI.

Tomēr, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem nerezidentam Latvijā ir jāmaksā ienākuma (algas) nodoklis, tad to dara pastāvīgā pārstāvniecība, kas reģistrē katru darba ņēmēju VID. Katrai personai VID piešķir reģistrācijas numuru. Pēc taksācijas gada beigām līdz 1. aprīlim vai 30 dienu laikā pirms aizbraukšanas no Latvijas nerezidents iesniedz VID deklarāciju.

Jāatceras, ka ziņojumā (MK 20.11.2008. noteikumi Nr. 942, 3. pielikums) par darba ņēmēju – nerezidentu – norāda tikai VSAOI un riska nodevu, bet ienākuma nodokli norāda MK 26.09.2006. noteikumu Nr. 793 5. pielikumā.

Turpmāk vēl.