Nerezidents kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs

Nerezidenta statuss Latvijas Republikā

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14. panta otro daļu ārvalsts fizisko personu uzskata par iekšzemes nodokļu maksātāju (rezidentu), ja:

1. šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai;
2. šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā vai;
3. šī persona ir Latvijas Republikas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.

Fizisko personu uzskata par nerezidentu, ja tā neatbilst likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14. panta otrās un trešās daļas nosacījumiem.

Fiziskās personas, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir valstī, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (turpmāk – nodokļu konvencija), rezidences statusu nosaka, piemērojot nodokļu konvencijas 4. panta “Rezidence” noteikumus. Ievērojot konkrētas nodokļu konvencijas normas, ir iespējama situācija, kurā ārvalstu fiziskā persona netiek uzskatīta par Latvijas Republikas rezidentu, pat ja tās uzturēšanās ilgums Latvijā pārsniedz 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā, ar nosacījumu, ka personai Latvijā nav pastāvīgās dzīvesvietas.

"Ir iespējama situācija, kurā ārvalstu fiziskā persona netiek uzskatīta par Latvijas Republikas rezidentu, pat ja tās uzturēšanās ilgums Latvijā pārsniedz 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā, ar nosacījumu, ka personai Latvijā nav pastāvīgās dzīvesvietas."

Piemērojot nodokļu konvenciju un nosakot rezidences valsti fiziskai personai, kura atbilstoši divu valstu iekšējiem normatīvajiem aktiem uzskatāma par rezidentu vienlaikus abās nodokļu konvencijas līgumslēdzējās valstīs, saskaņā ar nodokļu konvencijas 4. panta noteikumiem secīgi izmanto šādus nosacījumus (ja izpildās kāds no nosacījumiem, nākamie netiek izvērtēti):

1. persona tiks uzskatīta par rezidentu tikai tajā valstī, kurā ir tās pastāvīgā dzīvesvieta;
2. ja tās pastāvīgā dzīvesvieta ir abās valstīs, šī persona tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);
3. ja nav iespējams noteikt valsti, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī tai nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām valstīm, šī persona tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kas tai ir ierastā mītnes zeme;
4. ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas valstis vai nav neviena no tām, tā tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;
5. ja šī persona ir abu valstu pilsonis vai nav nevienas šīs valsts pilsonis, līgumslēdzēju valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.

Kvalificējot fizisko personu par Latvijas Republikas rezidentu, jāņem vērā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izsniegtās uzturēšanās atļaujas veids. Gadījumā, ja fiziskā persona saņem pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tad personu jāatzīst par rezidentu pirms likumā “Par nodokļiem un nodevām” 14. panta otrās daļas 2. punktā minētā 183 dienu perioda.

Apliekamais ienākums

Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 2. panta 2. punktu nodokli maksā fiziskās personas, kas atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām” ir ārvalstu nodokļu maksātāji un taksācijas periodā ir guvuši ienākumus Latvijas Republikā.

Nosakot, vai fiziskajai personai – nerezidentam – par Latvijā gūto ienākumu jāmaksā nodoklis, ievēro arī spēkā esošos divpusējos starptautiskos līgumus (nodokļu konvencijas). Ja tajās ir norādīta zemāka nodokļu likme nekā likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, tad jāpiemēro konvencijā noteikto likmi.

Konvencijas 24. pants nosaka diskriminācijas nepieļaušanu ienākumu aplikšanā ar nodokļiem. Nerezidents Latvijā nevar tikt pakļauts aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītajām prasībām, kas atšķiras no Latvijas rezidentam noteiktās aplikšanas ar nodokļiem vai ar tiem saistītajām prasībām.

Nerezidenta apliekamo ienākumu veido nerezidenta taksācijas periodā (kalendāra gadā) Latvijas Republikā iegūto naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums. Ja nerezidents Latvijas Republikā saņem ienākumu tikai naturālo vērtību vai pakalpojumu veidā un no šī ienākuma tā izmaksas brīdī nodokli nav iespējams ieturēt, tad nerezidenta saņemto kopējo ienākuma vērtību veido ienākuma ekvivalents naudas izteiksmē un summa, kas atbilst nodokļa lielumam no kopējā ienākuma vērtības.

Jāņem vērā, ka likuma normas attiecībā uz nerezidenta ienākumu naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu veidā ir piemērojamas tikai tad, ja fiziskā persona - nerezidents – veic tādas darbības un gūst ienākumu, kas minēts likuma 3. panta trešajā daļā. Tādējādi, ja nerezidents nesniedz pakalpojumus Latvijas Republikas komercsabiedrībai un neveic citas darbības, kas veido ar nodokli apliekamu ienākumu saskaņā ar likuma 3. panta trešo daļu, iedzīvotāju ienākuma nodokli no summām, kuras veido Latvijas Republikas komercsabiedrības izdevumi, kompensējot, piemēram, viesnīcas izdevumus nerezidentam, nerēķina.

"Fiziskajai personai - nerezidentam, iegūstot rezidenta statusu, nerezidenta statusā aprēķinātais un budžetā iemaksātais nodoklis ir galīgais nodoklis."

Fiziskajai personai - nerezidentam, iegūstot rezidenta statusu, nerezidenta statusā aprēķinātais un budžetā iemaksātais nodoklis ir galīgais nodoklis.

Nerezidents, kas kļūst par Latvijas rezidentu, Valsts ieņēmumu dienestā var izņemt algas nodokļu grāmatiņu. Līdz ar to tā darba devējs piemēro visus tam pienākošos nodokļa atvieglojumus.

Apliekamā ienākuma veidi, to maksāšanas kārtība un nodokļa likme

Lai noteiktu apliekamā ienākuma nodokļa likmi, jāņem vērā nerezidenta mītnes zemes nodokļu konvencijā noteikto, kā arī to, vai nerezidents veic saimniecisko darbību, jo likme no saimnieciskās darbības ir 15 procenti. Savukārt, pārdodot īpašumu (lietu), kas klasificējama kā personiskā manta (tikai nekustamo īpašumu, augošu mežu), nodokli ietur pēc 23% likmes, izņemot nekustamo īpašumu, ja to pārdod juridiskai personai vai saimnieciskās darbības veicējam – tad ietur 2 procentus.

Likuma 3. panta trešā daļa nosaka nerezidenta ar nodokli apliekamo ienākumu, ko veido šādi ienākuma veidi:

1. ienākums no algota darba, ieskaitot darbu, kas veikts darba devēja - rezidenta –labā ārpus LR (piemēro izmaksas brīdī);
2. ienākums no algota darba, kas veikts LR tāda darba devēja labā, kurš nav LR rezidents vai kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības LR (piemēro deklarējot);
3. ienākums no profesionālās darbības, kas veikta rezidentu vai ārvalsts komersantu pastāvīgo pārstāvniecību labā LR vai ārpus tās (piemēro izmaksas brīdī);
4. ienākums no mākslinieku, sportistu vai treneru profesionālās darbības LR neatkarīgi no tā, vai šo ienākumu saņem pats mākslinieks, sportists vai treneris vai cita juridiskā vai fiziskā persona (piemēro izmaksas brīdī);
5. ienākums no pienākumu pildīšanas LR reģistrētas kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības padomē vai valdē neatkarīgi no tā, vai ienākums tiek saņemts no LR reģistrētas kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības vai no citas kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības, kas nav Latvijas rezidents. Pie šādiem ienākumiem pieder arī saistībā ar darba braucieniem un komandējumiem izmaksātās summas, kuras pārsniedz normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi, noteiktās normas (piemēro izmaksas brīdī);
6. ienākums no LR reģistrētas personālsabiedrības (piemēro, deklarējot personālsabiedrības peļņu);
7. ienākums likvidācijas kvotas veidā no LR reģistrētas komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības likvidācijas - tādā apmērā, kādā tas pārsniedz izmaksājamo dividendi (piemēro izmaksas brīdī);
8. ienākums no LR esoša nekustamā īpašuma izmantošanas (piemēro deklarējot/izmaksas brīdī);
9. ienākums no LR esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas (piemēro deklarējot/izmaksas brīdī);
10. ienākums no kustamā īpašuma izmantošanas LR (piemēro deklarējot/izmaksas brīdī);
11. personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības ienākums no lauksaimnieciskās ražošanas (piemēro deklarējot);
12. dividendes. Ar nodokli neapliek dividendes, kuras izmaksā citu ES dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu rezidentiem, izņemot dividendes no iekšzemes uzņēmuma, kam nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, kā arī no tām kapitālsabiedrībām, kuras izmanto citos LR likumos (izņemot likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”) noteiktos uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus dividenžu deklarēšanas gadā vai iepriekšējā gadā (piemēro izmaksas brīdī);
13. procentu ienākums, izņemot šā likuma 9. panta pirmajā daļā noteiktos procentu ienākumus (piemēro izmaksas brīdī);
14. samaksa par intelektuālo īpašumu:
1. autoratlīdzība (honorārs) par zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu darbu radīšanu, ņemot vērā izdevumu normas, kuras saskaņā ar šā likuma 10. panta pirmās daļas 4. punktu noteicis Ministru kabinets (piemēro izmaksas brīdī);
2. maksājumi par pārējiem intelektuālā īpašuma veidiem saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3. panta ceturtās daļas 4. punkta “a” apakšpunktā noteikto likmi (piemēro izmaksas brīdī);
15. apdrošināšanas atlīdzības, kas saskaņā ar dzīvības, veselības un negadījuma apdrošināšanas līgumu, kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs vai cits apdrošinājuma ņēmējs - juridiskā persona, izmaksātas, pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam līguma beigu termiņam vai laužot to pirms termiņa (piemēro izmaksas brīdī);
16. pensijas, kas izmaksātas saskaņā ar LR likumiem (piemēro izmaksas brīdī);
17. ienākums no augoša meža pārdošanas un kokmateriālu pārdošanas (piemēro izmaksas brīdī);
18. ienākums no papildpensijas kapitāla, kas veidojies no darba devēja veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un izmaksāts pensiju plānu dalībniekiem (piemēro izmaksas brīdī);
19. izložu un azartspēļu laimesti, ja laimests (tā vērtība) pārsniedz 500 latu, izņemot preču un pakalpojumu loteriju laimestus (piemēro deklarējot).

Nerezidents no zemu nodokļu valstīm

Nodokli neatkarīgi no jebkuriem likuma noteikumiem ietur pēc 23 procentu likmes no visiem maksājumiem, ko Latvijas Republikas rezidenti - nodokļa maksātāji – vai nerezidenti, kuri saskaņā ar likumu obligāti iesniedz nodokļa deklarāciju, izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta 2001. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 276 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām” minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai trešo personu banku kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā. Nodokli izmaksas brīdī neietur no maksājumiem par preču piegādēm, ja minētās preces ir attiecīgās zemu nodokļu vai beznodokļu valsts vai teritorijas izcelsmes preces.

VID teritoriālā iestāde var atļaut neieturēt nodokli, ja nodokļa maksātājs VID teritoriālajā iestādē pēc savas dzīvesvietas pirms maksājumu izdarīšanas iesniedz iesniegumu-pieprasījumu nepiemērot noteikto kārtību attiecībā uz viņa veicamajiem maksājumiem minētajām personām. VID teritoriālā iestāde izskata maksātāja iesniegumu-pieprasījumu un ne vēlāk kā 30 dienu laikā no tā saņemšanas dienas sniedz maksātājam rakstisku atļauju neieturēt nodokli vai atteikumu izsniegt minēto atļauju. VID teritoriālā iestāde piešķirto atļauju anulē, ja nodokļu administrēšanas procesā ir iegūta informācija, kas liecina par darījuma patieso apstākļu slēpšanu. Piešķirtās atļaujas anulēšanas gadījumā nodokļa maksātājam piemēro 23 procentu nodokļa likmi un nodokļa summas, uz kurām attiecas anulētā atļauja, uzskatāmas par nokavēto nodokļa maksājumu.

Neapliekamie ienākumi

Likuma 9. panta “Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi” normas nav attiecināmas uz nerezidenta Latvijas Republikā gūto ienākumu. Attiecīgi fizisko personu - nerezidentu – ar nodokli apliekamie ienākumi Latvijas Republikā ir tikai likuma 3. panta trešajā daļā konkrēti uzskaitītie ienākuma veidi. Pārējie ienākumu veidi, kas nav minēti šā panta daļā, nerezidentiem ar nodokli Latvijas Republikā nav apliekami.

Turpmāk vēl.