SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
04. martā, 2009
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
2
2

Kas veido veselībai kaitīgās preces – cigarešu – jauno cenu? (II)

Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Dienesta suns Nero ir viens no trim VID dienesta suņiem, kas specializējies cigarešu kontrabandas atklāšanā. Lidostā „Rīga” un citos muitas kontroles punktos Latvijā Nero šogad vien palīdzējis aizturēt 14 060 paciņu cigarešu.

FOTO no VID

Tabakas izstrādājumu biznesā noteikumus ar akcīzes nodokļa palīdzību regulē gan Eiropas Savienība, gan valdība. Iepriekšējā rakstā jau skaidrojām, kāpēc tabakas izstrādājumu apritē ieviesti pārejas periodi akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa piemērošanā. No veselībai kaitīgā paraduma atkarīgajiem un citiem kā biedinājums jāapzinās, ka šiem „produktiem” cenas, visticamāk, augs vēl. Valsts budžetam tas ir ļoti būtisks ieņēmumu avots. Savukārt ekonomikas sargi zina teikt, ka arī „melnais bizness” kļūs jo rosīgāks, jo lielākas ir likmju atšķirības ar kaimiņvalstīm.

Kā akcīzes likme rezultējas cenā?

Komersants Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvaldē pasūta markas ar tādu cenu, par kādu plāno pārdot cigaretes apmēram pēc trim nedēļām. Protams, ka komersanti analizē tirgu, prognozē, kāda cena varētu būt attiecīgās klases cigaretēm turpmāk. Tā ir viņu izvēle. Arī vienādas klases cigaretēm cena var par santīmiem atšķirties - gan kvalitātes dēļ, gan, iespējams, tāpēc, ka komersants plānojis kādu daļu notirgot ātrāk. Pasūtot akcīzes nodokļa markas, komersants var būt gan ieguvējs, gan zaudētājs, ja, piemēram, prognozētā cena ir pārāk augsta un neiztur konkurenci tirgū. Informācija par to, ar kādu maksimālās mazumtirdzniecības cenu (MMC) kāda nosaukuma cigaretēm markas pasūta katrs komersants Akcīzes preču pārvaldes Tabakas izstrādājumu marķēšanas nodaļā ir konfidenciāla. VID Akcīzes preču pārvaldes Nodrošinājumu un marķēšanas daļas Tabakas izstrādājumu marķēšanas nodaļas priekšniece Ruta Jumtiņa uzsver: lai kādu cenu markai komersants pasūta, viņam obligāti būs jānomaksā likumā attiecīgajam periodam paredzētais akcīzes nodoklis.

Kā praktiski veidojas cigarešu cena?

Cenu rēķina saskaņā ar formulu, kurā tiek ņemta vērā akcīzes likme, ko veido specifiskā nodokļa par cigarešu daudzumu un procentuālā nodokļa (% no mazumtirdzniecības cenas) summa. Pērn akcīzes likme bija Ls 17,8 par 1000 cigaretēm plus 32,2% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas. Šogad – Ls 22,5 par 1000 cigaretām plus 34,5% MMC.

Lai uzzinātu, kāda ir nodokļa daļa cigarešu paciņā, akcīzes likmi 22,5 (Ls) dala ar 1000 (cigaretēm), pēc tam piepluso 34,5% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas. Tā katrām cigaretēm ir atšķirīga. Tāpat arī maksājamais akcīzes nodoklis.

Pērn vispieprasītākā mazumtirdzniecības cena, ko nosaka pēc gada laikā izsniegtajām akcīzes markām, bija Ls 1,48 par 20 cigarešu paciņu. Tātad pērn decembrī šīm cigaretēm akcīzes nodoklis bija Ls 0,832 (17,8:1000 = 0,356 + 32,2% no 1,48 = 0,477).

Šogad ar 1. janvāri no šīs konkrētās paciņas, kam komersants pērn bija iegādājies akcīzes marku ar cenu Ls 1,48, jāmaksā akcīzes nodoklis Ls 0,96. Summu veido formula: Ls 22,5 par 1000 cigaretēm, tas ir: Ls 0,45 + 34,5% no Ls 1,48 (kas ir Ls 0,51).

Cenas augs vēl un jau šogad

Tātad, salīdzinot abus formulas rezultātus, starpība pēc akcīzes likmes paaugstināšanas (0,96 - 0,83) ir 13 santīmi. Tie ir nepilni desmit procenti no piemērā minētās cenas, nevis vairāki desmiti procentu, par kuriem tirgotāji runā kā akcīzes nodokļa ietekmē paaugstināmu cenu.

Komersanti jau pērn, pasūtot akcīzes markas nākamā gada sākuma darbībai un zinot par akcīzes likmes paaugstinājumu, varēja plānot augstāku cenu un pasūtīt akcīzes markas ar lielāku cenu nekā iepriekš. Taču, ja, piemēram, „Marlboro” markas cigaretēm bija pasūtītas markas ar cenu Ls 1,48, tad tās visas ar šādu marku komersantam jāpārdod arī pēc 1. februāra, kad tabakas izstrādājumiem sāka piemērot jauno PVN likmi, kas ir pieaugusi par 3 procentiem.

Cenas, kādas būs turpmākajā periodā, atkarīgas gan no PVN, gan cigarešu pašizmaksas, gan realizācijas un uzņēmēja citām izmaksām, kas tiek iekļautas cenā, gan paša uzņēmēja tirgus pieprasījuma prognozēm.

Taču tirgū joprojām, kamēr tiks pārdotas, būs arī cigaretes par iepriekšējo cenu.

"Ar 2008. gada jūliju pakāpeniski tiek ieviestas jauna dizaina akcīzes nodokļa markas cigaretēm, kurās iestrādāts īpašs elements, lai klients pats varētu pārliecināties, vai marka nav viltota."

Likums atļauj komersantam, ja viņš ir atdevis šo preci mazumtirdzniecībā vai vairumtirdzniecībā, izņemt šīs cigaretes; tās var izvest uz citām valstīm, var pārstrādāt, ja tas ir izdevīgi, vai iznīcināt. Šādos gadījumos, lai komersants samaksāto akcīzes nodokli pārskaitītu nodokļa parādu segšanai, turpmākajiem nodokļa maksājumiem vai citu nodokļu maksājumiem, akcīzes nodokļa markas par brīvā apgrozījumā laistām cigaretēm ir jāatdod Valsts ieņēmumu dienestam.

„Ja komersants iegādātās markas, par kurām ir samaksājis akcīzes nodokli, atdod atpakaļ, mēs strikti pārbaudām, vai šīs markas esam izsnieguši tieši šīm cigaretēm, ko viņš izņem no tirgus,” norāda R. Jumtiņa. „Jo mums ir jāaprēķina, cik liels ir acīzes nodoklis par atdotajām minētajām akcīzes nodokļa markām un cik viņam ir jāatmaksā akcīzes nodoklis – tā ir valsts budžeta nauda. Ja komersants beidz darbību, viņš lūdz šo summu izmaksāt.”

„Melnais bizness” kļūst aktīvāks

Pagājušā gada nogalē VID bieži ziņoja par cigarešu kontrabandas gadījumiem, kas vedināja domāt, ka šis “bizness” kļūst aktīvāks sakarā ar nodokļu paaugstināšanu.

VID Muitas kriminālpārvaldes direktora vietas izpildītājs Ēriks Zaļenieks LV.LV atzina, ka šāda tendence tika prognozēta un attiecīgi arī veikti pasākumi darba organizācijā. Mainoties nodokļu likmēm, “melnais bizness” kļūst ienesīgāks. Lai pret to cīnītos, ir veikti grozījumi Krimināllikuma 190. panta “Kontrabanda” pirmajā daļā, pastiprinot atbildību par nelikumīgajām darbībām, tostarp arī tad, ja tās veiktas atkārtoti.

Vēl, paredzot likumpārkāpēju aktivitātes, Latvijas muita arī apmācījusi trīs suņus, kas strādā tabakas kontrabandas jomā. Šogad janvāra sākumā aizturēta lieli krājumi ar deviņiem miljoniem nelegālo cigarešu. Pārkāpumu skaits pieaug arī uz ārējām robežām, kur lētākās cigaretes no Austrumiem cenšas ievest gan lielos, gan mazākos daudzumus. Pērn visa gada laikā cigarešu nelegālajā apritē fiksēti 400 administratīvie pārkāpumi, šogad pirmajās sešās nedēļās – jau astoņdesmit.

VID atgādina, ka atļautais cigarešu daudzums pārvietošanai Eiropas Savienības ietvaros ir 800 jeb 40 paciņas, taču dažās ES dalībvalstīs līdz 2009. gada 31. decembrim noteikti ierobežojumi cigarešu ievešanai no jaunajām dalībvalstīm - Zviedrijā, Dānijā, Īrijā, Somijā, Lielbritānijā, Austrijā, Vācijā (200 cigaretes jeb 10 paciņas).

Klients marku var pārbaudīt

Kriminālprocesu ietvaros Akcīzes preču pārvaldei nereti tiek lūgts apliecinājums, vai tā ir vai nav izsniegusi kādā cigarešu lietā atklātās markas un kādai MMC un cigarešu skaitam ir jābūt uz attiecīgas markas, stāsta R. Jumtiņa.

Tabakas izstrādājumu akcīzes markās ir iestrādāti dažādi drošības, pretviltošanas elementi, kuri ar neapbruņotu aci nav saskatāmi. Taču ar 2008. gada jūliju pakāpeniski tiek ieviestas jauna dizaina akcīzes nodokļa markas cigaretēm, kurās iestrādāts īpašs elements, lai klients pats varētu pārliecināties, vai marka nav viltota. Paberžot markas rozā krāsu ar pirkstu, var pārliecināties, vai tā ir legāla marka – tai ir jākļūs baltai, tas ir,  jāzaudē krāsa, un pēc kāda brīža “sārtums” jāatgūst. Akcīzes preču pārvalde šogad VID mājaslapā plāno izveidot sadaļu, kur klients varēs griezties ar lūgumu pārbaudīt, vai viņa saņemtā, piemēram, AA sērijas attiecīgā numura marka ir legāla. Tas tiks veikts, un tiks sniegta atbilde: piemēram, jūsu nosauktajam numuram ir jābūt „Marlboro” cigaretēm ar cenu 1,48 lati - 20 cigaretes paciņā.

Samazinās par markām iesniedzamo informāciju

Valsts sekretāru sanāksmē 15. janvārī ir izsludināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais MK noteikumu projekts par kārtību, kādā alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus marķē ar akcīzes nodokļa markām, kas paredz samazināt komersantam iesniedzamās informācijas apjomu pārskatos par saņemtajām un izlietotajām akcīzes nodokļa markām. Noteikumi paredz atvieglot arī nosacījumus nodokļa marku piestiprināšanai - komersantam turpmāk nebūs atsevišķi ar VID jāsaskaņo akcīzes marku piestiprināšanas vieta alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem gadījumos, kad to nav iespējams piestiprināt līdz šim noteiktajās vietās uz iepakojuma. Stājoties spēkā jaunajiem MK noteikumiem, spēku zaudēs 2004. gada 6. aprīļa MK noteikumi Nr. 239. Pēc saskaņošanas ar ministrijām un citiem interesentiem par jauno MK noteikumu projektu vēl lems valdība.

Budžetam vairāk par pusotra simta miljonu latu

Akcīzes nodokļa ieņēmumi par tabakas izstrādājumiem 2009. gadā plānoti 175 miljonu latu apmērā, kas ir par 22% vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējā gada ieņēmumiem, atsaucoties uz VID, vēsta ”BNS”. Pērn par tabakas izstrādājumiem akcīzes nodoklī iekasēti 143,6 miljoni latu - par 93% jeb 69,3 miljoniem latu vairāk nekā 2007. gadā. Arī iepriekšējos gados vienmēr ieņēmumi pieauguši un plāni pārpildīti, ko nodrošināja likmju palielinājums: 2005. gadā ieņēmumi bija 43,5 miljoni latu, 2006. gadā - 57,5 miljoni, 2007. gadā - 74,2 miljoni latu.

Tātad šogad no visa akcīzes nodokļa (ar to apliek alkoholiskos dzērienus (arī alu), naftas produktus, kafiju un bezalkoholiskos dzērienus) plānotajiem 633 miljonu latu ieņēmumiem no kaitīgā ieraduma atkarīgie – smēķētāji - samaksās vairāk nekā ceturto daļu. Jāsecina, ka tā ir prātam un makam neprātīga summa, par kuru divreiz lielāku iztērē tikai naftas produktu akcīzes maksātāji.

Pērn Latvijā realizācijai izlaists par 16% cigarešu vairāk nekā 2007. gadā, savukārt cigāru, cigarillu un smēķējamās tabakas apjoma kāpums katrā no šīm grupām ir bijis 20%, liecina VID informācija par akcīzes preču apriti. Brīvā apgrozījumā patēriņam Latvijā izlaisti 3,87 miljardi cigarešu, septiņi miljoni cigāru un cigarillu, kā arī 23,58 tonnas smēķējamās tabakas. Akcīzes preču noliktavās 2008. gadā ievesti 7844,4 miljoni cigarešu, 6 052 000 cigāru un cigarillu, kā arī 21 259 kilogrami smēķējamās tabakas.

"Šogad no visa akcīzes nodokļa (ar to apliek alkoholiskos dzērienus, naftas produktus, kafiju un bezalkoholiskos dzērienus) plānotajiem 633 miljonu latu ieņēmumiem vairāk nekā ceturto daļu samaksās smēķētāji."

Gada beigās 40 uzņēmējiem bija spēkā esošās licences tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecībai, bet mazumtirdzniecību VID 9491 tirdzniecības vietā bija atļāvis veikt 4129 komersantiem.

Lielākie tabakas izstrādājumu ražotāji un importētāji 2008. gadā pēc realizētās produkcijas vērtības bija „Philip Morris Latvia”, „British American Tobacco”, „Tabakas nams grupa”, „JTI Marketing and Sales” un „Rasta 1”.

SIA „Britic American Tobacco Latvija” Latvijā pērn saražojusi 1922,8 miljonus cigarešu: Latvijas tirgum 24%, pārējā produkcija - 1438 miljoni cigarešu – eksportēta, visvairāk (52%) uz Dāniju, Poliju (16%), Izraēlu (14%).

ES prasības izpildītas ar uzviju un prognozes pārspētas dubulti

Akcīze kā patēriņa nodoklis ES kopējā tirgū var būtiski ietekmēt konkurences apstākļus starp dalībvalstīm, tāpēc ES stingri reglamentē akcīzes nodokļa piemērošanu trim preču grupām: naftas produktiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.

Iestājoties ES, Latvijas valdība, ņemot vērā ekonomisko situāciju un iedzīvotāju maksātspēju, saņēma atļauju ES noteikto akcīzes nodokļa līmeni sasniegt līdz 2010. gadam. Likumā tika arī pateikts, ka Latvijā cigaretēm likmi cels katra gada 1. janvārī. Šo piecu gadu laikā jau ir bijis izņēmums – 2007. gadā ar likuma grozījumiem likmi mainīja gada vidū – 1. jūlijā.

Latvija bija arī sastādījusi grafiku, kā līdz 2010. gadam tiks panākta ES prasība akcīzei tabakas izstrādājumiem: minimālajai nodokļa likmei jābūt 57% no vispieprasītākās mazumtirdzniecības cenas, bet ne mazāk par 64 eiro (par 1000 cigaretēm), un obligāti ieviešama kombinētā akcīzes nodokļa likme: specifiskā + procentuālā, ko aprēķina no mazumtirdzniecības cenas.

No 2004. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim:

Ls 6,30 par 1000 cigaretēm

6,1% no maks. mazumtirdzniecības cenas

2005. gadā:

Ls 6,90 par 1000 cigaretēm

10,5% no maks. mazumtirdzniecības cenas

2006. gadā:

Ls 7,60 par 1000 cigaretēm

14,8% no maks. mazumtirdzniecības cenas

2007. gadā:

Ls 8,40 par 1000 cigaretēm

19,2% no maks. mazumtirdzniecības cenas

2008. gadā:

Ls 9,30 par 1000 cigaretēm

23,5% no maks. mazumtirdzniecības cenas

2009. gadā:

Ls 10,50 par 1000 cigaretēm

27,9% no maks. mazumtirdzniecības cenas

No 2010. gada:

Ls 17,80 par 1000 cigaretēm

32,2% no maks. mazumtirdzniecības cenas

Klātpievienotajos aprēķinos tika arī prognozēta vienas paciņas (20 cigaretes) mazumtirdzniecības cena un nodokļa summa latos (salīdzinājumam arī pāris gadu pirms iestāšanās ES):

2002. g. (cena Ls 0,31 un nodoklis 0,10)

2003. g. (cena Ls 0,34 un nodoklis 0,12)

2004. g. (cena Ls 0,38 un nodoklis 0,15)

2005. g. (cena Ls 0,43 un nodoklis 0,18)

2006. g. (cena Ls 0,48 un nodoklis 0,22)

2007. g. (cena Ls 0,55 un nodoklis 0,27)

2008. g. (cena Ls 0,62 un nodoklis 0,33)

2009. g. (cena Ls 0,72 un nodoklis 0,41)

2010. g. (cena Ls 1,10 un nodoklis 0,71)

Kā skaidrots FM mājaslapā: akcīzes nodokļa mērķis ir ierobežot to preču patēriņu, kas ir kaitīgas apkārtējai videi un cilvēkiem, kā arī dot valstij ieņēmumus, apliekot ar papildu patēriņa nodokli (papildu PVN) preces, kas nav pirmās nepieciešamības preces un kas neskar maznodrošinātos. Taču galvenais akcīzes nodokļa mērķis ir fiskālais, t.i., nodrošināt valsts budžeta ieņēmumus.

Ņemot vērā, ka ES pieļauj, ka dalībvalstis var piemērot akcīzes nodokli arī citām precēm, Latvijā ar akcīzi fiskālu apsvērumu dēļ tiek aplikti arī bezalkoholiskie dzērieni un kafija.

Likuma ”Par valsts budžetu 2009. gadam” paskaidrojumos norādīts, ka 2009. gadā tiek plānota pēdējā akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana tabakas izstrādājumiem saskaņā ar Latvijai piešķirto pārejas periodu.

Tiesa, Latvijas vadītāju 2008. gada 18. decembrī parakstītajā Nodomu protokolā Starptautiskā Valūtas fonda direktoram par tabakas akcīzes nodokļa paaugstinājumu, kas arī šogad ienesīs desmitiem miljonu latu vairāk nekā pērn, gan nav bilsts ne vārda; dokumentā SVF ir ziņots, ka, sākot ar 2009. gadu, tiks palielināts akcīzes nodoklis degvielai, alkoholam, bezalkoholiskajiem dzērieniem un kafijai.

Pašreiz Latvijā tiek apspriests priekšlikums izskaust zemā līmeņa cigaretes, proti, noteikt, ka valstij ir minimālais akcīzes nodoklis – piemēram, 1,50 latu. Ja tirgosies par šo cenu zemāk, nodoklis tik un tā būs jāsamaksā, aprēķinot akcīzes nodokli no Ls 1,50 MMC. Komersantu iebildumi saistīti ar iedzīvotāju, no kuriem daļai piemīt pīpēšanas netikums, zemo maksātspēju un argumentu par cigarešu vēl plašāku kontrabandu pierobežas rajonos, savukārt smēķēšanas pretinieki vēlas, lai nodoklis būtu vēl augstāks.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI