Kas veido veselībai kaitīgās preces – cigarešu – jauno cenu? (I)

Cenu jūklī pircējam liek domāt, ka viņa kabatas iztīra tikai valsts budžeta, tātad augstāku nodokļu, dēļ. Tabakas izstrādājumi nav izņēmums, taču šajā biznesā komercijas noteikumus ar akcīzes nodokļa palīdzību regulē gan Eiropas Savienība, kuras prasības Latvija formāli jau ir izpildījusi ar uzviju, gan valdība, jo akcīze ir liels valsts budžeta ieņēmumu avots – šogad akcīzes nodokļa ieņēmumi par tabakas izstrādājumiem plānoti 175 miljonu latu apjomā. Joprojām daudzus neapmierina cenu veidošanas nosacījumi, mazumtirgotāji patērētājiem stāsta, ka tāpēc piena pircēji ir spiesti subsidēt pīpmaņus. Cigaretes ir arī ļoti rentabla kontrabandas prece. Akcīzes nodokļa jaunumus un piemērošanu LV.LV lūdza izskaidrot arī Valsts ieņēmumu dienesta speciālistiem.

Jaunā akcīze cigaretēm, citai tabakai un PVN

Šā mēneša gandrīz visu mediju kļūme bija apgalvojums, ka kopā ar citām akcīzes precēm (degvielu, alkoholu, kafiju un limonādi) 1. februārī palielinās šī nodokļa likme arī cigaretēm, kas, acīmredzot pēc tirgotāju piedāvātā aprēķina, pievienos iepriekšējai cenai no 20 līdz 40 procentiem. Tātad, piemēram, ja paciņa attiecīgo cigarešu pērn maksāja 1,48 latus, tad jaunā cena atbilstoši šiem pieņēmumiem jau no 1. februāra būtu robežās no 1,78 latiem līdz 2,07 latiem. Patiesībā mazumtirdzniecībā cigaretes kļuva dārgākas jau janvārī, bet dažviet tās arī februārī vēl bija tikpat lētas kā pērn.

Tabakas izstrādājumu cenu šogad ietekmē divu nodokļu jaunās likmes – akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa likmes maiņa. Katrai no tām ir atšķirīgs spēkā stāšanās laiks un maksāšanas sākuma termiņš.

Pārpratumus un kļūdainus pieņēmumus, kā secina LV.LV, acīmredzot provocēja tas, ka cigaretēm akcīzes nodoklis, kāds tas ir šogad, tika noteikts jau ar likuma “Par akcīzes nodokli” 13. panta grozījumiem 2006. gada 19. decembrī, kas noteica paātrinātu likmes paaugstināšanas grafiku, kāds likumā bija iestrādāts ES prasību izpildei. Šie grozījumi paredzēja, ka akcīzes likme par 1000 cigaretēm būs 22,5 lati un nodokļa aprēķinā tiek iekļauti 34,5% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas, un stājas spēkā 2009. gada 1. janvārī, nevis 31. decembrī, kā bija paredzēts, bet smalki sagrieztai tabakai likmi palielināja līdz 23 latiem. Savukārt minēto likuma grozījumu Pārejas noteikumos tika paredzēts, ka 2007. gadā likmi veido 10 lati par 1000 cigaretēm un 25% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas; bet 2008. gadā – attiecīgi Ls 17,8 un 32,2 procenti.

Ar 2008. gada 12. decembra grozījumiem likumā no šā gada 1. februāra jauna akcīzes likme ir noteikta tikai citai smēķējamai tabakai – no 14 latiem uz 23 latiem.

Finanšu ministrija likuma jaunumu izklāstā gadu mijā informēja, ka likmes palielinājums citai smēķējamai tabakai ir nepieciešams, jo praksē ir grūti nošķirt, kura ir smalki sagriezta tabaka cigarešu uztīšanai ar likmi Ls 23 (par 1000 gramiem) un kura - cita smēķējamā tabakai ar likmi Ls 14. Lai novērstu iespēju, ka abām tiek piemērota zemākā likme, palielināta tika akcīze citai smēķējamai tabakai, pielīdzinot to nodokļa līmenim smalki sagrieztai tabakai.

Papildu sarežģījumus priekšstatā par to, kas ietekmē cenu, radīja arī pērn 12. decembrī pieņemtie grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”, kas paredz PVN likmes palielināšanu no 18 līdz 21 procentam. Grozījumu Pārejas noteikumi tika papildināti ar 57. punktu: “Cigaretēm, kuru marķēšanai akcīzes nodokļa markas ir pasūtītas līdz 2008. gada 31. decembrim un maksimālā mazumtirdzniecības cena noteikta, ņemot vērā nodokļa 18% likmi, un kuras ar attiecīgām akcīzes nodokļa markām ir laistas brīvā apgrozījumā līdz 2009. gada 31. janvārim, piemēro nodokļa likmi, kas bija piemērojama līdz 2008. gada 31. decembrim, bet ne ilgāk kā līdz 2009. gada 31. martam.”

"Kopš 2003. gada 1. jūlija arī uz Latviju attiecas ES prasība, kas nosaka, ka cigaretēm jāpiemēro kombinētā akcīzes nodokļa likme, kas sastāv no specifiskā nodokļa par cigarešu daudzumu un procentuālā nodokļa (% no mazumtirdzniecības cenas) summas."

Pārejas periods PVN 21% piemērošanā cigaretēm noteikts, jo tām ir fiksētā mazumtirdzniecības cena, pasūtot akcīzes nodokļa markas. Cigaretēm cikls no marku pasūtīšanas un ražošanas līdz cigarešu laišanai brīvā apgrozījumā vidēji ir 3 mēneši, skaidroja FM. Pasūtot markas cigaretēm, kuras paredzēts laist apgrozījumā līdz 2009. gada 31. janvārim, nosakot maksimālo mazumtirdzniecības cenu, ir ierēķināts PVN pēc 18% likmes. Tāpēc, tirgojot šīs cigaretes vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, PVN 1% likmi drīkstēs piemērot līdz 31. martam.

VID Akcīzes preču pārvalde skaidro likuma normu piemērošanas nosacījumus šā gada likmēm: „Saskaņā ar likuma „Par akcīzes nodokli” 13. panta pirmās daļas 2. punktu cigaretēm akcīzes nodokli aprēķina, summējot lielumus, kas iegūti, piemērojot „a” un „b” apakšpunktā minētās likmes:

a) 22,5 lati par 1000 cigaretēm,

b) 34,5% no maksimālās tirdzniecības cenas.

Likuma Pārejas noteikumu 2. punkts noteic, ka šā likuma 13. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktā akcīzes nodokļa likme cigaretēm stājas spēkā 2009. gada 1. janvārī. Savukārt likuma 13. panta pirmās daļas 3. punkta „b” apakšpunktā noteiktā nodokļa likme citai smēķējamai tabakai ir 23 lati par 1000 gramiem un saskaņā ar Pārejas noteikumu 22. punktu akcīzes nodokļa likme stājas spēkā 2009. gada 1. februārī.”

Nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, latos

Maksimālā mazumtirdzniecības cena

Kopš 2003. gada 1. jūlija arī uz Latviju attiecas ES prasība, kas nosaka, ka cigaretēm jāpiemēro kombinētā akcīzes nodokļa likme, kas sastāv no specifiskā nodokļa par cigarešu daudzumu un procentuālā nodokļa (% no mazumtirdzniecības cenas) summas. Ieviešot šo prasību, mainījās arī tirgus nosacījumi – tirgotāji vairs nevarēja brīvi noteikt cigarešu mazumtirdzniecības cenu. Mazumtirdzniecības cenu, no kuras tiek rēķināts akcīzes nodokļa lielums, noteica cigarešu ražotājs vai importētājas, un šī cena tika norādīta uz akcīzes nodokļa markas, kas likumā ir definēta kā maksimālā mazumtirdzniecības cena (MMC), skaidro VID Akcīzes preču pārvaldes Nodrošinājumu un marķēšanas daļas Tabakas izstrādājumu marķēšanas nodaļas priekšniece Ruta Jumtiņa.

Atbilstoši likuma „Par akcīzes nodokli” 29. panta „Maksimālā mazumtirdzniecības cena” pirmajai daļai importētājs, apstiprināts tirgotājs, neapstiprināts tirgotājs, noliktavas turētājs Latvijas Republikā vai citas ES dalībvalsts noliktavas turētāja ieceltais nodokļa maksātāja pārstāvis Latvijas Republikā realizējamām cigaretēm nosaka maksimālo mazumtirdzniecības cenu un informē par to nodokļu administrāciju (VID), pasūtot akcīzes nodokļa markas šīm cigaretēm. Attiecībā uz cigarešu cenām Latvijā jāatzīmē, ka tās ir ļoti dažādas un to ietekmē ne tikai akcīzes nodoklis, bet arī cigarešu kvalitāte, loģistikas un citi izdevumi. Latvijā nepastāv ierobežojumi cigarešu maksimālās cenas noteikšanai. Tā ir brīva komersantu savstarpēja vienošanās, par kādu MMC paredzēts realizēt cigaretes, paredzot tajā arī tirdzniecības uzcenojumu dažādos tirdzniecības posmos.

Saskaņā ar šā panta ceturto daļu Latvijā aizliegts realizēt cigaretes par cenu, kas ir augstāka par to maksimālo mazumtirdzniecības cenu. Ministru kabineta 2004. gada 6. aprīļa noteikumi Nr. 239 „Kārtība, kādā alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi marķējami ar akcīzes nodokļa markām” paredz, ka akcīzes nodokļa markas cigaretēm var pasūtīt divas reizes mēnesī, pasūtītās nodokļu markas komersants var saņemt, sākot ar 21. dienu no iesnieguma iesniegšanas beigu termiņiem, kas noteikti minētajos noteikumos. Tātad komersanti, pasūtot akcīzes nodokļa markas, jau ir aprēķinājuši visus prognozējamos, plānotos izdevumus un pasūta markas ar attiecīgām cenām.

Vēl jāpiebilst, ka tiklab veikalā, kā arī restorānā cena ir vienāda un dārgāk par uzdrukāto uz markas to nedrīkst pārdot.

Inventarizācija

Nodokļu likumi Latvijā mainās bieži arī tāpēc, ka to praktiskā piemērošanā uzņēmēji agrāk vai vēlāk atrod iespējas, kā no nodokļiem izvairīties. Kas attiecas uz tabakas izstrādājumiem, viens no tādiem „caurumiem” tika aizdrīvēts tāpēc, ka savulaik likums likmju maiņas gadījumos inventarizāciju neparedzēja, jo akcīzes nodoklis tika maksāts brīdī, kad tabakas izstrādājumus izveda no noliktavas.

"Nodokļu likumi Latvijā mainās bieži arī tāpēc, ka to praktiskā piemērošanā uzņēmēji agrāk vai vēlāk atrod iespējas, kā no nodokļiem izvairīties."

Taču komersanti, saskatījuši izdevīgumu, pirms akcīzes likmju maiņas pārorientējās uz preces pārvietošanu no akcīzes preču noliktavas uz vairumtirdzniecības bāzēm, un pēc likmju paaugstināšanas viņiem akcīzes preču noliktavas jau bija tukšas. No tām, samaksājot zemāko likmi, cigaretes bija pārvietotas uz vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, un vismaz pusgadu komersants varēja saglabāt iepriekšējo cenu, nomaksājot mazāko likmi, kad spēkā jau bija lielāka akcīzes nodokļa likme. Ieguvēji bija tie komersanti, kas varēja veidot lielākus uzkrājumus vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā.

Izvairīšanās centieni ir noveduši pie tā, ka tagad likums nosaka: tabakas izstrādājumu inventarizāciju akcīzes likmes maiņas gadījumā veic visi šajā ķēdē iesaistītie.

Vairumtirdzniecībā un akcīzes preču noliktavās inventarizācija cigaretēm bija jāveic uz 1. janvāri, veikalos - uz 1. februāri.

Ja veikalā ieveda preci (cigaretes) līdz 1. janvārim, līdz 1. februārim tika ļauts tirgot tās pēc vecajām nodokļa likmēm. Taču, ja vairumtirgotājs piegādāja veikalam cigaretes pēc 1. janvāra, viņam bija jābūt aprēķinātam jaunajam nodoklim un viņš, nevis mazumtirgotājs arī maksā akcīzes nodokļa starpību.

Kas ir cita smēķējamā tabaka?

Likuma 4. panta „Ar nodokli apliekamie tabakas izstrādājumi” ceturtā daļa nosaka, ka par smēķējamo tabaku uzskatāma:

1) sagriezta vai citādi sasmalcināta tabaka, kura satīta vai sapresēta gabalos un kuru var smēķēt bez turpmākas rūpnieciskas apstrādes;

2) tabakas atlikumi, kuri nav minēti šā panta otrajā un trešajā daļā un kurus var smēķēt.

R. Jumtiņa stāsta, ka par smalki sagrieztu tabaku cigarešu uztīšanai, ko pārdod mazumtirdzniecības veikalos, jautājumi radušies arī Briselē, kur spriests, ka ir jāprecizē un jāuzlabo smēķējamās tabakas definīcija, lai izvairītos no nepareizas traktēšanas un lietošanas; apspriests arī, ka tabakai ir jābūt augstākam nodoklim - tāpat kā cigaretēm.

Izrādījies gan, ka Latvijā tas jau ir augstāks nekā citās dalībvalstīs – 23 lati par vienu kilogramu. Savukārt otrai tabakai, kas tiek dēvēta arī par „citu smēķējamo tabaku”, Latvijā akcīzes nodoklis līdz šim bija ievērojami zemāks – 14 latu par kilogramu. Finanšu ministrija ierosināja šīs tabakas likmi vienādot ar augstāko, lai nebūtu bažu par komersantu mēģinājumiem deklarēties zemāka nodokļa tabakas klasē.

Likumā kā tabakas atlikumi raksturotā tabaka atgādina rupji samaltu kafiju, to izmanto, piemēram, ūdenspīpēs. Šai tabakai likmi mainīja ar 2008. gada 12. decembra grozījumiem. Un ieviešanai iedeva pārejas periodu – 1. februāri, iespējams, arī lai pasaudzētu mazumtirgotājus, kuriem pretējā gadījumā, ja likme būtu spēkā no 1. janvārī, samaksājamā nodokļa likmes starpība (no 14 uz 23 latiem) būtu pārāk liela. Tiesa, atšķirībā no cigaretēm gan vienai, gan otrai tabakai gala cenu nosaka mazumtirgotājs, norāda R. Jumtiņa.

Kopš 2005. gada 1. janvāra, izlaižot brīvam apgrozījumam, marķē arī tabaku, uz šīm akcīzes nodokļa markām ir numurs, taču cena uz markas netiek norādīta. Šo tabakas izstrādājumu realizācija Latvijā veido 0,5% no visas tabakas industrijas.

Kāpēc jaunajai akcīzes likmei un par 3% palielinātā PVN piemērošanai dots pārejas periods?

Cigaretēm akcīzes markas var pasūtīt divas reizes mēnesī: no 1. līdz 5. datumam un no 10. līdz 15. datumam. Markas var saņemt pēc trim nedēļām. „Labākā situācijā ir vietējie ražotāji, jo, saņemot markas, viņi var saražot un izlaist brīvā apgrozījumā cigaretes dažu dienu laikā, savukārt tiem komersantiem, kuru ražotnes atrodas ārpus Latvijas, laiks līdz cigarešu izlaišanai brīvā apgrozījumā ir ievērojami ilgāks. Viņiem arī attiecīgi cena jāplāno ar mēnešu, ja ne ar divu mēnešu perspektīvu, kad tiek sagatavota Latvijas tirgum paredzētā produkcija,” norāda R. Jumtiņa.

2008. gada novembrī un decembrī, pasūtot akcīzes nodokļa markas, komersants MMC cigaretēm noteica, aprēķinot, kad tās ienāks Latvijas tirgū, ņemot vērā likumā noteikto akcīzes nodokļa palielināšanu un ņemot vērā 18% PVN, jo tad vēl nebija zināms par PVN palielināšanu ar 2009. gada 1. janvāri. Šajā gadījumā akcīzes nodokļa maksātājs bija tiesiski paļāvies uz valsti un, pasūtot akcīzes markas, aprēķinājis maksimālo mazumtirdzniecības cenu ar PVN likmi 18 procenti.

Tas nozīmē, ka mazumtirdzniecībā 2009. gada sākumā jau atrastos cigaretes, kuru akcīzes nodokļa markā norādītajā maksimālajā mazumtirdzniecības cenā būtu aprēķināts PVN ar 18% likmi. Tā kā likums nepieļauj pārdot cigaretes par augstāku cenu, kā tas norādīts akcīzes nodokļa markā, tad mazumtirgotājiem PVN likmes palielinājums 3% būtu jāsedz no saviem līdzekļiem, kas, iespējams, viņiem radītu zaudējumus. Tāpēc tika pieņemts lēmums noteikt pārejas periodu PVN 18% likmes piemērošanai cigaretēm.

Turklāt, ja komersants ar pasūtīto akcīzes nodokļa marku MMC nevarētu segt visus izdevumus vai arī nevarētu konkurēt tirgū, varēja rasties situācija, viņš atteiktos no pasūtītajām markām. Neizņemto akcīzes nodokļa marku, kā arī to iegādes un iznīcināšanas izdevumi būtu jāuzņemas valstij, jo tā nebūtu ievērojusi tiesiskās paļāvības principu attiecībā uz nodokļa maksātāju.

Jāpaskaidro, ka akcīzes nodokļa marku izgatavošanas izdevumus sedz valsts, savukārt akcīzes nodokļa maksātājs atlīdzina marku iegādes izdevumus gadījumos, ja markas tiek atdotas VID vai pasūtītas, bet neizņemtas, kā arī, ja ir nepieciešams, akcīzes nodokļa marku iznīcināšanu.

“Attiecīgi valsts budžetā būtu papildu izdevumi ne tikai par šīm pasūtītajām akcīzes nodokļa markām, bet arī par marku iznīcināšanu,” skaidro Akcīzes preču pārvaldē.

Turpmāk vēl.