SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
16. februārī, 2009
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
3
3

Par nekustamo īpašumu saimnieciskajā darbībā

Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

“Nodokļa likme par ienākumu no saimnieciskajā darbībā izmantotu vai pārdotu nekustamo īpašumu ir 15%.”

FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV

Nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, tā izīrēšanu fiziskās personas nereti izvēlas kā savu saimniecisko darbību.

Fiziskās personas saimnieciskā darbība ir preču ražošana, tirdzniecība un pakalpojumu sniegšana par atlīdzību. Tā ietver arī ar uzņēmuma līguma izpildi saistīto darbību, profesionālo darbību, nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, komercaģenta, māklera un individuālā komersanta darbību, kā arī fiziskās personas īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (arī zemnieka un zvejnieka saimniecības) darbību.

Saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību. Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants.

Par saimniecisko darbību var uzskatīt arī gadījumus, kad fiziskā persona nekustamo īpašumu iegādājusies nevis sev un savai ģimenei dzīvošanai, bet iegādājusies, lai to pārdotu par dārgāku cenu un gūtu no šī darījuma peļņu. Ja, piemēram, fiziskā persona iegādājusies lielu zemes gabalu, sadalījusi to mazākos gabalos un pēc tam tos pārdod kā apbūves gabalus, kā arī ja fiziskās personas vienīgais iztikas avots ir ienākumi no nekustamā īpašuma pārdošanas, tad to var uzskatīt par nereģistrētu saimniecisko darbību. Šādos gadījumos nodokļu administrācija var aprēķināt budžetā nenomaksātos nodokļus un 150% lielu soda naudu sakarā ar nereģistrētu saimniecisko darbību un izvairīšanos no nodokļa nomaksas, kā arī var uzsākt kriminālprocesu.

Reģistrācija

Fiziskā persona atkarībā no izvēlētā darbības veida var reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs, individuālais komersants (IK), mākleris, kā arī var reģistrēt juridisko personu - sabiedrību ar ierobežotu atbildību.

Likums atļauj arī nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam, izīrējot, iznomājot nekustamo īpašumu, ja, to veicot, izdevumi ir nenozīmīgi. Šādos gadījumos piecu darba dienu laikā no līguma noslēgšanas dienas par to ir jāinformē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Saimnieciskās darbības veicējus reģistrē VID.

Individuālo komersantu, mākleru kā fizisko personu reģistrē Uzņēmumu reģistrs, kā juridisko personu Uzņēmumu reģistrs reģistrē sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA). Namīpašnieki parasti (arī nerezidenti) reģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicēji. Nekustamā īpašuma tirgotāji (IK, SIA) un starpnieki (mākleri) reģistrējas Uzņēmumu reģistrā.

Grāmatvedības uzskaite

Visām personām, kuras veic saimniecisko darbību ir jāievēro likums „Par grāmatvedību”.

Ja persona kārto grāmatvedību pēc vienkāršā ieraksta principa, tad ievēro Ministru kabineta 20.03.2007. noteikumus Nr. 188 „Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā”.

Fiziskās personas, kuras drīkst nereģistrēties, arī kārto grāmatvedību. Taču šajā gadījumā tām nav tiesību piemērot saimnieciskās darbības izdevumus. Šīs personas uzskaita tikai ieņēmumus uzskaites reģistrā (reģistra formu var izveidot pats).

"Likums atļauj arī nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam, izīrējot, iznomājot nekustamo īpašumu, ja, to veicot, izdevumi ir nenozīmīgi."

Ja individuālais komersants kārto grāmatvedību pēc divkāršā ieraksta principa, tad ievēro Ministru kabineta 08.05.2007. noteikumus Nr. 301 „Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem”.

Grāmatvedības reģistros nedrīkst izdarīt ierakstus, kas nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentu. Lai dokumentu atzītu par derīgu, tajā jābūt likuma „Par grāmatvedību” 7. pantā minētajiem rekvizītiem.

Ieņēmumu atzīšanai par telpu īri, nomu nepieciešams:

  • nomas, īres līgums;
  • rēķins vai izrakstīta kvīts;
  • maksājuma uzdevums (ja izrakstīts rēķins);
  • citi dokumenti.

Lai iekasētu samaksu par telpu īri, jūs varat izrakstīt īrniekam rēķinu, lai īrnieks naudiņu pārskaita uz jūsu norādīto kontu. Bet var arī norēķināties skaidrā naudā, izrakstot īrniekam kvīti. Kvīšu grāmatiņas jāreģistrē VID un katru ceturksni līdz 15. datumam jāiesniedz pārskats par kvīšu izlietojumu. Tās var iegādāties jebkurā kancelejas preču veikalā.

Kvīšu lietošanai ievēro MK 05.02.2007. noteikumus Nr. 282 „Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība”.

Nekustamā īpašuma pārdošanai nepieciešams:

  • pirkuma līgums;
  • rēķins;
  • maksājuma uzdevums;
  • citi dokumenti.

Izdevumu atzīšanai nepieciešams:

  • līgums;
  • rēķins;
  • kvīts;
  • čeks;
  • maksājuma uzdevums;
  • citi izmaksu apliecinošie dokumenti.

Kā aprēķina apliekamo ienākumu?

Fiziskās personas ienākums no saimnieciskās darbības tiek aprēķināts kā ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība. Ieņēmumi no tāda pamatlīdzekļa (nekustamā īpašuma) atsavināšanas, kas nav ticis izmantots saimnieciskajā darbībā, netiek uzskatīti par saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

Savukārt izdevumi ir: izejvielas, materiāli, izstrādājumi, inventārs, kura vērtība nepārsniedz 300 latu, preces, kurināmais un enerģija, komunālie maksājumi, apsaimniekošana, tēriņi darbaspēka algošanai, arī pamatlīdzekļu nolietojums, ko aprēķina saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.5 pantu un likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 13. pantu, un vēl virkne saimnieciskās darbības nodrošināšanai nepieciešamo maksājumu.

Lai noteiktu, vai attiecīgie izdevumi ir iekļaujami apliekamā ienākuma noteikšanā, ir jāizvērtē, vai tie saistīti ar attiecīgā ienākuma gūšanu, jo ne visus izdevumus drīkst atskaitīt.

Nolietojuma aprēķināšana

amatlīdzekļu nolietojumu, nosakot apliekamo ienākumu, aprēķina par katru pamatlīdzekli atsevišķi saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 13. pantu. Ēku un būvju nolietojuma likme ir 5% gadā, ko piemēro divkāršā apmērā, kas kopā veido 10 procentus.

Ja maksātājam piederoša ēka (tās daļa) daļēji tiek izmantota saimnieciskajā darbībā, tās nolietojumu aprēķina proporcionāli saimnieciskajā darbībā izmantotās daļas platības īpatsvaram ēkas (tās daļas) kopējā platībā.

Ja maksātājam piederošie pamatlīdzekļi (ēkas) saimnieciskajā darbībā tiek izmantoti daļēji, to vērtības nolietojumu nodokļa aprēķināšanas vajadzībām aprēķina proporcionāli attiecīgā pamatlīdzekļa izmantošanai saimnieciskajā darbībā. Šādi aprēķināto nolietojumu maksātājs iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos tikai tad, ja proporciju var objektīvi noteikt un tā tiek dokumentāri pamatota. Ja minēto proporciju nevar objektīvi noteikt un tā netiek dokumentāri pamatota, maksātājs saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj 50 procentus no aprēķinātā pamatlīdzekļa nolietojuma.

Ja maksātājs saimnieciskās darbības veikšanai izmanto telpas vai mantu, kura tiek izmantota arī viņa personīgajam patēriņam, saimnieciskās darbības izmaksās var ieskaitīt tikai to ar šo telpas vai mantas izmantošanu saistīto izdevumu daļu, kas attiecas uz saimniecisko darbību, ja iespējams objektīvi noteikt šādu proporciju un to dokumentāri pamatot. Ja minēto proporciju nevar objektīvi noteikt un dokumentāri pamatot, maksātājs saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj 70 procentus no attiecīgajiem saimnieciskās darbības izdevumiem.

Denacionalizēta īpašuma gadījumi

Nosakot apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības, fiziskās personas, kurām īpašumtiesības uz ēkām vai būvēm ir atjaunotas noteiktajā kārtībā, kā arī to mantinieki un fiziskās personas, kas īpašumtiesības uz ēkām vai būvēm ieguvušas kā dāvinājumu no personām, kurām īpašumtiesības uz ēkām vai būvēm ir atjaunotas, pamatlīdzekļu nolietojumu ēkām vai būvēm aprēķina, pamato­joties uz ēku vai būvju Valsts zemes dienesta noteikto inventarizācijas vērtību, kas aktualizēta pēc 1997. gada 1. janvāra. 

Ja minēto ēku un būvju, uz kurām īpašumtiesības ir atjaunotas līdz 2000. gadam, inventarizācijas vērtība ir noteikta vairākas reizes, to nolietojumu aprēķina no pēdējās – ne vēlāk kā 2000. gadā aktualizētās – vērtības. Ja ēkas un būves, uz kurām īpašumtiesības ir atjaunotas līdz 2000. gadam, līdz 2000. gadam nav izmantotas personas saimnieciskajā darbībā, šo ēku un būvju nolietojumu aprēķina no inventarizācijas vērtības, kas noteikta tajā gadā, kad ir uzsākta ēkas vai būves izmantošana saimnieciskajā darbībā.

Ja minētajām ēkām un būvēm inventa­rizācijas vērtība no 1997. gada līdz 2000. gadam nav aktualizēta, nolietojuma aprēķināšanai izmanto pēdējo inventarizācijas vērtību, kas noteikta līdz 1997. gadam. Ja tā nav noteikta, izmanto pieņemšanas un nodošanas aktā norādīto vērtību. Minētais nosacījums neattiecas uz ēkām un būvēm, kuru izmantošana saimnieciskajā darbībā uzsākta pēc 2001. gada 1. janvāra. 

Nosakot ēku un būvju atlikušo vērtību, no kuras aprēķina nolietojumu taksācijas gadā, par pamatu ņem ēku un būvju atbilstošo inventarizācijas vērtību, kas aktualizēta ne vēlāk kā 2000. gadā, un to samazina par nolietojuma summu, kas līdz 2000. gada 1. janvārim aprēķināta šīm ēkām un būvēm nodokļa aprēķināšanas vajadzībām. 

Ja pamatlīdzeklis pēc tā iegādes taksācijas gadā nav ticis izmantots saimnieciskajā darbībā, tā nolietojums netiek iekļauts taksācijas gada saimnieciskās darbības izdevumos!

Ja nekustamais īpašums pieder vairākiem īpašniekiem

Ja nekustamais īpašums pieder vairākiem namīpašniekiem un tas nav sadalīts, bet noteiktas ir domājamās daļas, tad grāmatvedības uzskaiti ieteicams kārtot vienotu, bet gada beigās, lai aizpildītu gada ienākumu deklarāciju, katram īpašniekam ieņēmumus un izdevumus sadala proporcionāli piederošajām īpašuma domājamām daļām.

Ja pārdod nekustamo īpašumu, kas izmantots saimnieciskajā darbībā

Pārdodot saimnieciskajā darbībā izmantotu nekustamo īpašumu, apliekamo ienākumu nekustamā īpašuma pārdošanas gadā palielina ne tikai par nodokļa aprēķināšanai norakstītā nolietojuma summu, bet arī par izdevumos norakstīto procentu maksājumu summu, kas tika samaksāta par kredītu šā nekustamā īpašuma iegādei visā laikā, kad pamatlīdzeklis lietots saimnieciskajā darbībā.

"Ja nekustamais īpašums pieder vairākiem namīpašniekiem un tas nav sadalīts, bet noteiktas ir domājamās daļas, tad grāmatvedības uzskaiti ieteicams kārtot vienotu."

Minētās normas attiecas tikai uz to nekustamo īpašumu, kuru izīrē vai iznomā. Uz nekustamo īpašumu tirdzniecību, būvniecību vai apsaimniekošanu tas neattiecas.

Ja nekustamais īpašums saimnieciskajā darbībā ir ticis izmantots daļēji, apliekamo ienākumu nosaka proporcionāli saimnieciskajā darbībā izmantotās nekustamā īpašuma daļas īpat­svaram.

Nekustamā īpašuma pārkvalificēšana

Taksācijas gadā, kurā nekustamais īpašums tiek pārklasificēts, maksātājs VID teritoriālajā iestādē vienlaikus ar gada ienākumu deklarāciju iesniedz informāciju par pārklasificēto pamatlīdzekli (diena, kad nekustamais īpašums klasificēts par saimnieciskajā darbībā izmantojamu pamatlīdzekli, un diena, kad nekustamais īpašums no saimnieciskajā darbībā izmantota nekustamā īpašuma tiek pārklasificēts, nekustamā īpašuma kadastra apzīmējums, taksācijas periodi, kuros norakstīts nolietojums nodokļa aprēķināšanas vajadzībām) un nodokļa aprēķināšanai norakstītā nolietojuma summu visā laikā, kad pamatlīdzeklis lietots saimnieciskajā darbībā.

Lauksaimniecības uzņēmuma vai lauksaimniecības zemes atsavināšana

Maksātāja gada apliekamajā ienākumā neiekļauj ienākumu, kas gūts, atsavinot lauksaimniecības uzņēmumu, tā daļu vai piemājas saimniecību, izpildot nosacījumus, lai saņemtu Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda atbalstu lauku attīstībai saistībā ar priekšlaicīgu aiziešanu pensijā. Uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība. Uzņēmumā ietilpst maksātājam piederošas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kā arī citi saimnieciski labumi (vērtības), kurus maksātājs izmanto saimnieciskās darbības veikšanai. Uzņēmuma atsavināšana šajā gadījumā nav jāsaprot kā akciju vai kapitāla daļu atsavināšana.

Ar nodokli neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kurš pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, un ir izpildīti abi turpmākie nosacījumi:

1) īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā atsavināšanas rezultātā iegūst persona, kas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta kā komercsabiedrība vai zemnieku saimniecība vai Valsts ieņēmumu dienestā – kā saimnieciskās darbības veicēja;

2) vismaz vienā taksācijas periodā no pēdējiem trim pirmstaksācijas periodiem vairāk nekā pusi no minētās personas saimnieciskās darbības ieņēmumiem veido ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai arī šī persona no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda saņem atbalstu kā jaunais lauksaimnieks.

Procentu likme

Nodokļa likme par ienākumu no saimnieciskajā darbībā izmantotu vai pārdotu nekustamo īpašumu ir 15 procenti.

Deklarācija

Deklarācija ar tai pievienotajiem dokumentiem (nekustamā īpašuma pārdošanas līgumiem), kas apliecina nodokļa iemaksāšanu budžetā, iesniedzama Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc maksātāja dzīvesvietas ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1. aprīlī.

Iemaksa budžetā

Maksātājs ne vēlāk kā 15 dienu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas (no 1. aprīļa) iemaksā budžetā aprēķinātā nodokļa summu, bet, ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 450 latu, maksātājs to var iemaksāt budžetā trijās reizēs - līdz 16. aprīlim, 16. maijam un 16. jūnijam, iemaksājot katru reizi trešo daļu no šīs summas.

Avansa maksājumi

Maksātājs, kurš taksācijas gada laikā uzsāk saimniecisko darbību, nodokļa avansa maksājumus par taksācijas gadu var veikt labprātīgi.

Vienlaikus ar deklarāciju, bet ne vēlāk kā līdz pēctaksācijas gada 1. aprīlim vai mēnesi pēc saimnieciskās darbības uzsākšanas maksātājs iesniedz VID teritoriālajai iestādei pēc savas dzīvesvietas aprēķinu par nodokļa avansa maksājumu lielumu taksācijas gadā, pamatojoties uz iepriekšējā gada ienākumu vai prognozējot paredzamo ienākumu.

Maksātājs patstāvīgi iemaksā budžetā aprēķinātos nodokļa avansa maksājumus par taksācijas gadu šādos termiņos: ne vēlāk kā 15. martā, ne vēlāk kā 15. maijā, ne vēlāk kā 15. augustā un ne vēlāk kā 15. novembrī. Maksātājs, kas kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, taksācijas gada avansa maksājumus nosaka saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 23. pantu.

(Likums par „Iedzīvotāju ienākuma nodokli”, likums „Par grāmatvedību”, MK 26.09.2006. noteikumi Nr. 793 „Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība””, Komerclikums.)

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI