Ar valsts galvojumu uz banku

Valsts atbalsts miljonus vērtiem projektiem

Kā noteikts Ministru kabineta 10. februārī apstiprinātajā plānā, valsts atbalsta programmu „Valsts galvojumi projektiem, kuriem galvotā aizņēmuma summa pārsniedz 3 milj. EUR” paredzēts atvērt 3. martā. Kopējais programmas finansējums ir 250 milj. latu.

Finanšu ministrijai 24. februārī jāsniedz valdībā izskatīšanai MK noteikumu projekts par galvojumu izsniegšanas un uzraudzības kārtību vispārējo ekonomisko risku un sociālekonomiskās krīzes mazināšanai.

Šīs programmas mērķis ir nodrošināt komersantiem pieeju finansējumam komercdarbības attīstībai, kur galvotā aizņēmuma summa pārsniedz 3 milj. eiro. Tātad lieliem un nozīmīgiem projektiem. Lēmumu par valsts galvojumu katrā konkrētā gadījumā pieņems finanšu ministrs pēc Valsts kases atzinuma saņemšanas. Šādu galvojumu termiņš aizdevumiem paredzēts līdz 15 gadiem, bet kredītlīnijām - līdz 3 gadiem. Galvojumi tiks izsniegti par nepilnu aizņēmuma summu, lai nodrošinātu riska dalīšanu ar komercbankām, un tie tiks izsniegti tikai pret nodrošinājumu. Izsniegto galvojumu kopējais apjoms šogad plānots 250 milj. latu.

Taču atbalsta pretendentiem ir arī daži ierobežojumi. Pirmkārt, lai pretendētu uz galvojumu apgrozāmo līdzekļu iegūšanai, komersantam tiek prasīta vismaz viena gada pieredze (izņemot Eiropas Savienības atbalstu saņēmušos komersantus).

"Galvojumi tiks izsniegti par nepilnu aizņēmuma summu, lai nodrošinātu riska dalīšanu ar komercbankām, un tie tiks izsniegti tikai pret nodrošinājumu."

Otrkārt, atbalstu nepiešķir šādām darbībām un šādās nozarēs:

• zivsaimniecība un akvakultūra (uz ko attiecas Padomes 1999. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 104/2000 par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju);
• lauksaimniecības produktu (kas uzskaitīti Eiropas Kopienas dibināšanas Līguma I pielikumā) primārā ražošana;
• lauksaimniecības produktu (kas uzskaitīti Eiropas Kopienas dibināšanas Līguma I pielikumā) pārstrāde un tirdzniecība šādos gadījumos: ja atbalsta apjomu nosaka, pamatojoties uz to produktu cenu un daudzumu, kurus attiecīgais komersants iepircis no sākotnējiem ražotājiem vai laidis tirgū; ja atbalstu daļēji vai pilnībā nodod sākotnējiem ražotājiem;
• darbībām, lai importētu preču vietā izmantotu vietējās preces;
• ogļu nozares komersantiem (kas definēti Padomes 2002. gada 23. jūlija Regulā (EK) Nr. 1407/2002 par valsts atbalstu ogļu rūpniecībai noteikto);
• kravas autotransporta līdzekļu iegādei komersantiem, kas veic komercpārvadājumus ar autotransportu;
• komersantiem, kas ar tiesas lēmumu ir atzīti par maksātnespējīgiem (tai skaitā atrodas sanācijas procesā vai tiesiskās aizsardzības procesā), to saimnieciskā darbība ir izbeigta vai saskaņā ar Komercreģistra informāciju tie atrodas likvidācijas procesā.

Treškārt, ir virkne saimnieciskās darbības veidu (pēc saimnieciskās darbības klasifikācijas Eiropas Kopienā (NACE 2)), kam iespējams pabalstu saņemt tikai tad, ja tiek īstenots Eiropas Savienības fondu projekts: vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts; transports un uzglabāšana; izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi; informācijas un telekomunikācijas pakalpojumi (izņemot datorprogrammēšanu, konsultēšanu un saistītās darbības, kā arī informācijas pakalpojumus); finanšu un apdrošināšanas darbības; operācijas ar nekustamo īpašumu; profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi; administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība; izglītība; veselība un sociālā aprūpe; māksla, izklaide un atpūta; citi pakalpojumi; mājsaimniecību kā darba devēju darbība.

Uzņēmēju konkurētspējas uzlabošanai

Lai nodrošinātu aizdevumu pieejamību komersantiem, ieviešot dažas izmaiņas, tiek atjaunota Latvijas Hipotēku un zemes bankas (HB) pērn iesāktā Uzņēmēju konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programma (apstiprināta 22.05.2008., MK rīkojums Nr. 275).

Valsts atbalsta programmas „Aizdevumi komersantu konkurētspējas uzlabošanai” ietvaros komersanti aizdevumus varēs saņemt neatkarīgi no uzņēmuma lieluma. Paredzēts, ka aizdevumi komersantiem šīs programmas ietvaros kļūs pieejami 9. martā.

Aizdevuma apjoms vienam komersantam ir līdz 3 milj. latu investīciju projektiem un līdz 1 milj. latu apgrozāmajiem līdzekļiem. Aizdevuma summa varēs sasniegt līdz pat 75% no projekta lieluma ar aizdevuma termiņu līdz 10 gadiem. Programmas ietvaros plānots aizdot finanšu resursus komersantiem, balstoties uz biznesa plāniem starptautiskajos tirgos konkurētspējīgu preču ražošanai, tostarp ES fondu grantu programmu projektu ieviesējiem.

Programmas finansējums ir 183 miljoni latu. Tās mērķis ir nodrošināt komersantiem pieeju finansējumam komercdarbības attīstībai un Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanai, saņemot aizdevumus situācijās, kad uzņēmuma rīcībā esošais nodrošinājums nav pietiekams kredītresursu piesaistei nepieciešamajā apjomā un bankas biznesu novērtē kā pārāk riskantu; veicināt Latvijas komersantu konkurētspēju, sekmēt jaunu tirgu apgūšanu, nostiprināšanos esošajos.

"Programmas mērķis ir nodrošināt komersantiem pieeju finansējumam komercdarbības attīstībai un Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanai, saņemot aizdevumus situācijās, kad uzņēmuma rīcībā esošais nodrošinājums nav pietiekams kredītresursu piesaistei nepieciešamajā apjomā un bankas biznesu novērtē kā pārāk riskantu."

Atbalstāmās aktivitātes ir šādas: aizdevumi investīcijām un aizdevumi apgrozāmiem līdzekļiem. Lai saņemtu atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem, uzņēmumam nepieciešama vismaz 3 gadu pieredze (izņemot ES fondu atbalstu saņēmušajiem komersantiem). Atbalsta minimālais apjoms (izņemot, ja realizē ES fondu projektu) apgrozāmajiem līdzekļiem ir ne mazāk par 150 000 eiro; investīcijām – ne mazāk par 500 000 eiro.

Arī šajā programmā atbalstu nepiešķir vairākām darbībām un vairākās nozarēs:

• zivsaimniecība un akvakultūra (uz ko attiecas Padomes 1999. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 104/2000 par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju);
• lauksaimniecības produktu (kas uzskaitīti Eiropas Kopienas dibināšanas Līguma I pielikumā), primārā ražošana;
• lauksaimniecības produktu (kas uzskaitīti Eiropas Kopienas dibināšanas Līguma I pielikumā) pārstrāde un tirdzniecība šādos gadījumos: ja atbalsta apjomu nosaka, pamatojoties uz to produktu cenu un daudzumu, kurus attiecīgais komersants iepircis no sākotnējiem ražotājiem vai laidis tirgū; ja atbalstu daļēji vai pilnībā nodod sākotnējiem ražotājiem;
• darbībām, lai importētu preču vietā izmantotu vietējās preces;
• ogļu nozares komersantiem (kas definēti Padomes 2002. gada 23. jūlija Regulā (EK) Nr. 1407/2002 par valsts atbalstu ogļu rūpniecībai noteikto);
• kravas autotransporta līdzekļu iegādei komersantiem, kas veic komercpārvadājumus ar autotransportu;
• komersantiem, kas ar tiesas lēmumu ir atzīti par maksātnespējīgiem (tai skaitā atrodas sanācijas procesā vai tiesiskās aizsardzības procesā), to saimnieciskā darbība ir izbeigta vai saskaņā ar Komercreģistra informāciju tie atrodas likvidācijas procesā.

Arī šajā programmā, līdzīgi kā valsts galvojumiem, ir virkne saimnieciskās darbības veidu, kam atbalstu nepiešķir, izņemot gadījumus, kad tiek īstenoti ES fondu projekti.

Garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai

Komercbankas, izsniedzot aizdevumus komersantiem, pieprasa nodrošinājumu, kas ne vienmēr ir to rīcībā, tāpēc nepieciešams atjaunot valsts atbalsta programmu kredītu garantēšanas jomā.No 2005. gada līdz 2008. gadam struktūrfondu atbalsta programmas ietvaros Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) izsniedza garantijas, kurām pieprasījums ar katru gadu palielinājās. Kopumā tika izsniegtas 359 garantijas par kopējo summu 34,3 milj. latu.

"Viena aizdevuma ietvaros komersanti varēs saņemt garantijas līdz 3 milj. eiro investīciju vai apgrozāmajiem līdzekļiem (t.sk. apgrozāmo līdzekļu galvojumi pret ārvalstu debitoriem), kā arī galvojumus kredītu, līzingu maksājumu atlikšanai."

Tādēļ no 16. marta paredzēts atvērt valsts atbalsta programmu „Garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai”. Lai komercbankas būtu ieinteresētas izmantot LGA garantijas kā uzņēmumu papildu nodrošinājumu, valsts budžetā jāuzņemas saistības 100 milj. latu apmērā par LGA izsniegtajām garantijām, kā arī, pārdalot struktūrfondu līdzekļus, LGA pamatkapitālā ieskaitīt vismaz 20 milj. latu, lai nodrošinātu garantiju izsniegšanu. 

Viena aizdevuma ietvaros komersanti varēs saņemt garantijas līdz 3 milj. eiro investīciju vai apgrozāmajiem līdzekļiem (t.sk. apgrozāmo līdzekļu galvojumi pret ārvalstu debitoriem), kā arī galvojumus kredītu, līzingu maksājumu atlikšanai. Programmā atbalstāmās aktivitātes ir komercdarbības uzsākšanas un attīstības kredītu garantijas.

Arī šajā programmā atbalsta piešķīrums neattiecas uz vairākām nozarēm un komercdarbības veidiem:

• zivsaimniecība un akvakultūra (uz ko attiecas Padomes 1999. gada 17. decembra Regula (EK));
• lauksaimniecības produktu (kas uzskaitīti Eiropas Kopienas dibināšanas Līguma I pielikumā) primārā ražošana;
• lauksaimniecības produktu (kas uzskaitīti Eiropas Kopienas dibināšanas Līguma I pielikumā) pārstrāde un tirdzniecība šādos gadījumos: ja atbalsta apjomu nosaka, pamatojoties uz to produktu cenu un daudzumu, kurus attiecīgais komersants iepircis no sākotnējiem ražotājiem vai laidis tirgū; ja atbalstu daļēji vai pilnībā nodod sākotnējiem ražotājiem;
• darbībām, lai importētu preču vietā izmantotu vietējās preces;
• ogļu nozares komersantiem (kas definēti Padomes 2002. gada 23. jūlija Regulā (EK) Nr. 1407/2002 par valsts atbalstu ogļu rūpniecībai noteikto);
•  kravas autotransporta līdzekļu iegādei komersantiem, kas veic komercpārvadājumus ar autotransportu;
•  komersantiem, kas ar tiesas lēmumu ir atzīti par maksātnespējīgiem (tai skaitā atrodas sanācijas procesā vai tiesiskās aizsardzības procesā), tā saimnieciskā darbība ir izbeigta vai saskaņā ar Komercreģistra informāciju tie atrodas likvidācijas procesā.

Galvojuma apmērs ir 100 milj. latu (valsts budžeta virssaistības – 100 milj. latu, 20 milj. latu LGA pamatkapitāla palielināšanai - ES fondu finansējums). Garantiju programmas ietvaros uzņēmējiem būs pieejamas arī īstermiņa eksporta garantijas. Tās būs pieejamas visiem komersantiem neatkarīgi no uzņēmuma lieluma un darbības jomas. Uz garantijas pamata komersants varēs arī saņemt kredītu bankā. Garantijas plānots izsniegt uz laiku līdz diviem gadiem, iekļaujot ražošanas, realizācijas un atmaksas riska periodu. Garantijas izsniegs Latvijas Garantiju aģentūra, sedzot līdz 90% no eksporta darījuma vērtības.

Pašlaik MK noteikumu projekts „Īstermiņa eksporta kredītu garantēšanas noteikumi” tiek apspriests ar uzņēmējiem un saskaņots ar citām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī Eiropas Komisiju. Par to portālā tiks sniegta informācija turpmāk.