Paaugstinot minimālo mēneša darba algu, paaugstinās ne tikai iedzīvotāju kopējie ienākumi (īpaši mājsaimniecībās ar zemākajiem ienākumiem) un dzīves līmenis, bet arī pieaug pašvaldību ienākumi un palielinās ieņēmumi valsts budžetā, jo samazinās darba algu izmaksas, par kurām netiek maksāti nodokļi.
Minimālās darba algas paaugstināšana valstī notiek saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2003.gada 27.maijā akceptēto koncepciju „Par minimālo darba algu” septiņu gadu pārejas periodā un MK 2003.gada 22.jūlija noteikumiem Nr. 413 „Kārtība, kādā nosakāma un pārskatāma minimālā mēneša darba alga”. Šie dokumenti nosaka – minimālā mēneša darba alga ir jāpaaugstina līdz 50% no strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo gadu. Atbilstoši minēto noteikumu 3.punktam minimālā mēneša darba alga 2009.gadā ir jānosaka 49% apmērā no Finanšu ministrijas (FM) prognozētās strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo gadu.
Noteikumu 4.punkts paredz, ka katru gadu līdz 1.maijam LM kopā ar FM, Ekonomikas ministriju, Valsts kanceleju, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederāciju ir jāizvērtē ekonomiskā situācija valstī un jāsaskaņo minimālās mēneša darba algas apmērs. Jautājumu par saskaņoto minimālās mēneša darba algas apmēru un ieviešanas datumu izskata arī Nacionālās trīspusējās sadarbības padome (NTSP).
"Minimālās darba algas paaugstināšana ir viens no svarīgākajiem sociāli ekonomiskajiem jautājumiem valstī."
Pēc FM aprēķiniem, prognozētā tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā bruto darba samaksa 2008. gadā ir 450,80 lati, tādēļ saskaņā ar MK 2003.gada 22.jūlija noteikumiem Nr. 413 aprēķinātajai minimālajai mēneša darba algai 2009.gadā būtu jābūt 220,89 lati. Ņemot vērā to, LM bija izstrādājusi divus variantus minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai 2009. gadā: pirmais paredzēja paaugstināt minimālo mēneša darba algu no 160 līdz 220 latiem, bet otrais – no 160 līdz 200 latiem. LM atbalstīja pirmo variantu, bet EM – otro variantu, bet 2008.gada 30.aprīlī NTSP sēdes dalībnieki vienojās, ka minimālā mēneša darba alga nākamajā gadā tiks paaugstināta no 160 līdz 180 latiem
Šis pieaugums neatbilst arodbiedrību prasībām, atzīst LABS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns. Pēc LBAS domām, neapliekamais minimums bija jāpaaugstina līdz 105 latiem un minimālās algas pielikums sedzot vien 12,8% inflācijas. Savukārt Ministru prezidents Ivars Godmanis uzsver, ka valdība budžeta iespēju robežās pilda savus arodbiedrībām dotos solījumus.
Pēc FM aprēķiniem minimālās algas paaugstināšanai no 160 uz 180 latiem nākamā gada budžetā papildus nepieciešami 2,7 miljoni latu. Plānots, ka papildu ieņēmumi budžetā būs 26,5 miljoni latu.
Saskaņā ar LM statistikas datiem 2007.gadā strādājošo skaits, kuri saņēma mazāk par minimālo darba algu vai algu minimālās algas apmērā, bija 73,3 tūkstošu cilvēku jeb 9,2% no strādājošo kopskaita (tai skaitā – 11,9% privātajā sektorā un 3,4% – sabiedriskajā sektorā strādājošie).
Atbilstoši 2003.gada MK noteikumiem par minimālo darba algu un minimālo stundas tarifa likmi šobrīd minimālā alga ir 160 lati, bet minimālā stundas tarifa likme – 0,962 lati.
