Izmaiņas terminos
Jaunā likuma mērķis ir noteikt nodokļa piemērošanu iekšzemē veiktajiem darījumiem, kā arī redakcionāli uzlabot un pilnveidot likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normas. Salīdzinājumā ar spēkā esošo likumu jaunais likumprojekts precizē jau lietotos, kā arī ievieš jaunus terminus (piemēram, iekšzeme, mazas vērtības dāvana, preču transporta sākumpunkts u.c.). Vairs netiek lietoti un skaidroti tādi termini kā muitas vērtība, trīsstūrveida darījumi, preču piegāde attālumā, taču ir saglabāta šo darījumu būtība.
Svarīgi, ka iepriekš lietotā apzīmējuma „apliekama persona” vietā tiek ieviests jauns, plašāks apzīmējums „nodokļa maksātājs” un noteikts nodokļa maksātāju sadalījums (iekšzemes, citas dalībvalsts, Kopienas teritorijā nereģistrēts nodokļa maksātājs, kā arī reģistrēts un nereģistrēts nodokļa maksātājs).
Spēkā esošā likuma 1. panta 7. punkts noteic, ka „ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona ir fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu vai norunu saistīta šādu personu grupa vai šādas grupas pārstāvis, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā”. Savukārt saskaņā ar likumprojekta 3. panta pirmo un otro daļu „nodokļa maksātāji ir personas, kas patstāvīgi jebkurā vietā veic jebkuru saimniecisku darbību, neatkarīgi no šīs darbības mērķa vai rezultāta.
Par nodokļa maksātāju uzskata arī jebkuru personu, kura neregulāri piegādā jaunu transportlīdzekli, ko piegādātājs, saņēmējs vai trešā persona piegādātāja vai saņēmēja vārdā no iekšzemes nosūta vai transportē saņēmējam uz galamērķi ārpus iekšzemes, bet Kopienas teritorijā.”
"Svarīgi, ka iepriekš lietotā apzīmējuma „apliekama persona” vietā tiek ieviests jauns, plašāks apzīmējums „nodokļa maksātājs” un noteikts nodokļa maksātāju sadalījums."
Skaidrojums - izvērstāks
Vairāku terminu definēšanai, kas esošajā likumā tika skaidroti likuma sākumā 1. pantā „Likumā lietotie termini”, jaunajā likumprojektā tiek veltīti atsevišķi panti ar izvērstāku un detalizētu šo terminu skaidrojumu. Tā, piemēram, likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 1. panta 6. punkts paredz, ka „saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska darbība par atlīdzību, kas nav darba devēja izmaksāta darba samaksa vai cita atlīdzība darba ņēmējam, no kuras aprēķināmas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis”. Savukārt likumprojektā saimnieciskā darbība definēta 4. pantā, nosakot, ka „saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska darbība par atlīdzību, kas nav darba devēja izmaksāta darba samaksa vai cita atlīdzība darbiniekam, no kuras aprēķināmas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Jebkuru ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju darbību, lauksaimniecisku darbību un pašnodarbināto personu darbību uzskata par saimniecisku darbību. Materiāla vai nemateriāla īpašuma izmantošana ar nolūku gūt no tā ilglaicīgus ienākumus arī ir uzskatāma par saimniecisku darbību”.
Ja iegādāts transportlīdzeklis
Atšķirībā no spēkā esošā normatīvā regulējuma likumprojektā iekļauta jauna norma, kas nosaka nodokļa piemērošanu, ievedot iekšzemē kā personīgo mantu jaunu transportlīdzekli, kas iegādāts citā dalībvalstī. Likumprojektā ir paredzēts, ka arī nereģistrēta nodokļa maksātāja vai personas, kas nav nodokļa maksātājs, veikto jauna transportlīdzekļa iegādi Kopienas teritorijā uzskata par apliekamu darījumu. Saskaņā ar likumprojekta 68. pantu jebkura persona, iegādājoties jaunu transportlīdzekli no citas dalībvalsts jebkuras personas, maksā nodokli valsts budžetā. Nereģistrēts nodokļa maksātājs vai persona, kas nav nodokļa maksātājs, kas ir iegādājusies jaunu transportlīdzekli no citas dalībvalsts jebkuras personas, līdz nākamā kalendāra mēneša piecpadsmitajam datumam informē Valsts ieņēmumu dienestu (VID), iesniedzot paziņojumu par jauna transportlīdzekļa iegādi un nodokļa samaksu apliecinoša dokumenta kopiju.
"Jebkuru ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju darbību, lauksaimniecisku darbību un pašnodarbināto personu darbību uzskata par saimniecisku darbību. "
Papildu prasības un dokumenti
Jaunajā likumprojektā noteikta ar nodokli apliekamā pašpatēriņa vērtība un precizēta citu darījumu ar nodokli apliekamā vērtība. Darījuma apliekamā vērtība vairs netiek skaidrota kā tirgus vērtība naudas izteiksmē.
Tāpat likumprojektā tiek ieviestas jaunas nodaļas, piemēram, „Darījuma brīdis”, kurā tiek noteikts preču piegādes un preču iegādes brīdis, pakalpojumu sniegšanas brīdis, pašpatēriņa brīdis un preču ievešanas brīdis.
Tiek precizēta personu reģistrācijas kārtība Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā, tajā skaitā paredzēta iespēja reģistrēties uz noteiktu laiku, kā arī skaidri noteikts, no kura brīža persona ir uzskatāma par reģistrējušos PVN maksātāju (saskaņā ar likumprojekta 51. panta pirmo daļu nodokļa maksātāju uzskata par reģistrētu VID PVN maksātāju reģistrā ar trešo darba dienu pēc lēmuma par reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā pieņemšanas), precizētas normas par valsts budžetā maksājamo nodokli un par personām, kuras maksā nodokli valsts budžetā, par priekšnodokļa atskaitīšanu no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas, par atskaitāmā priekšnodokļa korekciju, par pārmaksātā nodokļa atmaksāšanu no valsts budžeta, par nodokļa taksācijas periodu un nodokļa deklarāciju u.c.
Ar likumprojektu tiek ieviestas arī vairākas Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā direktīvā (77/388/EEK) minētās PVN piemērošanas izvēles normas, tajā skaitā tiesības samazināt budžetā iemaksājamo nodokļa summu par zaudētā parāda nodokļa summu, nodokļa piemērošanas iespēja lietota nekustamā īpašuma piegādes darījumos, tiesības neveikt priekšnodokļa korekciju īpašuma iznīcināšanas vai zādzības gadījumā un par saimnieciskās darbības ietvaros izsniegtajām mazas vērtības dāvanām vai preču paraugiem, kā arī tiesības pircējam vai pakalpojuma saņēmējam pašam izrakstīt sev nodokļa rēķinu. Lai šīs normas piemērotu, reģistrētiem nodokļa maksātājiem būs jārēķinās ar papildu prasību ievērošanu, tai skaitā papildu dokumentu iesniegšanu VID.
Izmaiņas nodokļu maksātājos
Jaunajā likumprojektā konsulārie pakalpojumi netiek minēti pie darījumiem, kas atbrīvoti no nodokļa, jo šādu atbrīvojumu neparedz Padomes 2006. gada 28. novembra direktīva (2006/112/EK) par kopējo PVN sistēmu. Šādam pakalpojumam likumprojektā minētās normas nav piemērojamas, jo tas tiek sniegts valsts pārvaldes (izpildvaras) funkciju ietvaros.
Likumprojektā nav iekļautas arī normas, kas likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” paredzēja īpašu nodokļa piemērošanas kārtību darījumos ar kokmateriāliem – nodokli valsts budžetā šobrīd maksā šo kokmateriālu vai pakalpojumu saņēmējs. Līdz ar to par šādām kokmateriālu piegādēm un ar tām saistītajiem pakalpojumiem nodoklis tiks aprēķināts un iemaksāts valsts budžetā vispārējā kārtībā.
Tāpat likumprojektā nav iekļauta norma, kas paredz atbrīvojumu no nodokļa no valsts budžeta finansētajiem ēdināšanas pakalpojumiem labošanas darbu iestādēs un ieslodzījumu vietās, jo šādu atbrīvojumu neparedz Padomes 2006. gada 28. novembra direktīva (2006/112/EK) par kopējo PVN sistēmu un šādam pakalpojumam nav ar nodokli apliekamā vērtības.
"Materiāla vai nemateriāla īpašuma izmantošana ar nolūku gūt no tā ilglaicīgus ienākumus arī ir uzskatāma par saimniecisku darbību."
Jāgatavo noteikumi
Pēc Pievienotās vērtības nodokļa likuma pieņemšanas Ministru kabinetam būs jāizdod vairāki noteikumi, tai skaitā par jauna transportlīdzekļa piegādi un samaksātā nodokļa atmaksu par jauna transportlīdzekļa iegādi, nodokļa atmaksu trešo valstu fiziskajām personām par iekšzemē iegādātām precēm, nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu preču piegādēm, preču iegādēm Kopienas teritorijā un pakalpojumiem, kas apmaksāti par ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, par nodokļa deklarāciju u. c.
Jāatzīmē, ka līdz ar jaunā Pievienotās vērtības nodokļa likuma spēkā stāšanos spēku zaudēs likums „Par pievienotās vērtības nodokli” un visi ar šā likuma normu piemērošanu saistītie Ministru kabineta noteikumi.
