Turpmāk par sīko huligānismu – lamāšanos ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojošu uzmākšanos un citām tamlīdzīgām darbībām, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību, uzliks naudas sodu no 50 līdz 250 latiem vai piemēros administratīvo arestu līdz 15 diennaktīm.
Ir palielināts arī administratīvais sods par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu sabiedriskās vietās vai par atrašanos sabiedriskās vietās tādā reibuma stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu. Par šādu pārkāpumu izteiks brīdinājumu vai uzliks naudas sodu līdz 100 latiem līdzšinējo 50 latu vietā.
Ja šādi pārkāpumi tiks izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, paredzēts naudas sods no 25 līdz 250 latiem vai administratīvais arestu no trim līdz 15 diennaktīm.
Līdz šim par naudas sods sīko huligānismu bija no 25 līdz 50 latiem vai tika piemērots administratīvais arests līdz 15 diennaktīm, bet par atkārtotu alkohola lietošanu sabiedriskā vietā paredzētais naudas sods bija līdz 100 latiem.
Grozījumu pieņemšanas gaitā Saeimas juridiskās komisijas deputāti norādīja, ka tie vairos iespēju efektīvāk vērsties pret huligāniem, kas savas dabiskās vajadzības izvēlas kārtot pie Brīvības pieminekļa un citās sabiedriski nozīmīgās vietās.
Līdzšinējie soda mēri, kā liecina Rīgas Pašvaldības policijas informācija, pietiekami neatturēja no alkohola lietošanas neatļautās vietās, jo vidēji piektā daļa no apmēram 12 000 protokolu sastādīta tieši par šo pārkāpumu.
Saeima ceturtdien trešajā, galīgajā lasījumā apstiprināja arī grozījumus APK, kas nosaka arī administratīvo sodu par zvejas noteikumu pārkāpšanu. Turpmāk par to fiziskajām personām uzliks naudas sodu no 200 līdz 500 latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus un pretlikumīgi iegūto lomu, kā arī peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas. Jauninājumi APK paredz arī zvejas tiesības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai bez šo tiesību atņemšanas.
Juridiskajām personām sods par zvejas noteikumu pārkāpšanu turpmāk būs no 200 līdz 3000 latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tajā skaitā pārkāpuma rezultātā iegūtās zivis, kā arī peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas. Zvejas tiesību atņemšana juridiskajām personām paredzēta uz laiku līdz trim gadiem vai bez šo tiesību atņemšanas.
Zvejas tiesību atņemšana par zvejas noteikumu pārkāpšanu netika noteikta kā obligāta, jo izraisīja zvejnieku iebildumus, ka tik bargu sankciju noteikšana ir nesamērīga, jo draudētu ar biznesa iznīcināšanu arī nenozīmīgu pārkāpumu, piemēram, zvejas žurnāla nepareizas aizpildīšanas, gadījumā.
Saeimas Juridiskā komisija nolēmusi, ka atbildīgās ministrijas drīzumā izstrādās jaunu redakciju, kurā būs ņemtas vērā visas zvejniecības jomu regulējošo normatīvo aktu nianses, kā arī līdzsvarotas zvejnieku un vides aizstāvju intereses.
