Autovadītāja apliecība, apdrošināšanas polise, bibliotēkas lasītāja karte, transporta braukšanas mēnešbiļete, norēķinu karte, elektroniskā paraksta karte, personas identifikāciju apliecinošs dokuments – tas viss un vēl vairāk vienā vienīgā klasiska izmēra plastikāta kartē, ar kuru elektroniskajā vidē varētu veikt desmitiem laikietilpīgu birokrātisku procedūru. Var piereģistrēties pie ģimenes ārsta, saņemt laulības, dzimšanas apliecību, deklarēties jaunā dzīvesvietā, pieprasīt pašvaldībām lēmumu norakstu, turklāt balsot vēlēšanās. Šādu identifikācijas karti Iekšlietu ministrijas pārstāvji bija iztēlojušies jau tālajā 2001. gadā. Taču politiķi gadu no gada kartes izlaišanu atliek, aizbildinoties ar Eiropas Savienības (ES) ID karšu standarta ieviešanos, infrastruktūras sakārtošanu, nepietiekamu finansējumu. Interesanti, ka no jaunā gada izstrādāt kartes koncepciju nav vairs Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kompetence (PLMP), bet gan Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta uzdevums. Tātad – process atkal sākas gluži vai no nulles pozīcijas.
Pase – tikai ceļošanai
"Pirmie mēģinājumi izveidot personas apliecības koncepciju bija jau 1997. gadā," stāsta Inguss Treiguts, PLMP priekšnieka padomnieks. Sākotnēji diskutēja par pasei līdzvērtīgu dokumentu, uz kura rakstīts vārds, uzvārds, personas kods, valstiskā piederība, dzimums, dzimšanas datums, vieta, tautība, fotoportrets, paraksts, ID kartes numurs, izdevējiestādes nosaukums, izdošanas datums. Precīzi šāda personas apliecība katram Lietuvas iedzīvotājam ir jau aptuveni piecus gadus. Taču papildu vizuālajai informācijai Latvijas ID kartēs tiktu iestrādāta arī elektroniskā daļa, no kuras varētu nolasīt personas kodu, kodētu fotogrāfiju, kā arī pirkstu nospiedumus vai citu biometrisku informāciju, kas pasargātu dokumentu no viltošanas. Apliecības ar mikročipu no 2001. gada lieto igauņi. Savukārt pases kaimiņvalstī kalpo tikai kā ceļošanas dokuments, nesaturot robežu šķērsošanai nevajadzīgu informāciju par cilvēka piedalīšanos vēlēšanās, asinsgrupu, deklarēto dzīvesvietu, u.c. Turklāt, valstīm savā starpā vienojoties, identifikācijas kartes var izmantot arī kā ceļošanas dokumentus. Piemēram, lietuvieši un igauņi Baltijas teritorijā robežas šķērso ar ID kartēm.
Lietuvieši un igauņi zaudējot
Nesteidzoties ieviest ID dokumentu, atšķirībā no lietuviešiem un igauņiem Latvija ir ieguvēja, uzskata I. Treiguts. Kopš Latvija ir ES dalībvalsts, tai ir jāpielāgojas savienības noteiktu pilsoņu dokumentu standartiem. Kā tas jau noticis ar pasēm – no novembra Latvijas iedzīvotāji saņem tāda paša veida pases kā citi ES iedzīvotāji. Vienotu paraugu ID kartēm ES vēl tikai izstrādā, un noteikumi visticamāk būs gatavi pēc pāris gadiem, skaidro I. Treiguts. Pašlaik ir tikai rekomendācijas. "Protams, mēs varam nekavējoties sākt ieviest personas apliecības par nodokļu maksātāju naudu tikai tāpēc, lai izsniegtu kaut ko, taču mums ir jāraugās, lai jau pēc gada dokuments nekļūtu novecojis un nav jāmeklē finansējums jaunu, modernu karšu ražošanai," viedokli pamato I. Treiguts.
Cik viņam zināms, tad vairums ES dalībvalstu izstrādā koncepciju tā saucamajām elektroniskajām identifikācijas kartēm. Dokumentā iestrādāta viena vai divas mikroshēmas un tās satur cilvēku raksturojošus biometrijas datus – kodēts sejas attēls, pirkstu nospiedumi. Svarīgi, lai karte lietojama arī kā identifikācijas līdzeklis elektroniskajā vidē, jo dažādas darbības internetā kļūst aizvien populārākās. Cilvēkiem ir būtiski virtuālajā vidē pierādīt savu identitāti ar e-parakstu.
Koncepcija kardināli jāmaina
"Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir izveidojusi infrastruktūru elektronisko personu apliecinošo dokumentu izdošanai, strādājot pie elektroniskajām pasēm. Tādējādi līdzekļi, kas jāiegulda ID karšu izdošanai, ir krietni samazinājušies un dokumenta ieviešana nav jāsāk pilnīgi no nulles pozīcijas," stāsta PLMP priekšnieka vietnieks un atgādina vienu no sākotnējiem karšu izdošanas mērķiem – tās cenai obligāti ir jābūt mazākai salīdzinājumā ar pasi. Valdības pārstāvjiem pašlaik arī nav īsti skaidrs, kā iespējams šādu mērķi īstenot, jo saprotams, ka moderna karte ar vienu vai diviem mikroprocesoriem ir krietni dārgāka par papīra grāmatiņu.
Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta komunikācijas nodaļas vadītāja Elita Cepurīte skaidro, ka valdība uzdevusi sekretariātam pārstrādāt Iekšlietu ministrijas radīto personas apliecības koncepciju universālo identifikācijas karšu koncepcijā. Tas nozīmē, ka dokuments būs derīgs lielākoties elektroniskajā vidē, kur ar to varēs saņemt dažnedažādus pakalpojumus un veikt virkni citu darbību. Uzdevums sekretariātam jāpaveic līdz 1. decembrim. Pirmais solis ir darba grupas izveide. Kā precizēja E. Cepurīte, visām ministrijām nosūtīts aicinājums deleģēt darba grupai personas, lai apzinātu, kuras no jomām ID karšu koncepcijā iekļaujamas.
Viens no redzamākajiem projektiem, kura īstenošanai nepieciešama personas ID karšu ieviešana, ir e-vēlēšanu sistēmas izveide. Lai gan plānots, ka darba grupa sanāks tikai martā, atbildīgā ministrija, kurai būs jāgādā par ID karšu parādīšanos, valdībā jau iesniegusi „Koncepcijas par e-vēlēšanu sistēmas izvedi” īstenošanas plānu.
