Aptaujātie eksperti ir vienisprātis, ka izmaiņas likumā sekmēs zemes reformas pabeigšanas procesu valstī. Turklāt pavērs iespējas sekmīgāk apsaimniekot ēkas, kas līdz šim formāli piederējušas valstij, bet par tām rūpējušās pašvaldības vai valsts iestādes.
Tagad vairāk iespēju
Tiesu administrācijas Zemesgrāmatu departamenta Zemesgrāmatu darba organizācijas nodaļas vadītāja Inese Bērzkalne skaidro, ka, salīdzinot ar iepriekšējo kārtību, tagad ir vairāk iespēju nekustamo īpašumu ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda. Līdz šim pašvaldības nereti nonāca strupceļā, jo nav saglabājušies dokumenti, kas apliecina pašvaldības vai valsts likumīgās tiesības uz ēkām, kaut arī tās atrodas bilancē un tiek uzturētas par valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Jāmin, ka grozījumi neskar zemesgrāmatu kancelejas nodevu samaksas apmēru, tādējādi ierakstīšanas process nekļūst ne dārgāks, ne lētāks. Tomēr katru gadījumu par ēku ierakstīšanu zemesgrāmatā vērtēs tiesu iestādē zemesgrāmatu nodaļu tiesneši.
Pašvaldībām rokas sasietas
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības un pagasta pašvaldību jautājumos Sniedze Sproģe pauž cerību, ka ieviestās izmaiņas likumā beidzot ļaus pabeigt 1991.gadā uzsākto zemes reformu. Viņa skaidro, ka pašvaldību un valsts iestāžu pārstāvji valdībā jau vairākas reizes rosinājuši -likums ir jāgroza. Pēc viņas domām, līdz šim situācija daudzviet veidojusies absurda – formāli bezsaimnieka ēkas piederēja valstij, bet par tām rūpējās pašvaldības. Arhīvu dokumenti ir nozuduši un ēku īpašnieku maiņai pagātnes peripetijās grūti izsekot, tomēr zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda ēkas netika ierakstītas. Lai īpašums neietu zudumā, pašvaldības bija spiestas izmantot visas iespējas. Piemēram, ja publiskā ēkā bija viens dzīvoklis, to ierakstīja zemesgrāmatā kā dzīvojamo ēku. Sarežģītākos gadījumos gadiem ilgi tiesājās.
“Būdiņas valsts labprāt atdeva pašvaldībām, bet, tiklīdz objekts bija vērtīgs, atstāja savā pārziņā,” komentē S.Sproģe. Pēc viņas domām, ēkas, ko pašvaldības pēc savas iniciatīvas gadiem ilgi uzturējušas kārtībā, gādājot gan par apkuri, gan sakopšanu, jāieraksta zemesgrāmatā uz to vārda. Turklāt aizvien vairāk ir iespēju saņemt Eiropas Savienības līdzfinansējumu kultūrvēsturisku objektu atjaunošanai vai publisku objektu attīstīšanai. “Cilvēki redz pamestas, nesakoptas ēkas, zina, ka tās ir pašvaldības bilancē un pārmet vietējai varai. Faktiski pašvaldībai rokas ir sasaistītas. Ēka nevienam nepieder, arhīva dokumenti iznīcināti, mantinieku nav. Lai piesaistītu naudu, ēkai jābūt zemesgrāmatā,” skaidro S.Sproģe, atgādinot, ka katrs gadījums ir specifisks un īpaši izvērtējams. Viņa uzskata, ka zemes reformas pabeigšanu pēc apmēram pusotra gada sekmēs tas, ka 2007.gada 28.decembrī beidzās termiņš, kad Centrālajā zemes komisijā mantinieki varēja pieteikties uz zemi.
Birokrātija kavē attīstību
Cīņa par vairākām bezsaimnieka ēkām gadiem ilgusi Kuldīgas rajona Kabiles pagastā. “Ar vairākiem tiesas procesiem esam tam visam jau kaut kā izlauzušies cauri,” saka padomes priekšsēdētājs Tālivaldis Bergmanis. Tomēr visnopietnākais process vēl priekšā. Viņš stāsta, ka pēc tam, kad, piesaistot Valsts Kultūrkapitāla fonda līdzekļus, mazā pašvaldība restaurējusi skaisto, senatnīgo Kabiles pili, vienas dienas laikā tā ierakstīta zemesgrāmatā uz Finanšu ministrijas vārda.
“Pašvaldība daudzus gadus rūpējās, lai ēka un teritorija ap to ir sakopta, uzklausījām ministriju ieteikumu saglabāt ēku kā publisku, bet te dienas laikā kažoks tika apmests uz otru pusi. Mēs iesniedzām tiesā prasību un ceram, ka pils, kas ir kā pagasta sirds, paliks mūsu ziņā,” saka T.Bergmanis.
Gandarījumu par “nesaprotamu, birokrātisku” šķēršļu samazināšanu pauž arī Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš un Valmieras pašvaldības vadītājs Inesis Boķis. Lai gan abās pilsētās lielu daļu kultūrvēsturiskā centra ar senajām ēkām iznīcināja Otrais pasaules karš un līdz ar to bezsaimnieka ēku ir mazāk nekā citviet, precedenti bijuši.
Jelgavā lielākās problēmas līdz šim sagādājusi tieši zemesgabalu ierakstīšana zemesgrāmatā. A.Rāviņš skaidro, ka pašvaldības bezspēcība, pierādot zemesgabala izcelsmi un piederību, novedusi pie mēnešiem ilgas gaidīšanas. Savukārt Valmierā pašvaldības īpašumi saskaitāmi uz abu roku pirkstiem, atzīst I.Boķis. Talsu domes vadītājs Aivars Lācarus norāda, ka tieši līdzšinējā apgrūtinošā kārtība īpašuma ierakstīšanā zemesgrāmatā bijusi iemesls tam, ka netika realizēti vairāki perspektīvi projekti.
Der zināt:
Atgūtās zemes ierakstīšanai nepieciešamie dokumenti:
- nostiprinājuma lūgums,
- lēmums par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu,
- zemes robežu plāns,
- kvīts par kancelejas nodevas samaksu,
- pilnvara vai tās notariāli apliecināts noraksts, ja nostiprinājuma lūgumu parakstījusi pilnvarota persona,
- juridiskajām personām – notariāli apliecināti to tiesībspēju un rīcībspēju apstiprinošu dokumentu noraksti, ja juridiskās personas nav reģistrētas komercreģistrā.
Privatizētās zemes ierakstīšanai nepieciešamie dokumenti:
- nostiprinājuma lūgums,
- lēmums par zemes nodošanu īpašumā par samaksu,
- līgums ar Latvijas Hipotēku un zemes banku par zemes izpirkšanu,
- zemes robežu plāns,
- kvīts par kancelejas nodevas samaksu,
- pilnvara vai tās notariāli apliecināts noraksts, ja nostiprinājuma lūgumu parakstījusi pilnvarota persona,
- juridiskajām personām – notariāli apliecināti to tiesībspēju un rīcībspēju apstiprinošu dokumentu noraksti, ja šīs juridiskās personas nav reģistrētas komercreģistrā.
Zemes un ēku īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā nepieciešamie dokumenti:
- nostiprinājuma lūgums,
- dokumenti zemes ierakstīšanai,
- ēkas inventarizācijas lieta,
- viens no šiem dokumentiem:
- valsts arhīva izziņa par ēku piederību 1940.gada 21.jūlijā,
- dokuments par īpašuma tiesību atjaunošanu uz prettiesiski atsavinātām ēkām,
- akts par ēku pieņemšanu ekspluatācijā,
- rakstveida darījuma akts par ēku iegūšanu,
- apliecība par tiesībām uz mantojumu,
- tiesas spriedums vai lēmums,
- akts par ēku iegūšanu izsolē tiesas ceļā (līdz 1995.gada 29.martam),
- izraksts no saimniecības uzskaites kartītes vai saimniecības grāmatas, ko izsniedzis valsts arhīvs vai pašvaldība,
- līgums par ēku iegūšanu privatizācijas rezultātā,
- būvvaldes (būvinspekcijas) izziņa, ja ēkas ir jaunbūves vai nav pabeigta to celtniecība,
- cits dokuments, kas apliecina ēku tiesisku iegūšanu,
- kvīts par kancelejas nodevas samaksu,
- kvīts par valsts nodevas samaksu, ja ēkas iegūtas darījuma rezultātā pēc 1993.gada 4.aprīļa,
- pilnvara vai tās notariāli apliecināts noraksts, ja persona parakstījusi dokumentus uz pilnvaras pamata,
- juridiskajām personām – notariāli apliecināti to tiesībspēju un rīcībspēju apstiprinošu dokumentu noraksti, ja šīs juridiskās personas nav reģistrētas komercreģistrā.
Avots: www.zemesgramata.lv
(Plašāku informāciju par to, kā īpašums ierakstāms zemesgrāmatā, var gūt Tiesu administrācijas Zemesgrāmatu departamentā vai zemesgrāmatu nodaļās.)
