"Latvijas karavīru iesaiste šāda mēroga starptautiskās mācībās, turklāt vēl ar visiem pieciem kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīnu "CVR(T)" modeļiem, ir spilgts apliecinājums tam, ka esam ne tikai iegādājušies šo bruņutehniku, bet īsā laikā apguvuši to lietot tā, lai spētu efektīvi operēt sarežģītā apvidū un integrēties jebkurā vienībā, pilnvērtīgi veicot uzdevumus kopā ar sabiedrotajiem spēkiem", ar gandarījumu norāda Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
Latvijas bruņoto spēku komandieris uzsver, ka šīs mācības ir vēsturiski nozīmīgs brīdis ne tikai Latvijas bruņotajiem spēkiem, bet arī pārējām Apvienoto reaģēšanas spēku dalībvalstīm, jo pirmo reizi kopš reaģēšanas spēku dibināšanas līguma parakstīšanas 2015.gada 30.novembrī tiek organizēts tik vērienīgs lauka taktiskais vingrinājums, tādējādi stiprinot spēku savietojamību.
Militāro mācību mērķis ir demonstrēt Apvienoto reaģēšanas spēku spēju efektīvi veikt uzdevumus daudznacionālu apvienoto spēku sastāvā. Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās būs pārstāvēti visi pieci kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīnu "CVR(T)" modeļi, ko Latvijas bruņotie spēki iegādājušies no Lielbritānijas: kaujas vadības nodrošināšanas bruņutransportieri "Virsaitis" ("Sultan"), kuri aprīkoti ar kaujas vadības sistēmu un 7,62 milimetru ložmetēju lokālajai aizsardzībai; izlūkošanas kaujas mašīnas "Zobens", ("Scimitar"), kas bruņotas ar 30 milimetru lielgabalu pretinieka bruņutehnikas, ieskaitot vieglo tanku, satriekšanai attālumā līdz 1500 metriem; bruņutransportieri "Pērkons" ("Spartan"), kuri aprīkoti ar 7,62 milimetru ložmetēju lokālajai aizsardzībai; medicīnas bruņutransportieri "Glābējs" ("Samaritan"), kuri aprīkoti ar pirmās medicīniskās palīdzības komplektu un paredzēti līdz četru gulošu ievainoto pārvadāšanai no kaujas lauka līdz ievainoto savākšanas punktam; evakuācijas un remonta bruņutransportierus "Vairogs" ("Samson"), kas aprīkoti ar vinčām un instrumentu komplektu transporta pārvietošanai un pirmā līmeņa remontam, kā arī 7,62 milimetru ložmetēju lokālajai aizsardzībai.
Apvienoto reaģēšanas spēku izveide ir Lielbritānijas iniciatīva, par kuras īstenošanu tika paziņots NATO samitā Velsā, kad iniciatīvas dalībvalstu aizsardzības ministri parakstīja nodomu protokolu par šo spēku izveidi. 2014.gada septembrī tika uzsākts darbs pie šo spēku struktūras izveides, uzdevumu un mērķu noteikšanas dalībvalstīm. 2015.gada 30.novembrī Lielbritānijā septiņas valstis - Lielbritānija, Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Nīderlande un Norvēģija - parakstīja dibināšanas līgumu par Apvienoto reaģēšanas spēku izveidi.Apvienoto reaģēšanas spēku mērķis ir izveidot ātri reaģējošus, apmācītus un ekipētus spēkus, kuri spētu reaģēt uz jebkāda veida konfliktiem, tai skaitā piedalīties ANO, NATO un Eiropas Savienības operācijās. Lielbritānija veido Apvienoto reaģēšanas spēku kodolu, tajā pašā laikā spēku struktūra tiek veidota elastīga, lai varētu piesaistīt partnervalstis, balstoties uz to vēlmi iesaistīties konkrētajās operācijās. Tajā pašā laikā iniciatīvas pamatā ir vēlme turpināt pilnveidot starptautiskajās operācijās iegūto pieredzi un savstarpējo savietojamību.
Latvijas galvenie ieguvumi, iesaistoties Apvienotajos reaģēšanas spēkos, ir sadarbības padziļināšana ar Lielbritāniju, bruņoto spēku spēju attīstība, kā arī iespēja regulāri piedalīties starptautiskajās militārajās mācībās, tādejādi attīstot praktisko partnerību un jaunas spējas, pilnveidojot dalībvalstu bruņoto spēku spēju savstarpējo savietojamību.
