DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
20. aprīlī, 2018
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017. gadā 0,5 % no IKP

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017. gadā bija 131,1 milj. eiro jeb 0,5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet konsolidētais bruto parāds – 10,8 miljardi eiro jeb 40,1 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie rezultāti. Ar budžeta pārpalikumu pērno gadu noslēdza vien Sociālās apdrošināšanas fonds, bet centrālajā valdībā un pašvaldībās izdevumi pārsniedza ieņēmumus.

Vispārējās valdības budžeta deficīta / pārpalikuma un parāda galvenie rādītāji

  2014 2015 2016 2017
Budžeta deficīts (-) / pārpalikums (+), milj. eiro
Vispārējā valdība

-351,6

-330,8

15,6

-131,1

Centrālā valdība

-387,7

-446,7

-14,8

-168,6

Pašvaldības

-51,8

79,5

56,2

-45,8

Sociālās apdrošināšanas fonds

87,9

36,4

-25,8

83,3

 

Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pēc nominālvērtības gada beigās, milj. eiro

9 668,5

8 953,3

10 091,6

10 782,3

Iekšzemes kopprodukts faktiskās cenās, milj. eiro

23 618,2

24 320,3

24 925,6

26 856,6

 

Procentos pret IKP

Vispārējās valdības budžeta deficīts (-)

-1,5

-1,4

0,1

-0,5

Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pēc nominālvērtības gada beigās

40,9

36,8

40,5

40,1

 

Salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem, kas par 2017. gadu uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 221,7 milj. eiro, CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši Eiropas kontu sistēmas 2010 metodoloģijai ir par 90,6 milj. eiro jeb 0,3 procentpunktiem no IKP mazāks.

Būtiskākās metodoloģiskās korekcijas ar pozitīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu:

  • korekcija prasībām pret debitoriem (Valsts kases dati) – 164,9 milj. eiro jeb 0,6 % no IKP;
  • korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai (ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati) – 136,9 milj. eiro jeb 0,5 % no IKP;
  • Dienvidu tilta būvniecības izdevumu korekcija (Rīgas domes dati) – 25,1 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
  • korekcija atvasināto finanšu instrumentu darījumu izslēgšanai (Valsts kases dati) – 18,1 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
  • nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi (Finanšu ministrijas aprēķins) – 17,9 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP.

Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvo ietekmi uz vispārējās valdības budžetu:

  • kompensācija Latvenergo par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu saistību samazināšanu (Finanšu ministrijas dati) – 140,0 milj. eiro jeb 0,5 % no IKP;
  • korekcija saistībām pret kreditoriem (Valsts kases dati) – 90,8 milj. eiro jeb 0,3 % no IKP;
  • korekcija par 2. līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati) – 21,9 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
  • korekcija par valdības ieguldījumiem valsts un pašvaldību uzņēmumos (Valsts kases dati) – 13,5 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
  • ieņēmumu no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas korekcija (Valsts kases dati) – 4,1 milj. eiro jeb 0,02 % no IKP.

Vispārējās valdības budžeta deficīts / pārpalikums sadalījumā pa apakšsektoriem 2014.–2017. gadā
(procentos no IKP)

Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, palielinājās par 0,7 mljrd. eiro jeb 6,8 % un sasniedza 10,8 mljrd. eiro.

2018. gada aprīļa notifikācijas aprēķinos izmantoti Finanšu ministrijas, Valsts kases, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, CSP, Rīgas domes, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati.

Informāciju par visu ES dalībvalstu 2018. gada aprīļa notifikācijas rezultātiem Eiropas Savienības Statistikas birojs Eurostat publicēs 23. aprīlī.

Plašāka informācija par Vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikāciju pieejama CSP mājaslapas sadaļā "Valdības finanses". 

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI