Stipras un vienotas ES pamatā būs tāds ES daudzgadu budžets, kurā būs līdzsvars starp to, ko esam darījuši līdz šim, kā arī cīņu ar tādiem jauniem izaicinājumiem kā iekšējā un ārējā drošība, migrācijas plūsmas un ES robežu stiprināšana, teikts lēmumā.
Saeima aicina novērst arī līdzšinējo netaisnīgo pieeju tiešo maksājumu līmeņu noteikšanā ES dalībvalstīm, kas ilgstoši un nepamatoti ierobežo atsevišķu dalībvalstu lauksaimnieku konkurētspēju, lai gan lauksaimniecības saimniecību izmaksu struktūra ir līdzīga visām ES dalībvalstīm. Tāpat svarīgi tiešo maksājumu līmeņa noteikšanā izmantot aktuālos zemes platību references datus.
Parlaments augstu novērtē ES sniegto atbalstu Latvijas attīstībai, kas ir palīdzējis gan ekonomiskai izaugsmei, gan produktivitātes celšanai, gan tuvināties ES vidējam attīstības līmenim, norādīts lēmumā.
Līdzšinējā Kohēzijas politika ir palīdzējusi veicināt attīstību un mazināt dažādus ekonomiskos satricinājums, taču atšķirības starp ES dalībvalstīm un to reģioniem joprojām saglabājas, tāpēc nepieciešams turpināt ES darbu šajā jomā, teikts lēmumā.
Saeima uzsver, ka Kohēzijas politikai ES dalībvalstīs jākalpo, lai samazinātu ekonomiskās atšķirības ES dalībvalstu starpā, veicinātu inovatīvās ekonomikas attīstību un risinātu straujo darba tirgus dinamiku, piedāvājot kompetencēs balstītu zināšanu un prasmju apguvi. Tāpat tā svarīga, lai mazinātu nabadzības risku, kā arī stiprinātu attīstības centru izaugsmi un teritoriālo sadarbību.
Tāpat parlaments aicina ES dalībvalstis, Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju arī pēc 2020.gada atbalstīt pietiekošu finansējumu konverģences valstīm to attīstības programmu īstenošanai tā, lai netiktu apdraudētas mazāk attīstīto dalībvalstu iesāktās un efektīvi darbojošās investīciju un reformu programmas šo dalībvalstu izaugsmei, tuvinoties ES attīstības vidējam līmenim.
