Lēnākos izaugsmes tempus februārī visvairāk ir ietekmējusi nepārtikas preču mazumtirdzniecība, kur, izņemot degvielas tirdzniecību, pārdošanas apjomi, salīdzinot ar pagājušā gada februāri, ir palielinājušies tikai par 0,8%, kamēr iepriekšējos mēnešos nepārtikas preču tirdzniecība vidēji bija augusi vairāk nekā par 6%. Nepārtikas preču grupā februārī, salīdzinot ar pagājušā gada februāri, samazinājumi ir fiksēti tirdzniecībā stendos un tirgos – par 16,4% un mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos – par 23,8%. Februārī samazinājusies arī mājsaimniecības elektropreču, apģērbu un apavu, sporta preču, kā arī kultūrai un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecība. Savukārt joprojām spēcīgi augusi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecība – par 8,5%, metālizstrādājumu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecība – par 16,6%, kā arī kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecība – par 4,4%.
Pretstatā nepārtikas precēm, februārī spēcīgi turpināja palielināties pārtikas preču tirdzniecības apjomi, salīdzinājumā ar pagājušā gada februāri palielinoties par 4,6%. Īpaši strauji aug pārtikas un dzērienu tirdzniecība specializētajos veikalos – par 37,6% salīdzinājumā ar pagājušā gada februāri, un to veicina joprojām augošie alkoholisko dzērienu pārdošanas apjomi, kad Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāji izmanto iespēju iegādāties dzērienus Latvijā par zemākām cenām. Vienlaikus pašā Igaunijā pārtikas preču pārdošanas apjomi šā gada februārī bijuši par 3% mazāki nekā pirms gada. Papildus tam dzērienu pārdošanu februārī ir veicinājusi arī martā paredzētā akcīzes nodokļa paaugstināšana alkoholiskajiem dzērieniem.
Straujš pieaugums februārī bijis arī degvielas mazumtirdzniecībā, kur pārdošanas apjomi, salīdzinot ar pagājušā gada februāri, palielinājušies par 9,3%. Degvielas tirdzniecība salīdzinoši spēcīgi palielinās jau kopš pagājušā gada novembra.
Līdzīgi, ne pārāk augsti pieauguma tempi mazumtirdzniecībā februārī bijuši arī Lietuvā un Igaunijā – attiecīgi par 3,2% un 3%. Pašlaik vēl ir pāragri spriest, vai februārī vērojamā sabremzēšanās nepārtikas preču mazumtirdzniecībā ir saistīta ar kādiem vienreizējiem faktoriem vai arī to izraisījusi ilgstošāka patērētāju noskaņojuma pasliktināšanās, kas likusi ierobežot tēriņus. Latvijas patērētāju un uzņēmēju konfidences rādītāji pēdējos mēnešos ir nedaudz pasliktinājušies, kopējam ESI indeksam martā noslīdot līdz zemākajam līmenim pēdējo desmit mēnešu laikā, taču vēl joprojām saglabājas salīdzinoši augstā līmenī.
Arī objektīvie nosacījumi mazumtirdzniecības pieaugumam joprojām ir ļoti labi – bezdarba līmenis turpina pazemināties, saglabājas straujš algu pieaugums. Iedzīvotājiem lielākas iespējas tērēt rada arī ienākuma nodokļa pazemināšana, kā arī pērn veiktās izmaiņas pensiju indeksācijā, kas nedaudz straujāku ienākumu pieaugumu nodrošina arī nestrādājošajiem iedzīvotājiem. Bez tam pēdējos mēnešos nedaudz piebremzējies arī patēriņa cenu pieaugums, tāpat ietekmējot iedzīvotāju pirktspēju.
