Vizītes laikā Ukrainas amatpersonas izteica pateicību un augstu novērtēja Latvijas sniegto atbalstu Ukrainai, tās stingro nostāju Ukrainas teritoriālās integritātes jautājumos un aicināja Latviju turpināt dalīties ar pieredzi un ekspertīzi, kas Ukrainai reformu procesā ir ļoti nepieciešama. Latvijas puse ir gatava piedāvāt savu pieredzi izglītības, e-pārvaldes, stratēģiskās komunikācijas un citās jomās. Ukrainas puse iepazīstināja ar aktualitātēm ar reformu ieviešanu saistītajos Ukrainas likumdošanas procesos par valsts drošību, antikorupcijas institūciju un privatizācijas likumiem. Tikšanos laikā tika pievērsta uzmanība Ukrainas iekšpolitiskajām norisēm un gaidāmajām prezidenta vēlēšanām 2019. gadā.
Ukrainas Ārlietu ministrijas valsts sekretāram A. Pildegovičs pauda gandarījumu par Latvijas un Ukrainas draudzīgajām divpusējām attiecībām un aktīvo starpvalstu dialogu. To apliecina arī šī gada martā notikusī Ukrainas premjerministra Volodimira Groismana (Volodymyr Groysman) oficiālā vizīte Latvijā.
Sarunā ar Ukrainas ārlietu ministra vietnieci Eiropas integrācijas jautājumos Olenu Zerkalu valsts sekretārs uzsvēra, ka kopā ar citiem starptautiskajiem partneriem Latvija turpinās sniegt atbalstu un pieredzi Ukrainas reformu procesam. Svarīga ir Ukrainas politiskā vēlme turpināt reformas un neapstāties pie paveiktā. Latvijas eksperti šodien piedalās EDSO un ES padomdevēju misijās Ukrainā. Puses pārrunāja arī aktuālo drošības situāciju konflikta zonā Ukrainas austrumos, attiecības ar Krieviju un sadarbību starptautiskajās organizācijās.
Tiekoties ar Ukrainas parlamenta priekšsēdētāja pirmo vietnieci Irinu Geraščenko, kura ir arī pārstāve Minskas Trīspusējās kontaktgrupas Humanitāro jautājumu apakšgrupā, valsts sekretārs atkārtoti apliecināja, ka Latvija stingri un konsekventi iestājas par Ukrainas suverenitāti, teritoriālo integritāti un neatzīst Krimas prettiesisko aneksiju. Puses pārrunāja reģionālās drošības jautājumus, konfliktsituāciju Ukrainas austrumos un Minskas procesa ieviešanu. Valsts sekretārs uzsvēra, ka Minskas vienošanās pilnīga izpilde ir priekšnosacījums Krievijai noteikto sankciju režīma izmaiņām. Krievijas prezidenta vēlēšanu organizēšana Krimā un Sevastopolē ir bijusi prettiesiska, tāpēc Latvija neatzīs to teritorijā notikušās balsošanas rezultātus.
Ar Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieku, ārlietu padomnieku Konstantinu Jelisejevu valsts sekretārs apsprieda aktuālos ES–Ukrainas un NATO–Ukrainas dienaskārtības jautājumus. K. Jelisejevs informēja par nesen notikušo Normandijas formāta sanāksmi, pusēm paužot cerību par iespējamu progresu šobrīd stagnējošajā stāvoklī valsts austrumos un arī pašā Minskas procesā. Starptautiskais atbalsts un iesaiste būtu pareizais risinājums.
Vizītes laikā A. Pildegovičs piedalījās arī Latvijas Ārpolitikas institūta un Ukrainas analītisko pētījumu centra New Europe Center pētījuma prezentācijā par Latvijas un Ukrainas divpusējo attiecību izvērtējumu. Pētījums ticis realizēts kā Latvijas valsts simtgadei veltīts projekts. Diskusijā valsts sekretārs uzsvēra, ka Latvija izprot Ukrainas reformu uzdevumu sarežģītību, un tā turpinās sniegt atbalstu reformu ieviešanā: "Esam gatavi dalīties pieredzē par reformu procesa veiksmēm un neveiksmēm." Runājot par Krimu, viņš uzsvēra Latvijas stingro nostāju – starptautisko tiesību pārkāpumi nevar tikt aizmirsti un piedoti.
