K. Kariņš atgādina, ka Eiropas Parlamenta deputāti vairākkārt ir pauduši stingru nostāju pret šī gāzes vada izbūvi, aicinot Eiropas Komisiju un dalībvalstis aktīvi rīkoties, lai to apturētu. Vienlaikus Parlaments pēdējos mēnešus ir mērķtiecīgi strādājis un sagatavojis grozījumus Gāzes tirgus direktīvā, lai attiecinātu konkurences noteikumus arī uz trešo valstu pieslēgumiem ar ES dalībvalstīm.
"Rosinātās izmaiņas būs nozīmīgs šķērslis Nord Stream 2 un arī citiem līdzīgiem projektiem Eiropas Savienības teritorijā nākotnē. Eiropas Savienības teritorijā ir jāievēro ES likumi. Grozījumi skaidri nosaka, ka enerģētikas infrastruktūrai ir jābūt pieejamai arī trešajai pusei. Tātad nevar būvēt ekskluzīvu elektrības vadu tikai vienam ražotājam uz vienu piegādātāju. Nedrīkst arī būvēt nevienu gāzesvadu, kas ir tikai vienam domāts. Infrastruktūrai ir jābūt pieejamai arī konkurencei," norāda K. Kariņš, uzsverot, ka tas krietni sadārdzinās šādu projektu, līdz ar to arī apgrūtinās tā realizāciju.
Nākamais solis grozījumu apstiprināšanā būs sarunu process starp Eiropas Parlamentu un Padomi jeb dalībvalstīm par likuma gala tekstu.
Kā zināms, neskatoties uz ES noteiktajām sankcijām pret Krieviju, vairākas Eiropas lielās energokompānijas ir noslēgušas vienošanos ar Krievijas "Gazprom" par Nord Stream 2 gāzes vada izbūvi, kas palielinātu Eiropas atkarību no viena piegādātāja – Krievijas.
Krišjānis Kariņš Eiropas Parlamentā strādā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā un Ekonomikas un monetāro lietu komitejā. Starptautiskās nevalstiskās organizācijas "VoteWatch Europe" pētījumā par ietekmīgākajiem EP deputātiem Krišjānis Kariņš ir augstajā 19. vietā un ir vienīgais no visiem Baltijas valstu deputātiem, kurš iekļauts 70 ietekmīgāko deputātu sarakstā.
