"Tiešo maksājumu sistēma jau ilgstoši ir klaji netaisnīga pret daļu dalībvalstu. Tā ir liela KLP problēma. Ir pagājuši 14 gadi, kopš Latvija ir ES dalībvalsts un tiešo maksājumu sistēma ir beidzot jāpārskata. Kritēriji, pēc kuriem dalībvalstīm mūsdienās tiek piešķirti tiešie maksājumi, ir sen novecojuši un arhaiski – sistēma ir dāsna pret vienu valstu lauksaimniekiem un ļoti netaisnīga pret citiem," uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Latvija ministru padomē stingri uzstāja, ka dokumenta tekstā ir nepārprotami jānorāda, ka pēc 2020. gada tiešie maksājumi ES ir jāizlīdzina. Tomēr pašreizējās ES Padomes prezidējošās valsts – Bulgārijas – sagatavotais Padomes secinājumu teksts atzina tikai dalībvalstu atšķirīgos viedokļus šajā jautājumā un nepiedāvāja konkrētu plānu tiešo maksājumu izlīdzināšanai. Tāpēc, Latvijai, Lietuvai, Igaunijai, Polijai un Slovākijai balsojot pret, Padomes secinājumu teksts netika apstiprināts. Diskusijas par tiešo maksājumu izlīdzināšanu turpināsies līdz 2019. gada pavasarim, kad ES dalībvalstu vadītāju līmenī plānots vienoties un apstiprināt ES daudzgadu budžetu pēc 2020. gada.
Padomes sēdē Latvija informēja dalībvalstis par Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas lauksaimniecības ministru 13. martā Rīgā parakstīto kopīgo deklarāciju. Tādējādi Latvija uzsvēra, Baltijas valstu un Polijas vienoto pozīciju diskusijās par KLP nākotni pēc 2020. gada, it sevišķi attiecībā uz deklarācijā iekļauto prasību nodrošināt taisnīgumu un vienlīdzību dalībvalstu starpā un pilnībā pabeigt tiešo maksājumu izlīdzināšanu. Visiem lauksaimniekiem ir jāatbilst vienādiem ES standartiem un prasībām, tāpēc esošās problēmas jārisina solidāri atbildīgi.
