Nākamajai daudzgadu finanšu shēmai (DFS / MFF) būtu jāturpina atbalstīt lauksaimniecības politika un reģionālā politika, taču vienlaikus tajā būtu jārod līdzekļi jaunu prioritāšu – drošības, aizsardzības, migrācijas – finansēšanai, kompensējot arī Apvienotās Karalistes izstāšanās radīto naudas iztrūkumu, teikts rezolūcijas projektā.
Lai jaunais daudzgadu budžets stātos spēkā, tam jāsaņem Eiropas Parlamenta piekrišana. EP deputāti brīdina, ka vienošanās par daudzgadu budžetu nebūs iespējama, vienlaikus nepārskatot "pašu resursus" jeb budžeta ieņēmumu daļu.
Ieņēmumi
Līdzās rezolūcijai par daudzgadu budžetu deputāti diskutēs un balsos par rezolūciju, kurā piedāvāts saglabāt tagadējos "pašu resursus" jeb budžeta ieņēmumus, vienlaikus pakāpeniski ieviešot jaunus – piemēram, finanšu darījumu nodokli, daļu no digitālajā nozarē aktīvo uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem vai vides nodokļus. Jaunajiem ieņēmumu avotiem būtu jāmazina no nacionālā kopienākuma atkarīgās valstu iemaksas ES budžetā
Vairāk informācijas atrodams šajā paziņojumā presei.
Pamatinformācija
- Vairāk nekā 94% ES budžeta līdzekļu saņem Eiropas pilsoņi, reģioni, pilsētas, lauksaimnieki un uzņēmēji. ES administrācijas izmaksas veido nepilnus 6% budžeta, bet atalgojums – apmēram pusi šo 6% (avots: Eiropas Komisija);
- Eurobarometer aptauja liecina, ka eiropieši no ES gaida drošības, migrācijas un bezdarba jautājumu risinājumus.
Nākamie soļi
Abas rezolūcijas uzskatāmas par Eiropas Parlamenta viedokli, pirms Eiropas Komisija maijā nāks klajā ar likumdošanas priekšlikumiem budžetam pēc 2020. gada. EP deputāti aicina pēc iespējas ātrāk uzsākt sarunas starp ES institūcijām, lai panāktu vienošanos pirms 2019. gada EP vēlēšanām.