Dabiskā ūdens līmeņa atjaunošana notiek trīs vietās ĶNP – Engures novada Smārdes pagastā un Tukuma novada Džūkstes un Slampes pagastā, īpašumos, kas pieder valstij un atrodas pietiekami tālu no apdzīvotām vietām. Rezultātā paredzēts atjaunot Eiropas mērogā aizsargājamas dabas vērtības – augsto purvu, slapjos mežus un palieņu pļavas.
"Esam gandarīti, ka hidroloģiskā režīma atjaunošanas darbi līdz šim noritējuši tik sekmīgi. Uzraugot paveiktos darbus, esam jau novērojuši pirmās mitrāju hidroloģiskā režīma uzlabošanās pazīmes – ūdens vairs neplūst prom no teritorijām, bet uzkrājas un mitrina augsni. Tas liecina, ka nākotnē šeit patiesi atgriezīsies kādreizējais režīms, kas palīdzēs šiem mitrājiem pilnvērtīgi funkcionēt kā dabiskiem "sūkļiem", aiztaupot Latvijas iedzīvotājiem raizes par tādām dabas nebūšanām kā plūdi un pali," pauž Pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Širovs.
Puse plānoto darbu jau paveikta Zaļā purva izstrādāto kūdras karjeru rajonā. Kopumā paredzēts aizbērt 8 kilometrus savācējgrāvju un aizsprostot 68 km susinātājgrāvju, tā apturot augstā purva tālāku degradēšanos, aizaugšanu un kūdras sadalīšanos 607 ha platībā un ar laiku sniedzot iespēju šeit atjaunoties augstajam purvam ar sfagniem, dzērvenēm un rasenēm.
Atjaunošanas darbi finišam tuvojas arī Ķemeru tīreļa rietumu daļai piegulošajos mežos, kas savulaik pakļauti nosusināšanai, ierīkojot tajos grāvju tīklu. Patlaban aizbērti vai aizdambēti ap 80% grāvju. To kopgarums ir 26 km, bet kopējā ietekmētā platība – 1249ha. Tā rezultātā šeit tiks atdzīvināts ūdens režīms un atjaunoti purvainie un melnalkšņu staignāju meži – mājvieta daudzām retām augu un dzīvnieku sugām.
Savukārt 20. gadsimta 30. gados iztaisnotās Skudrupītes līkumotais tecējums patlaban atjaunots par 80%. Atjaunošanas darbi ietver jaunās gultnes ierīkošanu, pašreizējās gultnes aizbēršanu un apkārtnes susinātājgrāvju aizbēršanu vai dambēšanu. Kopumā Skudrupītes atgriešana līkumotā gultnē plānota aptuveni 7,5 km garumā. Tādejādi upītes krastos atkal pletīsies palieņu pļavas, kas kalpos par nozīmīgu barošanās un atpūtas vietu migrējošiem putniem.
Paralēli lielajiem būvniecības darbiem februārī tiks sākta ganību izveide Melnragu pļavās. Vispirms 3,6 km garumā plānots izbūvēt ganību žogu. Savukārt pēc sekmīgas hidroloģiskā režīma uzlabošanas pasākumu īstenošanas plānota liellopu ievešana un Dunduru pļavās esošo ganību paplašināšana Melnragu rīkles zālājos. Tādēļ šeit plānots uzcelt arī divas 5 m augstas skatu platformas, kas ĶNP apmeklētājiem palieņu pļavās ļaus vērot dabas procesus.
Darbi tiek veikti LIFE+ projektā "Ķemeru Nacionālā parka hidroloģiskā režīma atjaunošana" ("HYDROPLAN" LIFE10NAT/LV/000160). Projektu finansē Eiropas Komisija un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija. Projektu plānots noslēgt 2019. gadā, taču paredzēts, ka atjaunošanas darbi dabā tiks pabeigti līdz šī gada aprīlim. Pēc projekta beigām vēl vairākus gadus tiks veikti novērojumi, lai pārliecinātos, ka veiktie darbi ir ļāvuši sasniegt projekta mērķi. Tiks mērīti gruntsūdeņu līmeņi, ūdensteču caurplūdums un virszemes ūdenstilpņu līmeņi, kā arī tiks veikts veģetācijas monitorings. Vairāk par projektu var uzzināt projekta mājaslapā http://hydroplan.daba.gov.lv.
