Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2017. gadā nodarbinātības līmenis palielinājies par 1,3 procentpunktiem un nodarbināto skaits – par 1,5 tūkstošiem. Nodarbinātības līmenis vīriešiem pieaudzis straujāk nekā sievietēm (attiecīgi par 1,6 un 1,0 procentpunktu).
2017. gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 902,2 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 0,7 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 63,7 %, kas ir par 0,1 procentpunktu augstāks nekā 3. ceturksnī.
2017. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, lielākais nodarbināto skaita pieaugums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā.
2017. gadā no kopējā nodarbināto skaita 2,4 tūkstoši iedzīvotāju bija nodarbināti Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos, piemēram, algotos pagaidu sabiedriskajos darbos, saglabājot reģistrētā bezdarbnieka statusu.
Kopš 2012. gada 4. ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2017. gada 3. ceturksnī ES – 60,2 %). 2017. gada 4. ceturksnī tas par 0,2 procentpunktiem pārsniedza nodarbinātības līmeni Lietuvā (63,5 %), bet bija zemāks nekā Igaunijā (68,4 %).
2017. gadā nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 33,0 %, kas ir par 0,2 procentpunktiem augstāks nekā 2016. gadā. 2017. gadā nodarbināti bija 59,1 tūkstotis jauniešu, 2016. gadā – 62,2 tūkstoši. 4. ceturksnī nodarbināto jauniešu skaits, salīdzinot ar 3. ceturksni, samazinājās par 8,3 tūkstošiem jeb 13,4 % un bija 53,8 tūkstoši.
2017. gadā pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,3 stundas, kas ir par 0,1 stundu mazāk nekā 2016. gadā. 4. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,1 stundu, kas ir par 0,7 stundām mazāk nekā 2017. gada 3. ceturksnī.
Darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu darbinieku (darba ņēmēju) īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450,00 eiro mēnesī, samazinājies līdz 39,2 % (kritums par 4,9 procentpunktiem). 149,4 tūkstoši jeb 19,1 % darbinieku saņēma minimālo algu¹ vai mazāk, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā 2016. gadā. Arī 2017. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 3. ceturksni, darbinieku īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450,00 eiro mēnesī, samazinājies līdz 37,0 % (kritums par 1,9 procentpunktiem). 136,4 tūkstoši jeb 17,4 % darbinieku saņēma minimālo algu vai mazāk, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā 2017. gada 3. ceturksnī.
2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija no 450,01 līdz 700,00 eiro, palielinājās par 1,7 procentpunktiem (2017. gadā – 32,4 %). Darbinieku īpatsvars ar darba samaksu no 700,01 līdz 1400,00 eiro pieauga par 2,6 procentpunktiem (2017. gadā – 20,2 %), savukārt darbinieku īpatsvars, kuru darba samaksa bija virs 1400 eiro, palielinājās par 0,7 procentpunktiem (2017. gadā – 3,4 %).
2017. gadā 2,7 % darbinieku atalgojums netika aprēķināts vai izmaksāts, bet 2,1 % - darba samaksas lielumu nenorādīja.
Darbinieku sadalījums pēc mēneša neto darba samaksas lieluma pamatdarbā(procentos)
| 2016. gads | 2017. gads | 2017. gada | ||||
| 1. ceturksnis | 2. ceturksnis | 3. ceturksnis | 4. ceturksnis | |||
| Darbinieki | 100,0 | 100,0 | 100,0 | 100,0 | 100,0 | 100,0 |
| līdz 450,00 EUR | 44,1 | 39,2 | 41,9 | 39,2 | 38,9 | 37,0 |
| darbinieki, kuri saņēma minimālo darba algu¹ vai mazāk | 20,7 | 19,1 | 21,4 | 18,9 | 18,7 | 17,4 |
| 450,01–700,00 EUR | 30,7 | 32,4 | 31,6 | 31,8 | 32,8 | 33,4 |
| 700,01–1400,00 EUR | 17,6 | 20,2 | 18,2 | 19,7 | 20,8 | 21,9 |
| 1400,01 EUR un vairāk | 2,7 | 3,4 | 3,8 | 3,7 | 2,6 | 3,3 |
| netika aprēķināta vai izmaksāta | 3,1 | 2,7 | 2,3 | 3,4 | 2,9 | 2,3 |
| netika norādīta | 1,8 | 2,1 | 2,2 | 2,2 | 1,9 | 2,1 |
¹ 2016. gadā minimālā darba alga bija 370 eiro, 2017. gadā – 380 eiro.
2017. gadā Darbaspēka apsekojums notika 16,5 tūkstošos mājsaimniecību, kurās aptaujāja 30,4 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. 4. ceturksnī Darbaspēka apsekojums notika 4,1 tūkstotī mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,5 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Plašāka informācija par nodarbinātības statistiku pieejama CSP vietnē sadaļā "Nodarbinātība un bezdarbs – galvenie rādītāji". Darbaspēka apsekojuma rezultāti publicēti CSP datubāzē sadaļā "Nodarbinātība un bezdarbs" (īstermiņa statistikas dati un ikgadējie statistikas dati).
