Iepazīstinot ar izstrādāto ziņojumu un secinājumiem, komisijas priekšsēdētājs Juris Ozoliņš, atzīmēja, ka Latvijas enerģētikas sektora attīstība nākotnē jāvērtē no enerģētiskās drošības viedokļa. Izvērtējot līdzšinējo Latvijas enerģētikas nozares tiesisko regulējumu un tā izstrādes procesu, komisija secinājusi, ka nozares attīstībai nav ilgtermiņa stratēģijas.
Tā kā plašāka atjaunojamo enerģijas resursu izmantošana enerģijas ražošanā ir viens no Eiropas Savienības enerģijas politikas pamatprincipiem, secināts, ka pēc iespējas ātrāk nepieciešams apstiprināt vispārējo valsts klimata un enerģijas stratēģiju, īpaši atjaunojamās enerģijas jomā. Pāreja uz zemu oglekļa izmešu ekonomiku šobrīd ir viens no galvenajiem konkurētspējīgas valsts faktoriem.
Tāpat secināts, ka Latvijā no 2010. gada ieviestie fosilās un atjaunojamās enerģijas atbalsta pasākumi ir bijuši pārspīlēti.
Valsts prezidents, iepazīstoties ar komisijas secinājumiem un priekšlikumiem, uzsvēra: "Eiropas Savienības virzība uz klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanu, kā arī plašāku atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas ražošanā ir faktori, kas nākotnē tieši ietekmēs enerģētikas politiku Latvijā."
Raimonds Vējonis tikšanās laikā atzina, ka atjaunojamo un vietējo resursu plašāka izmantošana elektroenerģijas un siltuma ražošanā varētu stiprināt Latvijas enerģētisko drošību, savukārt straujā moderno tehnoloģiju attīstība ļautu vietējos atjaunojamos resursus izmantot pārdomāti, neradot jaunus papildus izdevumus un augstāku cenu elektroenerģijas un siltuma patērētājiem.
Komisija ziņojumā piedāvājusi vairākus iespējamo turpmāko rīcību scenārijus, lai, sekojot enerģētikas politikas tendencēm un Eiropas Savienības likumdošanas izmaiņām, veicinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu elektrības un siltuma ražošanā Latvijā laika posmā 2020.-2030.
Valsts prezidents aicina valsts enerģētikas politikas veidotājus ņemt vērā ekspertu secinājumus un savlaicīgi un atbildīgi izvērtēt, kā tiek veidota šīs nozares politika Latvijā, īpašu uzmanību veltot jaunajām tendencēm likumdošanā Eiropas Savienībā, un saistībām, ko Latvija jau ir uzņēmusies, kā arī tām saistībām, kas valstij būs jāuzņemas nākotnē.
Ar Enerģētikas drošības komisijas darba pārskata ziņojumu iespējams iepazīties šeit.
