"Tāpat šogad prioritāro darbu sarakstā esam iekļāvuši mājokļu pieejamības veicināšanu ģimenēm ar bērniem un augsti kvalificētiem speciālistiem, īpaši reģionos. Augsta prioritāte šogad būs elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas pilnveidošanai, pastiprinot jomas uzraudzību, nodrošinot nozares darbības caurspīdīgumu un izslēdzot potenciālas krāpniecības iespējas. Šogad esam iecerējuši veikt vēl vairākus pasākumus, kas veicinās Latvijas tautsaimniecības pāreju uz modernas ekonomikas modeli, veicinot finanšu tehnoloģiju un valsts pakalpojumu digitalizāciju un jaunuzņēmumu sadarbību ar universitātēm un korporācijām", uzsvēra ministrs.
PRODUKTIVITĀTES un UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDES jomā šogad tiks turpināts darbs pie uzņēmējdarbības vides attīstības, pasākumiem produktivitātes veicināšanai uzņēmumos, dažādiem risinājumiem konkurētspējīgu energoresursu cenu nodrošināšanai un efektīvāka būvniecības procesa izveides, nodrošinot digitālās Būvniecības informācijas sistēmas efektīvu darbību.
INVESTĪCIJU jomā strādāsim pie konkurētspējīgu investīciju piesaistes atbalsta paketes izstrādes un starptautiskā līmenī izcilas IKT izglītības programmas izveides.
INOVĀCIJAS veicināšanai turpināsim īstenot ES fondu programmas inovācijas kapacitātes stiprināšanā, darbu pie jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības un inovācijām enerģētikā, īstenojot valsts pētījumu programmu.
EKSPORTA apjomu palielināšanai turpināsim atbalstīt uzņēmumu dalību nozīmīgās starptautiskās izstādēs, īstenot ES fondu programmas ārējo tirgu apgūšanai un palīdzēt uzņēmējiem tālo tirgu apgūšanā, piemēram, Ķīnas, ASV, Arābu Emirātu.
CILVĒKKAPITĀLA attīstībai īstenosim pasākumu kompleksu darbaspēka nodrošināšanai, kas ietver gan pieaugušo izglītības veicināšanas, gan viedās imigrācijas risinājumus, gan darbaspēka mobilitātes jautājumus, piemēram, valsts garantiju mehānismu, kas palīdzēs augsti kvalificētiem speciālistiem iegādāties mājokli tuvāk darbavietai.
Detalizētāk ar Ekonomikas ministrijas prioritātēm 2018. gadā var iepazīties ministrijas tīmekļa vietnē.
2017. gadā Ekonomikas ministrija izpildījusi visus valdības rīcības plānā ietvertos pasākumus, īstenojot vairākas būtiskas reformas un uzlabojumus nozaru normatīvajā regulējumā ekonomiskās aktivitātes sekmēšanai..
Produktivitātes un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas jomā kā galvenie paveiktie pasākumi minami ieviestā 0% uzņēmuma ienākuma nodokļa likme reinvestētajai peļņai, elektroenerģijas un dabasgāzes cenu konkurētspējas uzlabošana un izmaksu optimizēšana, kā arī ieviestā uzņēmēju ilgi gaidītā iniciatīva "Konsultē vispirms".
Investīciju jomā gandarī pērn sasniegtais investīciju apjomu pieaugums - Latvijā piesaistītas vairāk kā 35% no Baltijas kopējām investīcijām. Šajā jomā pērn ministrija izveidojusi atsevišķu struktūrvienību – Ārvalstu investīciju piesaistes nodaļu, ieviesusi jaunu pieeju ārvalstu investīciju piesaistei un izstrādājusi Rīcības plānu globālo biznesa centru piesaistei.
Inovācijas jomā pērn lielākā uzmanība veltīta jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstībai, tai skaitā jaunuzņēmumu ekosistēmas starptautiskam mārketingam Somijā, Izraēlā un Silīcija ielejā, ASV.
Eksporta kāpināšanai ieviests jauns atbalsta instruments - eksporta kredītu garantijas, kā arī īstenotas citas ES fondu programmas uzņēmumu eksportspējas veicināšanai.
Cilvēkkapitāla attīstībai turpināta Mājokļu garantiju programma, nodrošinot mājokļa iegādi ar valsts garantijām kopumā 7317 ģimenēm, kurās dzīvo 10 585 bērni, par kopējo summu 50,2 miljoni eiro (2017.gadā piešķirtas 3127 garantijas ģimenēm, kurās dzīvo 4490 bērni par kopējo summu 22,6 miljoni eiro), īstenotas ES fondu programmas nodarbināto izglītošanai un uzsākta jauna atbalsta programma augsti kvalificēta ārvalstu darbaspēka piesaistei jaunuzņēmumos.
