DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
15. decembrī, 2017
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Labklājība

Seminārā Cēsīs uzsver nepieciešamību risināt gados vecāku cilvēku nodarbinātības problemātiku

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
“Nav noslēpums, ka tieši nodarbinātības jautājumi ir vieni no svarīgākajiem cilvēkiem vecuma grupā virs piecdesmit gadiem, tāpēc šīs problēmas risināšanā jāiesaistās visām ieinteresētajām pusēm,” par semināru “Pieredze, zināšanas un veselība ilgākam darba mūžam”, kas 14. decembrī norisinājās Cēsu Pieaugušo izglītības centrā, saka Nodarbinātības valsts aģentūras direktore (NVA) Evita Simsone. Semināru Eiropas Sociālā fonda projekta “Atbalsts ilgākam darba mūžam” ietvaros rīkoja Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) sadarbībā ar saviem sociālajiem partneriem – Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS).

NVA vadītāja, norādot, ka seminārā Cēsīs īpašs akcents tika likts uz situāciju Vidzemes reģionā, atzīst: "Ir jābūt sadarbībai gan valsts, gan reģionālā līmenī starp trim galvenajiem "spēlētājiem" – valsti, darba devējiem un darba ņēmējiem. Tieši šis ir iemesls, kādēļ semināru ciklu Latvijas reģionos kopīgi rīko NVA kā valsts pārstāvji, LDDK kā lielākā darba devēju organizācija un LBAS kā darba ņēmējus apvienojoša organizācija," uzsver NVA direktore Evita Simsone.

Vairāki semināra eksperti norādīja, ka dažkārt problēma ar cilvēku virs 50 gadiem nodarbinātību nav tik liela, kā varbūt sākumā izskatās, jo lielākoties grūtības slēpjas stereotipos. Un ne tikai no darba devēju, bet arī pašu cilvēku puses: nereti paši cilvēki vienkārši baidās pieteikties uz vakancēm, jo stereotipi ir tādi, ka viņi it kā nevienam nav vajadzīgi. "Ir pierādījies, ka darbinieki šajā vecuma grupā parasti ir ar lielu pieredzi, zināšanu bagāžu un, kas nav mazsvarīgi, lielākoties arī ar augstu atbildības līmeni," šādu viedokli pauda Pēteris Leiškalns, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) eksperts. Gan viņš, gan vairāki citi runātāji semināra diskusijās uzsvēra, ka pieredzes bagātajiem cilvēkiem ir pavisam cita attieksme pret darbu – viņi daudz labāk strādā komandā un komandas mērķu labad, arī viņu motivācija ir pats darbs un tas, ka viņi tiek novērtēti. Pēteris Leiškalns gan atzīst: "Ir pierādījies, ka darbinieki šajā vecuma grupā parasti ir ar lielu pieredzi, zināšanu bagāžu un, kas nav mazsvarīgi, lielākoties arī ar augstu atbildības līmeni," akcentējot, ka tomēr, risinot šīs vecuma grupas nodarbinātības un darba mūža paildzināšanas jautājumus, ir vairāki nozīmīgi riski un izaicinājumi: "Piemēram, mūsdienu prasībām atbilstoša izglītība un iemaņas, īpaši darbā ar jaunajām tehnoloģijām, noteikti ir viens no izaicinājumiem, bet veselības problemātika un darba spēju saglabāšana – viens no riskiem," norāda eksperts. Viena no reģionālo semināru cikla galvenajām ekspertēm, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta koordinatore, darba vides eksperte Dace Helmane arī norāda uz vairākiem riskiem: "Lai gan darba devēju aptauja rāda, ka gandrīz 90 procentu darba devēju apgalvo – jā, mēs esam gatavi nodarbināt cilvēkus pirmspensijas vai pensijas vecumā, tomēr reālā aina ir mazliet cita: tieši šī personu grupa ļoti bieži saskaras ar diskrimināciju darbavietā. Un ļoti bieži tas nav saistīts tieši ar viņu vecumu, bet gan citām "blakusparādībām" – hroniskām veselības problēmām, kas traucē ieņemt noteiktus amatus, dažkārt invaliditāti. Tādēļ, ja runājam par valsts, pašvaldību un uzņēmēju sadarbību, tad te noteikti ir, kur augt, jo sadarbība bieži vien ir sadrumstalota," uzskata eksperte, piebilstot, ka tāpēc jo īpaši nozīmīgi ir šādi projekti kā "Atbalsts ilgākam darba mūžam", kas ļauj labāk organizēt visu iesaistīto pušu sadarbību. Abiem pieminētajiem ekspertiem piekrīt arī LBAS vecākais darba aizsardzības speciālists, darba vides eksperts Mārtiņš Pužulis: "Elastīgs darba laiks, darba vides iekšējā uzraudzība, veselības veicināšana, pārkvalifikācija – tie ir jautājumi, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība, lai veicinātu gan ilgāku darba mūžu cilvēkiem gados, gan nodrošinātu viņu piemērošanos jaunajiem darba apstākļiem," norāda LBAS eksperts.

Savukārt Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, komentējot Cēsu seminārā pārrunātās tēmas, saka: "Cēsis ir maza pilsēta, un katrs cilvēks mums ir dārgs. Patlaban, kad mūsu bezdarba līmenis ir krietni zemāks par vidējo Latvijā un Vidzemē, Cēsu uzņēmēji cieš no kvalificēta un motivēta darbaspēka trūkuma." Cēsu novada domes priekšsēdētājs piebilst, ka pie pašreizējās dinamikas darba vietu skaits Cēsu novadā tikai turpinās augt, tādēļ vakanču aizpildīšana var kļūt par lielu izaicinājumu. Tāpēc atbalstāma ir katra iniciatīva, kas ļauj paplašināt un uzlabot pieejamā darbaspēka kopumu: "Jau tagad redzam, cik aktīvi mūsu seniori izmanto tiem piedāvātās iespējas, piemēram, datorapmācību. Tādēļ ticu, ka arī šai programmai, kas paplašinātu gados vecāku cilvēku nodarbinātības iespējas, būtu liels pieprasījums. Jau drīz, janvārī, realizēsim līdzīgu programmu Cēsu profesionālajā vidusskolā, kas paredzēta dažādu praktisku profesiju un iemaņu apguvei pieaugušajiem, tāpat raugāmies uz jaunām iespējām, lai palīdzētu saviem iedzīvotājiem," norāda Jānis Rozenbergs.

Lai arī teju trešdaļa visu Latvijā nodarbināto cilvēku ir vecumā no 50 līdz 64 gadiem, tomēr šī vecuma cilvēki visbiežāk saskaras arī ar potenciālā bezdarba risku, turklāt, pieaugot strādājošā vecumam, palielinās arī citu vecumam atbilstošu vajadzību un risku skaits. Personām virs 50 gadu vecuma ir svarīgi tādi motivējošie faktori kā viņu veselības stāvoklim atbilstoša darba vide, iespējas pielietot savas zināšanas un pilnveidot esošo kompetenci, kā arī atrast savai kvalifikācijai un darba pieredzei atbilstošu nodarbinātības veidu. Ļoti svarīgs aspekts darba mūža paildzināšanai ir mūžizglītība. Kā liecina apkopotā statistiskā informācija, cilvēki vecumā virs piecdesmit gadiem galvenokārt saskaras ar trīs problēmām: pirmkārt, darba vides jautājumi, kas šajā vecumā kļūst arvien aktuālāki. Otrkārt, mūžizglītības un karjeras iespējas mainīgajā darba tirgū. Un, treškārt, veselības saglabāšana. Šie un vēl citi ar brieduma gadu cilvēku nodarbinātību saistītie jautājumi tika pārrunāti seminārā Cēsīs.

Bez jau minētajiem ekspertiem seminārā ar ziņojumiem uzstājās arī sabiedrībā pazīstami eksperti darba vides, mūžizglītības un veselības jautājumos: Centrālvidzemes virsmežniecības virsmežziņa vietniece Māra Vāveriņa un NVA ES fondu projektu departamenta ESF projekta "Atbalsts ilgākam darba mūžam" projektu vadītāja Mairita Mēnese, bet AS "Swedbank" Valmieras filiāles klientu apkalpošanas vadītāja Anete Spalviņa-Gurcka un AS "Cēsu alus" darba aizsardzības un vides speciāliste Kristīne Kursīte dalījās pieredzē par cilvēku vecumā virs 50 gadiem nodarbinātības pieredzi savos uzņēmumos. Savukārt semināra diskusijā piedalījās gan reģiona pašvaldību pārstāvji, gan uzņēmēji, reģiona nevalstisko organizāciju vadītāji, NVA sociālie partneri. Semināru atklāja Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede un NVA Cēsu filiāles vadītāja Liene Agafonova.

Seminārs tika organizēts Eiropas Sociālā fonda projekta "Atbalsts ilgākam darba mūžam" Nr.7.3.2.0/16/1/001 ietvaros.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI