Investīciju plānošanā tika ņemta vērā līdzšinējā EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu īstenošanas pieredze, vispārējās investīciju vajadzības Latvijā atbilstoši nozaru attīstības stratēģijām un nacionālajiem plānošanas dokumentiem, kā arī plānoto investīciju skaidri sasniedzamie rezultāti, to potenciālā ietekme uz nozari (investīciju koncentrēšana) un papildinātība, īstenoto ieguldījumu dzīvotspēja pēc investīciju pabeigšanas un ietekme un valsts un pašvaldību budžetiem.
Ievērojot iepriekš minēto, Latvijas priekšlikums par programmām, kuras piedāvās atbalstīt jaunajā finanšu instrumentu periodā, ir iekšlietu sistēmas kapacitātes stiprināšana, izglītība, zinātne un pētniecība, Latvijas reģionu attīstība un nabadzības mazināšana, vides un klimata pārmaiņu pārvaldība, uzņēmējdarbība un sadarbība kultūras jomā, kā arī labošanas dienestu kapacitātes stiprināšana. Jaunā EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu periodā finansējums būs pieejams arī NVO atbalstam, kā arī divpusējās sadarbības stiprināšanai un pienācīga darba veicināšanai.
Latvijā jaunajā periodā atbalsts tiks sniegts šādu programmu ietvaros:
- Pētniecība un izglītība (14,5 miljoni eiro);
- Reģionu attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība (10 miljoni eiro);
- Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana (15 miljoni eiro);
- Pilsoniska sabiedrība (8,5 miljoni eiro);
- Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un MVU (12,5 miljoni eiro);
- Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide (14 miljoni eiro);
- Korekcijas dienesti (13 miljoni eiro);
- Divpusējās sadarbības fonds (2,442 miljoni eiro);
- Sociālais dialogs – pienācīgs darbs (0,5 miljoni eiro).
Pēc saprašanās memorandu parakstīšanas atbildīgajām nozaru ministrijām, sadarbojoties ar nozaru partneriem un donorvalstu programmu partneriem, 6 mēnešu laikā jāizstrādā programmu koncepcijas – saturiskie dokumenti, uz kuru pamata donorvalstis nākamo 6 mēnešu laikā izstrādās attiecīgās programmas līgumu, kas tiks divpusēji parakstīts starp Latvijas un donorvalstu pārstāvjiem, formāli uzsākot programmu ieviešanas posmu.
Paralēli programmu izstrādei tiks sagatavots EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu vadības likums un nacionālie normatīvie akti, ko paredzēts apstiprināt 2018. gada vasarā, savukārt projektu reālā ieviešana tiek plānota 2019. gadā.
Jau ziņots, ka 2009.–2014. gada periodā Latvijā tika īstenotas 8 programmas ar teju 350 projektiem par kopējo pieejamo finanšu instrumentu finansējumu – 67,5 miljoni eiro.
EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu finansējums, ko nodrošina Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, ir papildu ārvalstu finansējums nacionālās valsts budžetā ar mērķi mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības saņēmējvalstīs, kā arī stiprināt divpusējās attiecības ar donorvalstīm.
