Būtisku devumu mazumtirdzniecības kopējā pieaugumā nodrošināja pārdošanas apjomu kāpums pārtikas veikalos. Mazumtirdzniecība pārtikas veikalos oktobrī palielinājās par 4,5%, kas, jāatzīmē, ir vājāks pārtikas preču apgrozījuma pieaugums nekā vidēji pēdējos trīs mēnešos, taču augstāks nekā vidēji desmit mēnešos. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, īpaši augstu izaugsmi uzrādīja pārtikas un dzērienu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos, kas kopējā pārtikas preču tirdzniecībā joprojām veido visai nelielu daļu.
Starp nepārtikas precēm, kuru kopējais apgrozījums šā gada oktobrī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada oktobri palielinājās par 4,7%, lielāko pozitīvo ietekmi uz mazumtirdzniecības izaugsmi sniedza mājsaimniecības piederumu tirdzniecība (+12,9%) un atsevišķu būvmateriālu (metālizstrādājumu, krāsu un stikla) tirdzniecība (+12,6%). Pieaugumu uzrādīja arī citu nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums, piemēram, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu, mājsaimniecības elektropreču, apģērbu un apavu, kultūras un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecība.
Savukārt degviela, kas ir lielākā nepārtikas preču grupā esošā kategorija, uzrādīja pārdošanas apjomu sarukumu piekto mēnesi pēc kārtas, oktobrī samazinoties par 1,8%. Tādējādi, izslēdzot auto degvielas apgrozījumu, nepārtikas preču mazumtirdzniecība oktobrī ir pieaugusi straujāk – par 6,3%. Apgrozījuma kritumu oktobrī gada griezumā ir uzrādījušas arī dažas citas nepārtikas preču kategorijas, piemēram, farmaceitisko un medicīnisko piederumu mazumtirdzniecība samazinājās par 1%, kosmētikas piederumu mazumtirdzniecība – par 4,7%, mazumtirdzniecība pa pastu vai interneta veikalos – par 7,5%, mazumtirdzniecība stendos un tirgos – par 11,3%.
Mazumtirdzniecības kāpumu šogad turpina veicināt iedzīvotāju augošie ienākumi. Šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo laika periodu strādājošo bruto darba samaksa pieauga par 7,5%, savukārt reālā neto darba samaksa palielinājās par 3,9%. Iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu pieaugums nodrošina iespējas kāpināt ikdienas tēriņus, kas atspoguļojas mazumtirdzniecības un privātā patēriņa datos.
Turklāt 2017.gada trešajā ceturksnī par 16,8% pieauga mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms. No tiem ¼ daļu veido kredīti patēriņa preču iegādei, kuri bija par 12,2% augstāki nekā gadu iepriekš. Arī šo finanšu līdzekļu pieejamība un izmantošana lielā mērā stimulē iekšzemes pieprasījuma kāpumu.
Saskaņā ar jaunākajiem Eiropas Komisijas veikto uzņēmēju un patērētāju aptauju rezultātiem, Latvijas mazumtirgotāju ekonomiskā sentimenta indeksa vērtība novembrī ir samazinājusies. Tajā pašā laikā mazumtirgotāji nākamajos mēnešos sagaida pasūtījumu apjomu kāpumu. Tāpat novembrī samazinājies ir arī patērētāju konfidences indekss, taču atsevišķos jautājumos patērētāju noskaņojums joprojām norāda uz pozitīvām tendencēm. Piemēram, salīdzinoši augstā līmenī saglabājas patērētāju vērtējums par viņu pašreizējo finansiālo situāciju, kā arī par finansiālo situāciju nākamajos divpadsmit mēnešos.
Savukārt attiecībā uz nodarbinātības jautājumu gan patērētāji, gan mazumtirgotāji ir nedaudz piesardzīgi, kas varētu liecināt, ka bezdarba līmenis Latvijā turpmākajos mēnešos samazināsies lēnāk. Pie tam mazumtirgotāji norāda, ka cenu pieaugums kļūs mērenāks, kas atbilst pašreiz novērotajai un Finanšu ministrijas prognozētajai patēriņa cenu līmeņa izmaiņu dinamikai. Toties paši patērētāji joprojām sagaida stabilu cenu pieaugumu.
Kopumā mazumtirdzniecība Latvijā šogad attīstās salīdzinoši vienmērīgi, desmit mēnešos kopā mazumtirdzniecības apgrozījumam Latvijā pieaugot par 3,9% un straujāku izaugsmi uzrādot gada otrajā pusē. Sagaidāms, ka arī pēdējos divos šā gada mēnešos nozare uzrādīs labu izaugsmi, ko nodrošinās pieaugošie iedzīvotāju ienākumi, kā arī labvēlīgā ekonomiskā situācija valstī kopumā.
