Latvija kļūs par vienu no nedaudzajām NATO dalībvalstīm, kas sasniegušas 2% no iekšzemes kopprodukta valsts aizsardzībai, pievienojieties sešām NATO dalībvalstīm - ASV, Grieķijai, Igaunijai, Lielbritānijai, Rumānijai, Polijai -, kas šo robežu bija sasniegušas līdz 2017. gadam.
Aizsardzības ministrijas sagatavotā infografika sniedz izvērstu ieskatu par 2018. gada aizsardzības budžeta izlietojumu, skaidrojot aizsardzības nozares būtiskākās prioritātes, spēju attīstības projektus un nepieciešamo finanšu apjomu to īstenošanai. Tāpat infografika sniedz skatījumu par kopējo aizsardzības nozares budžeta dinamiku vidēja termiņa ietvaros.
Infografika parāda finansējuma sadalījumu lielākajiem spēju attīstības projektiem un izdevumu pozīcijām.
- 2018. gada aizsardzības budžets ir 576,34 miljoni eiro, kas ir par 126, 8 miljoniem eiro vairāk nekā pērn.
- 2018. gada budžets tiek sadalīts kategorijās: 43% investīcijas, 24% uzturēšana, 33% personāls.
- Spēju attīstības projekti, kam 2018. gadā atvēlēts lielākais finansējums, ir infrastruktūras attīstība, gaisa telpas novērošana un pretgaisa aizsardzības spējas, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes mehanizācijas projekts, kā arī Nacionālo bruņoto spēku, tostarp Zemessardzes, kaujas un reaģēšanas spēju attīstība.
2016. gadā aizsardzības nozares budžetu veidoja 1,4% no iekšzemes kopprodukta, bet šogad – 1,7%. 2018. gadam apstiprināto aizsardzības nozares budžeta palielinājumu līdz 2% iekšzemes kopprodukta Latvija ir apņēmusies saglabāt arī turpmākajos gados.
