Trešdien, 8. novembrī, Valsts kontroles prezentētajā pārskatā1 norādīts, ka nevienai no vērtētajām mazajām vai ļoti mazajām iestādēm nepastāv juridiski vai citi būtiski šķēršļi to reorganizācijai. Vienlaikus Valsts kontrole uzsver, ka, pieņemot attiecīgus lēmumus, jāvērtē efektivitātes aspekts, kā arī konkrēto funkciju veikšanai izvirzītie neatkarības nosacījumi.
Valsts kanceleja izstrādātajā Valsts pārvaldes reformu plāna projektā jau ir paredzējusi 2018. gadā strādāt pie ļoti mazo un mazo iestāžu efektivitātes celšanas un piedāvās Ministru prezidentam risinājumus iespējamām iestāžu institucionālajām pārmaiņām. Valsts kontroles izvērtējums papildus jau veiktajiem funkciju auditu rezultātiem kalpos par pamatu priekšlikumu izstrādei, lai nodrošinātu racionālāku resursu un zināšanu izmantošanu valsts pārvaldes iestādēs.
Tāpat Valsts kanceleja plāno izvērtēt arī tos aspektus, kas nav iekļauti Valsts kontroles izvērtējumā, īpaši pievēršoties ekonomiskuma un produktivitātes aspektiem. Jau šobrīd ir analizētas valsts pārvaldes atbalsta funkcijas – algu grāmatvedība, personāla lietvedība un iepirkumi, - kuras sadarbībā ar ministrijām ir plānots centralizēt. Tā kā nodarbināto skaits nav vienīgais kritērijs, kas liecina par efektīvu iestādes darbu, Valsts kanceleja analizēs arī radniecīgu iestāžu funkcijas, to iespējamu pārklāšanos un citus aspektus. Priekšlikumi jāizstrādā līdz nākamā gada nogalei.
Valsts pārvaldes reformu plāns paredz triju gadu laikā sniegt impulsu valsts pārvaldes attīstībai, darba kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai. Plāns paredz ieviest jaunus un inovatīvus risinājumus pārmaiņām, nepalielinot valsts budžeta izdevumus. Valsts pārvaldes reformu plānu 27. jūlijā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē, un plānots, ka drīzumā par to tiks lemts Ministru kabinetā.
1 Valsts kontrole izvērtējumu par mazo valsts tiešās pārvaldes iestāžu darbību prezentēja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā.
