"Situācija ar elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā, kāda tā ir patlaban, attīstījusies kopš 2009. gada, un to ietekmējuši daudzi faktori un politiskas izšķiršanās. Ja aizdomas par krāpniecības mēģinājumu apstiprināsies, šis būs kliedzošs gadījums, kad uzņēmēji ļaunprātīgi izmanto normatīvo bāzi savtīgās interesēs, pakļauj aizdomām visu nozari, liek apšaubīt valsts atbalsta piešķiršanas godprātību un smagi iedragā sabiedrības uzticību valsts pārvaldes rīcībai. Tāpēc Ekonomikas ministrija uzņemas atbildību un, iesaistot līdzatbildīgās institūcijas, izstrādā tādu risinājumu kompleksu, kas sabiedrības interesēs fundamentāli sakārtos nozari, izslēdzot krāpniecības iespējas un padarot valsts atbalsta saņemšanu caurspīdīgu," uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Grozījumi MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" noteiks galīgo termiņu atļaujas izmantošanai tiem komersantiem, kuri vēl nav uzsākuši elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā. Jau ziņots, ka komersantiem izsniegto atļauju termiņš beidzas šogad. Taču, saskaņā ar AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" reģistru, elektroenerģijas pārdošanu OIK ietvaros līdz šim nav uzsākuši 28 no atļaujas saņēmušajiem komersantiem. Grozījumi noteikumos šiem komersantiem liegs iespēju neterminēti vilcināties ar OIK sistēmas ietvaros izsniegto atļauju izmantošanu. Tā kā ne ar vienu no šiem komersantiem nav noslēgts līgums par elektroenerģijas piegādi AS "Enerģijas publiskais tirgotājs", valsts atbalstu tie nav saņēmuši, un tas apliecina subsīdiju izmaksas kontroles mehānismu efektivitāti.
Šonedēļ kontroles grupa, kurā strādā EM, Būvniecības valsts kontroles biroja un AS "Sadales tīkls" eksperti un ko fiksē zvērināti tiesu izpildītāji, ir veikusi septiņu objektu apsekošanu, kam bija izsniegtas atļaujas uzsākt elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā un ražošana bija jāuzsāk šogad. Par vienu objektu – SIA "Rīgas enerģija", EM uz aizdomu pamata par krāpnieciskām darbībām ir vērsusies Valsts policijā, kas ir ierosinājusi kriminālprocesu. Konstatēts arī, ka šajā objektā AS "Sadales tīkls" nav ievērojis likumdošanā noteikto kārtību, kādā elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēdzamas tīklam. Trīs citos objektos tika konstatēta būvdarbu uzsākšana, savukārt pārējos trīs objektos apsekojumu laikā netika konstatētas koģenerācijas elektrostaciju būves vai pazīmes, kas liecinātu par būvdarbu uzsākšanu.
Lai pārliecinātos par AS "Sadales tīkls" darba atbilstību esošajai kārtībai, tiks veikts tās sagatavoto aktu audits. Tāpat, lai pārliecinātos par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) funkciju pilnvērtīgu izpildi, tiks pieprasīta informācija par SPRK veiktajām kontroles darbībām attiecībā uz noteikumu "Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas ražotājiem" piemērošanu. Vienlaikus tiks veikts audits arī komersantu vidē, lai pārliecinātos, ka uzņēmumu, kas saņem OIK, līgumi un citi darbības aspekti atbilst likumdošanas prasībām.
Lēmumu par valsts atbalstu, t.i. subsīdijām, elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā, ar mērķi attīstīt Latvijā atjaunojamo energoresursu patēriņu, MK pieņēma 2009. gadā. Trīs gadus vēlāk tika konstatēta pārmērīga tā ietekme uz tautsaimniecību – pārāk straujš komersantu skaita pieaugums un pārmērīgas koģenerācijā saražotās elektroenerģijas cenas. Tāpēc EM fiksēja obligātās iepirkuma komponentes (OIK) apmēru 26.79euro/MWh līmenī, kuru sedz elektroenerģijas gala lietotāji, pārējo izmaksu daļu sedzot no valsts budžeta. Tāpat netika izsniegtas vairs jaunas atļaujas un termiņš, kurā, saskaņā ar izsniegtajām atļaujām komersantiem jāuzsāk ražošana, tika ierobežots līdz pieciem gadiem.*
Līdztekus EM īstenoja atļaujas saņēmušo komersantu uzraudzību. Tās ietvaros laikā kopš 2015. gada:
- 58 komersantiem anulētas atļaujas uzsākt ražošanu, lielākoties par ražošanas neuzsākšanu noteiktajā laikā, kā arī par gada pārskatu neiesniegšanu;
- 250 komersantiem izteikti brīdinājumi par gada pārskatu neiesniegšanu, nepilnībām gada pārskatos vai prasību neizpildi;
- 35 komersantiem izteikti brīdinājumi par nodokļu parādiem.
Šogad, lai ierobežotu pārmērīgu subsidētās enerģijas ietekmi uz elektroenerģijas cenām un ražotāju pārkompensāciju, izvērtēta 216 staciju darbība un 63 no tām samazināts izmaksājamo subsīdiju apmērs par ikgadējo summu vairāk nekā 3 miljoni eiro (izdoti lēmumi par cenas diferencēšanas koeficienta piemērošanu pārkompensācijas novēršanai). 16 no šīm stacijām lēmumu ir pārsūdzējušas tiesā. Tāpat EM šogad izstrādāja risinājumu, kura ietvaros valsts piedāvāja atpirkt no AS "Latvenergo" saistības par koģenerācijā saražotās elektroenerģijas iepirkumu. Vakar, 19. oktobrī, AS "Latvenergo" pieteicās vienreizējas kompensācijas saņemšanai. Tādejādi pēc darījuma apstiprināšanas MK OIK izmaksas lietotājiem būs izdevies samazināt par 700 miljoniem eiro turpmākajos 10 gados.
*Normatīvos paredzētā kārtība subsīdiju saņemšanai:
1.solis – komersantam jāsaņem atļauja par tiesībām pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros;
2.solis – piecu gadu laikā no atļaujas saņemšanas brīža komersantam jāuzbūvē koģenerācijas elektrostacijas;
3.solis – pēc koģenerācijas stacijas nodošanas ekspluatācijā, ko apliecina būvvaldes izsniegti dokumenti, jānoslēdz līgums ar AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" par elektroenerģijas iepirkumu.
Detalizētāk kārtību, kādā elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēdzamas tīklam, lūdzu, skatīt preses relīzes Pielikumā.
