No sezonālajām svārstībām neatkarīgā degvielas cena, kas cieši seko līdzi naftas cenu svārstībām un EUR/USD valūtas kursa dinamikai, š.g. septembrī bija par 3,8% augstāka nekā augustā. Ņemot vērā, ka jēlnaftas cena pasaules biržās ir diezgan svārstīga, ko galvenokārt nosaka pieprasījuma un piedāvājuma attiecība, kā arī krājumu apjoms, degvielas cenu izmaiņu amplitūdu dažu procentu robežās viena mēneša ietvaros var uzskatīt par pieņemamu. Savukārt, salīdzinot ar pērnā gada septembri, degviela bija par 7,6% dārgāka.
Vidējais patēriņa cenu kāpums gada griezumā joprojām saglabājies samērā spēcīgs, ko turpina ietekmēt pārtikas produktu cenu pieaugums. Septembrī pārtikas cenas bija par 6,1% augstākas nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī, tādējādi izskaidrojot gandrīz pusi vidējā cenu kāpuma septembrī. Zīmīgi, ka izņemot cukuru, cenas ir palielinājušas visiem nozīmīgākajiem pārtikas produktiem, kuri ir iekļauti patēriņa grozā. Tā, piemēram, gaļa un gaļas izstrādājumi bija par 3,6% dārgāki, salīdzinot ar pērnā gada septembri. Savukārt, zivju, piena un eļļas cena bija attiecīgi par 3,2%, 24,9% un 24,0% lielāka nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī.
Pārtikas izejvielu cenas pasaulē arī turpina pārliecinoši palielināties. Balstoties uz ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, septembrī, salīdzinot ar augustu, pārtikas cenas pieauga par 0,8%. Gada griezumā kāpums fiksēts 4,3% apmērā, ko galvenokārt nosaka piena produktu cenu kāpums. Tā, piena produktu cenu indekss š.g. septembrī palielinājies par 27,4%, savukārt pirmajos deviņos mēnešos par 42,0%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu. Tik spēcīgs kāpums ir saistīts ar piena produkcijas ierobežoto piedāvājumu starptautiskajā preču tirgū, ko nosaka iekšējā pieprasījuma kāpums tādās valstīs kā Austrālija, Jaunzēlande un atsevišķās ES valstīs. Tomēr, jāatzīmē, ka piena produktu un kopējais pārtikas cenu indeksa pieaugums kļūst mazāks nekā gada sākumā un, ņemot vērā septembrī sasniegto kopējo cenu indeksa vērtību, šai tendencei vajadzētu saglabāties. Līdzīga tendence turpmākajos mēnešos būs novērota arī Latvijā, proti, pārtikas cenu kāpums saglabāsies, taču tas būs mazāks nekā š.g. sākumā.
Izņemot pārtikas preču un degvielas cenu pieaugumu, nozīmīgākais faktors, kas ietekmēja patēriņa cenu līmeni, septembrī bija cenu kāpums atsevišķiem pakalpojumiem. Piemēram, apdrošināšanas pakalpojumu cenas palielinājās par 44,3%, saistībā ar autotransportlīdzekļu apdrošināšanas pakalpojumu sadārdzinājumu. Savukārt, veselības aprūpes pakalpojumu cenu pieaugumu par 3,5% salīdzinot ar pērnā gada septembri, noteica dārgākie ambulatorie un slimnīcu pakalpojumi, kā arī atsevišķu farmaceitisko produktu sadārdzinājums.
Tuvojoties jaunajai apkures sezonai, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, siltumenerģijas tarifi ir pieauguši vidēji par 4,4%. Ņemot vērā oktobrī noteiktos tarifus par mājsaimniecībām piegādāto siltumenerģiju, līdzīgs siltumenerģijas cenu kāpums gaidāms arī nākamajā mēnesī.
Kopumā jāsecina, ka līdz šim novērotās patēriņa cenu indeksa izmaiņas atbilst Finanšu ministrijas prognozēm. Bāzes efektu ietekmē gada inflācija turpmākajos mēnešos nedaudz samazināsies, tādējādi inflācija 2017.gadā būs nedaudz zem 3%.
