"Šodien kārtējo reizi nācās secināt, ka e-veselības ieviešanas jomā darāmā joprojām ir ļoti daudz, lai gan atbildīgie ierēdņi iepriekš deputātiem komisijas sēdēs solīja, ka praktiski šo sistēmu varēs lietot jau no šī gada septembra. Valsts kontrole vēl joprojām norāda uz daudziem šī projekta trūkumiem. Līgumi nav noslēgti ar lielāko daļu ģimenes ārstu, nauda ir iztērēta, 0,7 miljoni ir norakstīti zaudējumos, bet praktiski šī sistēma nestrādā. E-veselība diemžēl pagaidām ir brāķis, kas slikti strādā, sēdē atzina komisijas deputāti," uzsver A.Bērziņš.
Valsts kontrole šodien deputātus informēja, ka par e-veselību atbildīgajām iestādēm līdz nākamā gada 1.janvārim ir jānoslēdz līgumi ar visiem ģimenes ārstiem, jānovērš drošības auditu konstatētie trūkumi, jānodrošina Veselības inspekcijas funkcijas e-veselībā, kā arī jāsagatavo kārtība auditācijas pierakstu analīzei un aizdomīgo darbību identificēšanai. Kopumā 60 procenti no VK ieteikumiem ir ieviesti, bet 29 procentiem ir pagarināts termiņš līdz nākamā gada jūnijam, savukārt 11 procenti ieteikumu ir slēgti kā neieviesti.
VK arī norādīja – kamēr sistēma netiek praktiski izmantota, nevar uzskatīt, ka nauda šim mērķim ir izlietota lietderīgi. Tāpat joprojām nav skaidrs, kāpēc atbildīgie par šī projekta "caurumiem" nav saukti pie atbildības un pat sodīti, uz ko šodien komisijas sēdē uzmanību vērsa arī vairāki deputāti, akcentē A.Bērziņš
Komisijas priekšsēdētājs norāda, ka 2018.gada 1.janvāris būs atskaites punkts, kurā atbildīgie par e-veselības ieviešanu vairs nevarēs aizbildināties ar sistēmas trūkumiem vai slēpties aiz kārtējo termiņu pagarināšanas. "Prasīsim vainīgos saukt pie atbildības. Ierēdņiem beidzot būtu jāapzinās, ka bezdarbība nepaliks bez sekām, ja e-veselība nesāks darboties savā obligātajā lietošanas termiņā – 1.janvārī," uzsver A.Bērziņš.
Publisko izdevumu komisija jautājumus par e-veselības ieviešanu skatīs arī turpmākajās komisijas sēdēs.
