Par likumprojektu komisiju informēja Valsts prezidenta kancelejas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji.
Diskusija iezīmēja ļoti atšķirīgus deputātu viedokļus, kas atspoguļo arī dažādo sabiedrības attieksmi šajā jautājumā, pēc sēdes pauda komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons. Diskusijas centrālie jautājumi – vai iesniegtā iniciatīva palīdzēs vienot vai šķels Latvijas sabiedrību un vai likumprojekta īstenošanai ir nepieciešami grozījumi Pilsonības likumā. Par to nepieciešamību juristu viedokļi atšķīrās, informē R.Jansons.
Likumprojekts paredz atzīt pēc 2018.gada 1.jūnija dzimušos bērnus, kuriem saskaņā ar likumu "Par to bijušajās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" būtu tiesības uz nepilsoņa statusu, par Latvijas pilsoņiem, ja vien bērna vecāki nav vienojušies par citas valsts pilsonības piešķiršanu un bērns nav citas valsts pilsonis. Šobrīd vecāki – nepilsoņi un bezvalstnieki - pēc bērna dzimšanas var izvēlēties, vai bērns būs Latvijas pilsonis vai nepilsonis.
Likumprojekta mērķis ir veicināt sabiedrības saliedētību un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas sabiedrības turpmāku attīstību, kā arī pārtraukt dažādu sabiedrības grupu pretnostatīšanu un šķelšanu, teikts likumprojekta anotācijā.
Izmaiņas attiektos uz aptuveni 50 līdz 80 jaundzimušajiem gadā. 2016.gadā nepilsoņa statuss tika piešķirts 52 bērniem.
