Sarunas laikā Valsts prezidents pateicās Kanādai par ieguldījumu Latvijas drošībā, atbilstoši NATO Varšavas samita lēmumam uzņemoties Latvijā izvietotā Alianses daudznacionālā bataljona vadību. "Laikā, kad pie Baltijas valstu robežām notiek apjomīgas Krievijas bruņoto spēku militārās mācības, novērtējam sabiedroto spēku paplašināto klātbūtni reģionā. Kanādas vadītā NATO kaujas grupa ir sasniegusi pilnu operacionālo gatavību," uzsvēra Raimonds Vējonis.
Viņš norādīja uz aizvien pieaugošo NATO un ES sadarbību hibrīdā apdraudējuma risku mazināšanai, kā arī uz stratēģiskās komunikācijas nozīmi, uzsverot NATO misijas atturēšanas vēstījumu un paužot gandarījumu par Kanādas atbalstu Rīgā izvietotā NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra darbībai.
Raimonds Vējonis arī pauda gandarījumu par jaunās paaudzes Bombardier CS 300 lidmašīnu piegādi nacionālajai aviosabiedrībai Air Baltic, jo atjaunotā flote ļaus aviosabiedrībai strādāt ar mazākām izmaksām un videi draudzīgāk.
Valsts prezidents tikšanās laikā norādīja uz aktīvo politisko dialogu un ekonomisko sadarbību abu valstu starpā. Latvija bija pirmā Eiropas Savienības dalībvalsts, kas ratificēja ES-Kanādas tirdzniecības nolīgumu (CETA).
"Tirdzniecības apgrozījums ar Kanādu pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaudzis, un CETA dos jaunas iespējas abu valstu uzņēmējiem. Ceram attīstīt vēl ciešāku ekonomisko sadarbību, gan diversificējot Latvijas preču eksportu, gan piesaistot investīcijas no Kanādas," teica Raimonds Vējonis.
