Neraugoties uz nodarbinātības līmeņa pieaugumu, nodarbināto skaits 2. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, samazinājās par 0,8% jeb 6,8 tūkstošiem. Kopā gada 2. ceturksnī nodarbināti bija 891,7 tūkstoši iedzīvotāju jeb 62,6% no iedzīvotājiem vecumā no 15-74 gadiem.
Jāatzīmē, ka nodarbināto skaita samazināšanos no vienas puses ietekmēja produktivitātes pieaugums (2. ceturksnī produktivitātes pieaugums lēšams par gandrīz 5%), gan negatīvās demogrāfijas tendences – ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits samazinājās par 14,7 tūkstošiem (darba tirgū ienākošo skaits ir mazāks nekā izejošo skaits).
Līdzvērtīgi nodarbināto samazinājumam, turpināja samazināties arī darba meklētāju skaits. Darba meklētāju skaits gada 2. ceturksnī saruka par aptuveni 8 tūkstošiem, salīdzinot ar 2016.gada 2. ceturksni, bet bezdarba līmenis - par 0,6 procentpunktiem un bija 8,9%. Bezdarba straujāku samazināšanos joprojām kavē lielais ilgstošo darba meklētāju īpatsvars (gandrīz 2/5 no bezdarbnieku kopskaita), kā arī darba tirgus reģionālās atšķirības - bezdarba līmeņa atšķirības starp Rīgas un Latgales reģioniem joprojām veido gandrīz desmit procentpunktus, kas kopā ar zemo darbaspēka ģeogrāfisko mobilitāti, palielina strukturālā bezdarba riskus.
Sagaidāms, ka 2017.gada otrajā pusē varētu būt vērojams neliels nodarbināto skaita pieaugums, ņemot vērā ekonomisko aktivitāšu atjaunošanos būvniecībā. Vienlaikus darba tirgu turpinās ietekmēt negatīvās demogrāfijas tendences, kā arī darba tirgus reģionālās atšķirības. Kopumā gada griezumā bezdarba līmenis varētu noslīdēt līdz vidēji 8,8%.
