DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
25. jūlijā, 2017
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Finanses

Šā gada pirmajā pusē pašvaldību budžetā strauji pieaug gan ieņēmumi, gan izdevumi

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Valsts kases apkopotā informācija liecina, ka 2017. gada pirmajā pusgadā pašvaldību budžetā izveidojies 100,9 milj. eiro pārpalikums1, taču, salīdzinot ar 2016. gada pirmo pusgadu, tas ir samazinājies par 26,9 milj. eiro. Jāatzīmē, ka jau kopš 2003. gada pašvaldību budžetā pirmajā pusgadā vienmēr veidojies pārpalikums, bet gada beigās pozitīva budžeta bilance konstatēta tikai 2010. un 2016. gadā (pēc naudas plūsmas). Tādējādi ir pāragri izteikt secinājumus par pašvaldību budžeta bilanci gada beigās, it īpaši ņemot vērā, ka šā gada pirmajā pusgadā kopējie izdevumi Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizācijai pieauguši vairāk kā 3 reizes, salīdzinot ar 2016. gada pirmo pusgadu.

Kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi gada pirmajos sešos mēnešos sasnieguši vēsturiski augstāko ieņēmumu līmeni - 1 244,1 milj. eiro, kas ir par 112,2 milj. eiro jeb 9,9% vairāk kā attiecīgajā periodā pērn un par apmēram 13,1 milj. eiro vairāk kā konsolidētajā pašvaldību budžetā 2008. gada pirmajā pusē. Kopējo ieņēmumu pieaugums ir straujākais kopš finanšu krīzes. Nodokļu ieņēmumi auguši par 53,2 milj. eiro, kas ir par 7,4% vairāk kā 2016. gada pirmajā pusgadā, nodrošinot ieņēmumus 775,5 milj. eiro apmērā.

ielāko daļu nodokļu ieņēmumu nodrošināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi (IIN), kas sasniedza 625,7 milj. eiro. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, IIN ieņēmumi pieauguši par 47,5 milj. eiro jeb 8,2%. IIN ieņēmumu pieaugums skaidrojams ar vidējās bruto darba samaksas un minimālās algas pieaugumu valstī. Vidējā bruto darba samaksa valstī, pateicoties straujai ekonomiskai izaugsmei, pirmajā ceturksnī pieauga par 7,2%, kas būtiski apsteidz Stabilitātes programmā prognozētos 5,5%. Papildus jāatzīmē, ka pirmajā pusgadā pašvaldību budžetā IIN ieņēmumi ir augstāki kā budžeta likumā prognozētie. Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi pieauguši par 5,3 milj. eiro jeb 3,9% veidojot ieņēmumus 141,5 milj. eiro apmērā. Lielākais pieaugums 3,7 milj. eiro apmērā konstatēts Rīgas pilsētas budžetā. Viens no iemesliem NĪN pieaugumam Rīgas pilsētas pašvaldības budžetā ir kadastrālās vērtības pārvērtēšana kultūrvēsturiskajiem objektiem Vecrīgā un Mežaparkā.

Otru nozīmīgāko ieņēmumu pozīciju pēc nodokļu ieņēmumiem veido valsts transferti. 2017. gadā valsts transfertu apjoms pieaudzis par 54,9 milj. eiro jeb 17,5% veidojot 369 milj. eiro. Par 38,3 milj. eiro pieauguši pašvaldību saņemtie valsts budžeta transferti noteiktam mērķim un par 15,5 milj. eiro pieauguši transferti ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem.

Pārējie ieņēmumi 2017. gada pirmajā pusgadā veidoja 98,8 milj. eiro, t.sk. nenodokļu ieņēmumi 32 milj. eiro apmērā, kā arī ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem 64,5 milj. eiro apmērā.

 Līdzīgi kā kopējie ieņēmumi arī kopēji pašvaldību budžeta izdevumi 2017. gada pirmajā pusē sasnieguši vēsturiski augstāko apjomu – 1 143,2 milj. eiro, kas ir par 139,1 milj. eiro jeb 13,9% vairāk kā 2016. gada pirmajā pusē un par 21,5 milj. eiro vairāk kā konsolidētajā pašvaldību budžetā 2008. gada pirmajā pusē. Arī kopējo izdevumu pieaugumu temps ir augstākais kopš finanšu krīzes.

2017. gadā pirmajā pusgadā uzturēšanas izdevumi pieauguši par 85,8 milj. eiro jeb 9,4%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, un sasniedza 1 001,2 milj. eiro. Lielāko izdevumu pieaugumu nodrošināja izdevumi atalgojumam, precēm un pakalpojumiem, kas auguši attiecīgi par 49,3 milj. eiro jeb 9,6% un 23,3 milj. eiro jeb 9,3%. Pieaugums izdevumiem atalgojumam saistīts ar minimālās darba algas celšanu, pašvaldību darbinieku atalgojuma pieaugumu un jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanu. Lielāko pieaugumu izdevumiem precēm un pakalpojumiem veicināja remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi (izņemot kapitālo remontu), kā arī izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem, kas pieauga attiecīgi par 5,2 milj. eiro un 4,4 milj. eiro. Tāpat būtisku ietekmi uz uzturēšanas izdevumu pieaugumu veicināja subsīdijas un dotācijas, kas salīdzinot ar 2016. gada pirmo pusgadu pieaugušas par 11,3 milj. eiro jeb 13,9%. Daļēji subsīdiju un dotāciju izdevumu pieaugums skaidrojams ar papildus subsīdijām komersantiem, kas nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus.

Kapitālie izdevumi, lai arī absolūtā vērtība pieauguši mazāk kā uzturēšanas izdevumi, tomēr procentuāli auguši sevišķi strauji. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn kapitālie izdevumi pieauguši par 53,3 milj. eiro jeb 60,1% un sasniedza 142 milj. eiro. Kapitālo izdevumu daļa, kas saistīta ar ES fondu projektu realizāciju pieaugusi vairāk kā 6 reizes, taču jāatzīmē 2016. gadā kapitālie izdevumi ES fondu projektu realizācijā bija būtiski samazinājušies salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem. Sagaidāms, ka šā gada otrajā pusē ES fondu projektu realizācija būs vēl straujāka, par to arī liecina kārtējā gada izsniegto aizņēmumu atļauju apjoms – 2016. gada pirmajā pusē tika izsniegtas aizņēmumu atļaujas ES līdzfinansēto projektu realizācijai 1,8 milj. eiro apmērā, savukārt 2017. gadā pirmajā pusē izsniegto atļauju apjoms sasniedza 33,4 milj. eiro. Kopējais kārtējā gada izsniegto aizņēmuma atļauju apjoms 2017. gada pirmajā pusgadā sasniedza 123,1 milj. eiro, kas ir par 55,9 milj. eiro vairāk kā attiecīgajā periodā pērn. Gandrīz trešdaļa kārtējā gada aizdevumu atļauju tika izsniegtas izglītības iestāžu investīciju projektiem.


1 Ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem pašvaldību budžetā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI