"Nākotnes Kohēzijas politikai ir jāparedz atbilstošs finansējuma apjoms, it īpaši reģionos, kur straujāk jātuvojas ES vidējam dzīves kvalitātes rādītājiem. Latvijas interesēs ir panākt, lai nodokļu maksātāji, pilsoņi labāk sajustu politikas rezultātus. Prioritāri jāvirzās uz programmu tālāku vienkāršošanu, it īpaši pašvaldību integrētām teritoriālām investīcijām. Administratīvās prasības nevar aizēnot investīciju būtisko pienesumu Latvijas izaugsmei un jaunu darbavietu radīšanai," norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne.
Sanāksmē dalībvalstis apsprieda Kohēzijas politikas nākotni laikā, kad Eiropas Savienība saskaras ar jauniem izaicinājumiem. Migrācijas krīze un drošības izaicinājumi, kā arī Lielbritānijas izstāšanās radīs spiedienu mazināt Kohēzijas politikas budžetu nākotnē, tādēļ dalībvalstīm, to pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un iedzīvotājiem ir nepieciešams paust stingru atbalstu Kohēzijas politikas finansējuma saglabāšanai arī pēc esošā ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda beigām.
Kohēzijas politikas kā ES dibināšanas līgumā minētās lielākās ES investīciju un solidaritātes politikas rezultāti ir labi redzami visā Latvijā. Ikkatrs Latvijas iedzīvotājs ikdienā saskaras ar ES fondu atbalsta rezultātiem – modernizēto infrastruktūru, ieguldījumu uzņēmējdarbībā, izglītībā, veselības aprūpē un citur. 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ietvaros Latvija saņem 4,4 miljardu eiro Kohēzijas politikas atbalstu valsts prioritārajās jomās. Iepriekšējā plānošanas periodā sasniegtie rezultāti ir aplūkojami šajā infografikā.
ES fondu finansējums ir viens no būtiskākajiem investīciju avotiem Latvijas ekonomikā, kas līdz šim mazināja un amortizēja ekonomikas lejupslīdi krīzes laikā, kā arī stimulēja nodarbinātības un finanšu aktivitāti pēc krīzes periodā, tādējādi pozitīvi ietekmējot tautsaimniecības izaugsmi kopumā.
ES Kohēzijas politikas neformālās Ministru Padomes sanāksme ir vērojama tiešsaistē Maltas prezidentūras mājaslapā.
