E.Rinkēvičs pauda gandarījumu par abu valstu labajām attiecībām divpusējā līmenī un starptautisko organizāciju ietvaros. Ministrs pateicās par Portugāles atbalstu NATO ietvaros drošības jomā, vairākkārt veicot patrulēšanu Baltijas valstu gaisa telpā, kā arī piedaloties Baltijas valstīs notiekošajās militārajās mācībās.
Amatpersonas pārrunāja arī aktuālos ES dienaskārtības jautājumus, tostarp Apvienotās Karalistes izstāšanās procesu no ES jeb Brexit. Ministrs pauda nostāju, ka izstāšanās sarunu detaļas starp ES un Apvienoto Karalisti ir jārisina ES mandāta ietvaros. Vienlaikus E.Rinkēvičs pauda pārliecību, ka Brexit sarunās 27 ES dalībvalstīm arī turpmāk ir jāsaglabā vienota nostāja.
Runājot par ES nākotni, puses apmainījās viedokļiem par notikušo Romas samitu, kas deva spēcīgu vēstījumu par 27 ES dalībvalstu vienotību un vēlmi turpināt attīstīt ES projektu. E.Rinkēvičs atzinīgi novērtēja diskusiju par Eiropas Komisijas "Baltajā grāmatā", kas skar ES nākotnes redzējumu, minētajiem scenārijiem. "Latvijai ir svarīgi, lai mēs saglabātu līdzšinējā Eiropas Savienības integrācijā sasniegto un panāktu visplašāko iespējamo dalībvalstu atbalstu un vienotību Eiropas Savienības projekta tālākai attīstībai. Latvija redz Eiropas Savienību kā spēcīgu nacionālu valstu savienību, kas nav pretrunā ar vēlmi turpināt integrāciju un cieši sadarboties, jo valdībām un nacionālajiem parlamentiem ir loma lēmumu pieņemšanā," pauda ministrs.
Ministrs arī uzsvēra, ka neatkarīgi no izvēlētā scenārija, ES turpmāk saturiski ir jākoncentrējas uz vērtību aizstāvību, tostarp cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības, likuma varas un cilvēktiesību aizstāvību. Tāpat ir jāveicina drošība ES un kaimiņu reģionos, un jāstrādā pie dzīves līmeņa izlīdzināšanas ES.
Sarunā tika skarti jautājumi par ES Daudzgadu budžetu, Kohēzijas politiku, Enerģētikas savienību un ES Vienoto tirgu. Ministrs pauda pārliecību, ka Latvijas skatījumā ES ilgtermiņā būs ieguvēja no ES Vienotā tirgus stiprināšanas, nevis protekcionisma politikas īstenošanas nacionālā līmenī. Kopējam fokusam jābūt uz produktivitātes celšanu un iekļaujošu izaugsmi, kas vērsts uz sociālekonomisko konverģenci. Puses bija vienisprātis par struktūrfondu apjoma saglabāšanu ES Daudzgadu budžetā pēc 2020. gada.
"Ir svarīgi turpināt Enerģētikas savienības ieviešanu, tomēr jaunajiem priekšlikumiem klimata un enerģētikas jomā jābūt sasniedzamiem izmaksu efektīvā veidā, ņemot vērā valstu specifiskās situācijas un ievērojot labāka regulējuma principus. Energodrošība ir Latvijas prioritāte, kur būtiska loma ir starpsavienojumiem un reģionālajai sadarbībai, izmantojot tādus Eiropas Savienības enerģētikas instrumentus kā Kopējo interešu projekti. Abu valstu interesēs ir saglabāt augstu prioritāti Eiropas Savienības darba kārtībā starpsavienojumu nodrošināšanā, īpaši kontekstā ar Eiropas Savienības finansējuma pieejamību pēc 2020. gada," uzsvēra ministrs.
Amatpersonas apmainījās viedokļiem par Eiropas Kaimiņattiecību politiku un situāciju Lībijā, Tunisijā, Marokā, kā arī Ukrainā. E.Rinkēvičs pauda pārliecību, ka ir jāveicina līdzsvarota pieeja ES sadarbībai ar kaimiņiem Austrumu un Dienvidu dimensijās.
Latvijas ārlietu ministrs uzaicināja Portugāles ārlietu ministru apmeklēt Latviju.
Komunikācijas grupa
