Lai veicinātu energoefektivitātes pasākumu aktīvāku īstenošanu, Ministru kabineta šā gada 25. aprīļa sēdē apstiprināti divi Ministru kabineta noteikumu projekti - Energoefektivitātes pienākumu shēmas noteikumi un Noteikumi par kārtību un apmēru, kādā tiek veiktas iemaksas energoefektivitātes fondā obligātā enerģijas ietaupījuma mērķa sasniegšanai un kārtību, kādā tiek izmantoti energoefektivitātes fonda līdzekļi.
Energoefektivitātes pienākumu shēmas noteikumos noteikts, ka Latvijas lielākie elektroenerģijas tirgotāji, kuru gadā pārdotās elektroenerģijas apjoms ir 10 GWh un vairāk, turpmāk aktīvi informēs savus patērētājus par energoefektivitātes paaugstināšanas iespējām un veicinās energoefektīvu risinājumu ieviešanu (piemēram, dažādu energoefektīvu elektroiekārtu vai patēriņa vadības/monitorēšanas sistēmu izplatīšanu), tādējādi ik gadu panākot elektroenerģijas ietaupījumu noteiktā apjomā.
Tāpat MK noteikumos noteikts, ka par informēšanas pasākumu veikšanu tirgotāji nedrīkst prasīt atsevišķu samaksu no patērētājiem. Savukārt konkrētus energoefektivitātes pasākumus tirgotāji varēs īstenot tikai tad, ja būs panākta vienošanās ar saviem klientiem.
Ja elektroenerģijas tirgotājs izvēlēsies neīstenot energoefektivitātes pasākumus pie patērētājiem, tam būs jāveic iemaksas valsts energoefektivitātes fondā atbilstoši noteiktajam sava enerģijas ietaupījuma pienākuma apjomam.
Noteikumi par kārtību un apmēru, kādā tiek veiktas iemaksas energoefektivitātes fondā obligātā enerģijas ietaupījuma mērķa sasniegšanai, un kārtību, kādā tiek izmantoti energoefektivitātes fonda līdzekļi, paredz, ka viens no fonda finanšu avotiem ir elektroenerģijas tirgotāju - energoefektivitātes pienākuma shēmas atbildīgo pušu iemaksas. Iemaksas apmērs ir noteikts 70 EUR par megavatstundu.
Kā zināms, Energoefektivitātes likums paredz valsts un pašvaldību energoefektivitātes fondu izveidi ar mērķi atbalstīt iniciatīvas energoefektivitātes jomā. Valsts energoefektivitātes fonda pārvaldītājs ir akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum".
Valsts energoefektivitātes fonds veidosies no energoefektivitātes pienākuma shēmas atbildīgo pušu iemaksām, energoefektivitātes nodevas ieņēmumiem, kā arī citiem finanšu avotiem. Fonda līdzekļi saskaņā ar likumu ir izmantojami valsts energoefektivitātes mērķu sasniegšanai, kā arī sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumiem.
Ministru kabinets paredzējis, ka periodā līdz 2020. gadam energoefektivitātes pienākuma shēmas atbildīgās puses būs elektroenerģijas tirgotāji, kuri vai nu īsteno energoefektivitātes pasākumus pie patērētājiem vai izpilda savu pienākumu, veicot iemaksas valsts energoefektivitātes fondā. Savukārt fonds nodrošinās enerģijas ietaupījumu atbilstoši apjomam, par kuru elektroenerģijas tirgotājs būs veicis iemaksu.
Ar šā gada 25. aprīļa Ministru kabineta sēdē apstiprinātajiem MK noteikumiem var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē:
- Energoefektivitātes pienākuma shēmas noteikumi;
- Noteikumi par kārtību un apmēru, kādā tiek veiktas iemaksas energoefektivitātes fondā obligātā enerģijas ietaupījuma mērķa sasniegšanai un kārtību, kādā tiek izmantoti energoefektivitātes fonda līdzekļi.
Evita Urpena
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
