Eiropas lietu komisija trešdien, 19.aprīlī, pieņēma zināšanai Finanšu
ministrijas pārstāvju sniegto informāciju par sagatavoto Latvijas Stabilitātes
programmu 2017.-2020.gadam.
"Viens no nākotnes fiskālās politikas stūrakmeņiem šajā Stabilitātes programmā
ir plānotā nodokļu reforma, kurai Finanšu ministrija uzstādījusi tādu mērķus kā
nevienlīdzības mazināšana, izaugsme un nodokļu īpatsvara palielināšana. Tomēr
šobrīd nodokļu reforma ir tikai projekta stadijā, un reformas ietvaros plānoto
pasākumu fiskālā ietekme, kas atspoguļota programmā, arī ir tikai provizoriska,"
norāda Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja.
Stabilitātes programmas mērķis ir nodrošināt stingrāku budžeta disciplīnu,
uzraugot un koordinējot budžeta politiku eirozonā un Eiropas Savienībā.
Stabilitātes un izaugsmes pakts nosaka, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm ik
gadu ir jāgatavo Stabilitātes programma un tā līdz aprīļa beigām jāiesniedz
Eiropas Komisijā.
Finanšu ministrijas sagatavotajā Stabilitātes programmā, atskatoties uz Latvijas
ekonomisko attīstību 2016.gadā, secināts, ka izaugsmes palēnināšanos noteica
investīciju un būvniecības nozares kritums par 18,2 procentiem. Taču šogad
sagaidāma šīs nozares atveseļošanās. Nefinanšu investīcijas aizvadītajā gadā
samazinājās par 24 procentiem, kam par iemeslu ir Eiropas Savienības fondu
apguve. Savukārt apstrādes rūpniecība 2016.gada nogalē strauji pieauga, un tās
izaugsme šī gada pirmajos divos mēnešos sasniegusi 6,2 procentus. Iemesls –
pieaugums kokrūpniecībā, mašīnbūvē, kā arī datoru un elektronisko iekārtu
ražošanā.
Latvijas preču eksports pērn samazinājās par 0,2 procentiem, savukārt šī gada
janvārī pieauga par 13,3 procentiem. Finanšu ministrija norāda, ka Latvijas
preču eksporta struktūrā samazinās Krievijas īpatsvars un pieaug Eiropas
Savienības nozīme. Savukārt pakalpojumu eksports pagājušajā gadā palielinājās
par 5,1 procentu.
Situācija darba tirgū saglabājas stabila, un nodarbinātības pieaugumu ierobežo
darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās. Pērn vidējā bruto darba
samaksa Latvijā pieauga par 5 procentiem, vienlaikus produktivitātes kāpumam
saglabājoties zemākam. Savukārt patēriņa cenu kāpums kļūst straujāks.
Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja
Preses dienests