Ministrija ir pieteikusi nozīmīgas sociālās politikas izmaiņas, kas vērstas
uz veiksmīgāku cilvēku ar invaliditāti integrāciju darba tirgū. Visam pamatā ir
pakalpojumu pieejamības uzlabošana – plānots būtiski paātrināt tehnisko
palīglīdzekļu saņemšanu, savukārt rehabilitācijas pakalpojumus nodrošināt
savlaicīgi un tuvāk klienta dzīvesvietai. Šo reformu veikšanai nepieciešamas arī
likumu izmaiņas, un, lai to sagatavošana būtu raitāka, deputāti ir gatavi
pielikt palīdzīgu roku. Esam nolēmuši Saeimā veidot darba grupu ar pārstāvjiem
no visām frakcijām, lai sekotu reformu sagatavošanai un sagatavotu nepieciešamās
likumu izmaiņas," norāda Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija
Barča.
Tehnisko palīglīdzekļu jomā plānots atteikties no palīglīdzekļu centralizētajiem
iepirkumiem, ļaujot klientiem pašiem izvēlēties protēžu, riteņkrēslu,
ortopēdisko apavu un citu palīglīdzekļu piegādātāju. Savukārt rehabilitācijas
jomā būtiska problēma patlaban ir pakalpojumu centralizācija – tie cilvēkiem ar
invaliditāti ir pieejami gandrīz tikai Jūrmalā, turklāt uz tiem nereti ir
jāgaida pat vairākus gadus. Valsts apmaksātus sociālās rehabilitācijas
pakalpojums nākotnē varētu sniegt arī rehabilitācijas centri citviet Latvijā,
turklāt sistēmu pārkātojot tā, lai pakalpojumi būtu pieejami tad, kad tie
cilvēkam patiešām ir nepieciešami, deputātiem klāstīja Labklājības ministrijas
pārstāvji.
Kā vienu no problēmjomām, kur arī nepieciešami būtiski uzlabojumi, deputāti
minēja invaliditātes ekspertīzi. Par Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu
valsts komisijas (VDEĀVK) darbu un attieksmi pret klientiem iepriekš saņemts
daudz sūdzību. Tuvāk ar izmaiņām VDEĀVK darbā komisijas deputāti plānojuši
iepazīties maijā, uz komisijas sēdi aicinot iestādes jauno vadītāju Juri Gaiķi.
Tāpat deputāti nolēma izbraukuma sēdē apmeklēt VDEĀVK un Tehnisko palīglīdzekļu
centru.
Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja
Preses dienests
