68% aptaujas dalībnieku atzinuši, ka pozitīvas pārmaiņas ir jūtamas, no kurām kā veiksmīgākās mediji vērtē tiesu komunikatoru esību visās tiesās un tiesu informācijas plašo pieejamību elektroniskajā vidē. Vienlaikus par joprojām problemātisku mediji sauc tiesnešu nevēlēšanos skaidrot sabiedrībai savus nolēmumus, tiesu proaktīvas komunikācijas trūkumu un pārlieko tiesu nolēmumu anonimizāciju, kas mazina tiesas spriestā saprotamību.
Aicināti minēt veiksmīgus tiesnešu vai tiesu komunikācijas piemērus, mediji visbiežāk nosaukuši Augstākās tiesas proaktīvās komunikāciju aktivitātes – preses relīzes, mājaslapu, tiesiski izglītojošos pasākumus, kā arī veiksmīgu komunikāciju par atsevišķām tiesu lietām. Tāpat mediji atzinīgi vērtējuši Rīgas apgabaltiesas mērķtiecīgo komunikācijas stratēģijas ieviešanu, sociālo tīklu izmantošanu un tiesneša Jura Stukāna veiksmīgo komunikāciju televīzijā un un drosmi atbildēt uz neērtiem jautājumiem. Tāpat kā saprotoši sadarbībā ar medijiem minēta virkne rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu: Gunta Gulbinska, Gunta Širaka, Pēteris Novičenoks, Juris Andersons, Gunārs Strucinskis, Dace Blūma un citi.
Aptauja parāda tiesu un tiesnešu atšķirīgu attieksmi pret komunikāciju un sadarbību ar medijiem, vienlaikus uzrādot arī biežākos problēmjautājumus. Piemēram, filmēšanas iespējas tiesas ēkā, tiesas sēdes audioieraksts, neskaidri un nevienādi nosacījumi ierobežotas pieejamības informācijai, tiesu portālā publicēto nolēmumu sarežģītā meklēšana un neērtais formāts u.c.
Augstākās tiesas veiktās mediju aptaujas mērķis bija noskaidrot, kā redakcijas un žurnālisti izjūt un vērtē Tieslietu padomes pirms diviem gadiem apstiprinātās tiesu komunikācijas stratēģijas ieviešanu tiesu darbā. Aicinājumam atbildēt uz aptaujas jautājumiem atsaucās vairāk nekā 20 redakcijas vai žurnālisti, kas lielākoties arī raksta par tēmām, kas saistītas ar tieslietām.
Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece
