DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
24. martā, 2017
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Vide

Latvijā diskutē par dzīvsudraba izmantošanas ierobežošanu pasaulē

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
2017. gada 24. martā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā notiek Centrālās un Austrumeiropas reģiona darba sesija, kuras laikā diskutē par Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu (Minamatas konvencija)* ratifikāciju un tās ieviešanu.

Pasākumā piedalās aptuveni 60 pārstāvji no Centrālās un Austrumeiropas reģiona valstīm, starptautisko nevalstisko organizāciju (NVO), starptautisko institūciju – Pasaules vides fonda, ANO Apmācību un Pētījumu institūta pārstāvji. Tāpat diskusijās piedalās reģionālo NVO pārstāvji.

Dzīvsudrabs ir atzīts par pasaules mēroga apdraudējumu cilvēka veselībai un videi. Dzīvsudrabu saturošu priekšmetu izmantošana var nodarīt kaitējumu cilvēka smadzenēm, plaušām, nierēm un imūnsistēmai. Dzīvsudrabam uz dzīvajiem organismiem ir pārrobežu ietekmes raksturs. Tā emisijas pa gaisu un ūdeni, ar pārtikā lietojamiem produktiem var nokļūt tūkstošiem kilometrus tālu no piesārņojuma rašanās vietas. Tiek lēsts, ka 40–80 % kopējo dzīvsudraba nosēdumu Eiropas Savienībā (ES) nāk no trešajām valstīm, tostarp Austrumāzijas un Dienvidaustrumāzijas.

Jau šobrīd Latvijā ir aizliegts izplatīt baterijas un akumulatorus, kas satur vairāk nekā 0,0005% dzīvsudraba**. No 2009. gada aizliegts izplatīt arī dzīvsudrabu saturošus ķermeņa temperatūras termometrus un mērierīces, kas paredzētas tirdzniecībai plašam patērētāju lokam, savukārt no 2014. gada aizliegts izplatīt dzīvsudrabu saturošas mērierīces rūpnieciskai un profesionālai lietošanai***. Dzīvsudraba saturs ir ierobežots arī luminiscences spuldzēs****.

Pašlaik gan Latvijas, gan ES normatīvie akti nosaka ierobežojumus dzīvsudraba izmantošanai, līdz ar to nav paredzams, ka iedzīvotājiem Minamatas konvencijas ratifikācija varētu radīt kādas papildus problēmas.

*Minamatas konvencija tika noslēgta Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas (UNEP) aizgādībā un ir galvenais starptautiskais tiesiskais satvars, kas reglamentē sadarbību un pasākumus, kuru mērķis ir kontrolēt un ierobežot dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu izmantošanu un to antropogēnās emisijas gaisā, ūdenī un zemē.

** Saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 14. februāra noteikumiem Nr.139 "Noteikumi par atsevišķu bīstamas ķīmiskas vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasībām un par videi kaitīgo preču sarakstu"

*** Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH regula) 17.pielikumu.

**** Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 5. februāra noteikumiem Nr. 84 "Noteikumi par atsevišķu ķīmisku vielu lietošanas ierobežojumiem elektriskajās un elektroniskajās iekārtās"

Laura Jansone
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI