CSP pateicas iedzīvotājiem, kuri jau piedalījās aptaujā un no 1. līdz 14. februārim aizpildīja anketu internetā. Lielākajai daļai iedzīvotāju, kuri jau otro, trešo vai ceturto gadu piedalījās šajā aptaujā, bija iespēja par savu mājsaimniecību jautājumus atbildēt tiešsaistē, un to izmantoja 15,4 % respondentu. Vislielākā iedzīvotāju aktivitāte bija Saldus novadā (27,8 % no uzaicinātajiem atbildēja internetā), Jēkabpilī (24,5 %), Siguldas novadā (23,8 %) un Madonas novadā (22,7 %).
Turpmāk aptaujā būs jāpiedalās tikai tiem iedzīvotājiem, kuri saņēmuši CSP uzaicinājuma vēstuli ar plānoto intervijas laiku un intervētāja kontaktinformāciju. Lai vienotos par ērtāku klātienes vai telefonintervijas laiku, respondenti var sazināties ar intervētāju, zvanot uz vēstulē norādīto tālruņa numuru. Gan klātienes, gan telefonintervijas veiks CSP intervētāji. Ierodoties mājoklī, intervētāji uzrādīs CSP darbinieka apliecību. Intervētāja identitāti var pārbaudīt, zvanot uz tālruņa numuru 67366912 darba dienās no plkst. 8.30 līdz 17.00.
Šogad CSP aptaujā ap 8 tūkst. mājsaimniecību, kuras atlasītas ar nejaušas gadījuma izlases metodi. CSP aicina iedzīvotājus būt atsaucīgiem arī turpmāk, jo viņu sniegtā informācija var visprecīzāk raksturot patiesos dzīves apstākļus. CSP garantē personas datu konfidencialitāti, un iegūtā informācija tiks izmantota tikai apkopotā veidā.
Iegūtos datus izmantos, lai aprēķinātu minimālā ienākuma līmeni. Uz tā pamata noteiks pabalstus, uzturlīdzekļus u.c. sociālās garantijas, lai atbalstītu iedzīvotājus ar viszemākajiem ienākumiem.
Nozīmīgākie 2016. gada iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas rezultāti
2015. gadā iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi sasniedza 417 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli (pieaugums par 7,6%, salīdzinot ar 2014. gadu). Ienākumu pieauguma temps ir nedaudz palēninājies, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu (2014. gadā – par 9,3 %, 2013. gadā – par 10,7 %).
2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, vislielākais ienākumu pieaugums par 10,6 % bija trūcīgākajās mājsaimniecībās. Turīgākajās mājsaimniecībās ienākumi gada laikā pieauga lēnāk nekā vidēji valstī – par 5,7 %.
Sociālo transfertu – pensiju, pabalstu un citu budžeta maksājumu – īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos samazinājās no 32,4 % 2010. gadā līdz 24,3 % 2015. gadā.
2015. gadā aptuveni par trešdaļu pieauga ar ģimeni un bērniem saistīto pabalstu apjoms.
Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Latvijā ir augsta ienākumu nevienlīdzība. Tomēr 2015. gadā tā ir samazinājusies: Džini koeficients bija 34,5 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2014. gadā (vidēji ES šis rādītājs bija 31 %). 2015. gadā 20 % visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,2 reizes lielāki nekā 20 % vistrūcīgāko iedzīvotāju, bet 2014. gadā – 6,5 reizes lielāki (vidēji ES šis rādītājs bija 5,2).
Par aptauju:
Ienākumu un dzīves apstākļu aptauja ik gadu notiek visās ES dalībvalstīs, izmantojot vienotu metodoloģiju. Tās mērķis ir nodrošināt salīdzināmu informāciju par dažādiem aspektiem, kas ietekmē mājsaimniecības un katra cilvēka labklājību.
Plašāka informācija par iegūtajiem datiem pieejama CSP datubāzēs "Iedzīvotāju ieņēmumi", "Monetārā nabadzība un ienākumu nevienlīdzība", "Materiālā nenodrošinātība", "Mājokļa apstākļi", "Veselības pašnovērtējums", "Mājsaimniecību sastāvs", "Minimālā ienākuma līmenis" un "Līdzdalība sociālajā un kultūras dzīvē".
Sanda Rieksta
Informācijas un komunikācijas daļa
