Latvijas vēstnieks Lietuvā Einars Semanis norādīja, ka importa un eksporta struktūra starp abām valstīm ir ļoti līdzīga gan produktu, gan apjoma ziņā, kas nozīmē, ka tirgus ātri reaģē uz cenu izmaiņām un tuvā attāluma dēļ spēj ātri pārkārtoties. Savukārt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāve Lietuvā Jeļena Markūne sacīja, ka vēl arvien vislielākais pieprasījums un piedāvājums ir tūrisma jomā, bet Latvijas mazie uzņēmēji arvien aktīvāk domā par eksporta uzsākšanu, par pirmo soli izvēloties tieši kaimiņvalsti Lietuvu.
Ar prezentācijām seminārā uzstājās arī Lietuvas Tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības kameru apvienības ģenerāldirektors Rimantas Šidlauskas, kurš pastāstīja, kādu lomu Lietuvā ieņem organizācija un kā tā praktiski var palīdzēt arī Latvijas uzņēmumiem. Savukārt Živlinas Šilens, kurš ir Lietuvas Brīvā tirgus institūta prezidents, savā prezentācijā pastāstīja, ka Lietuvā un Latvijā ir līdzīga situācija ēnu ekonomikas jomā, jo iedzīvotāji vēl arvien bieži attaisno gan aplokšņu algu esamību, gan arī citas nelikumīgas darbības, lai gan mūsu valstī biežāk tiek pausts, ka nodokļus cilvēki nevēlas maksāt, jo neredz tam pretī saņemtos labumus jeb pakalpojumus. Viņš norādīja, ka būtiski skaidrot sabiedrībā nodokļu lomu un to, kas par tiem tiek darīts, lai nerastos sajūta, ka nauda tiek izsaimniekota.
Ar savu redzējumu par to, vai Latvija un Lietuva ir konkurentes vai partneres, dalījās arī domnīcas "Certus" pētniecības direktors Daunis Auers, paužot to, ka biznesā, iespējams, konkurence notiek ne tik daudz starp valstīm, cik pilsētām, pieminot Rīgas un Viļņas gadījumu, kur investori pieņem pozitīvus vai negatīvus lēmumus pamatojoties tieši un citu pieredzi, regulējumiem un iespējām. Savukārt valstu līmenī konkurence notiek tieši nodokļu politikas ziņā, kur uzņēmēji izvēlas sev izdevīgākos noteikumus. Pētnieks arī pauda to, ka valstīm biežāk vajadzētu sadarboties un apvienoties dažādu sarežģītu jautājumu risināšanā, piemēram, veidojot kopuzņēmumus tādās jomās, kā pasta servisi u.c.
Lai iedrošinātu ikvienu eksportēt plašāk nevis tikai Baltijas mērogā, ar prezentāciju uzstājās arī būvmateriālu ražotāja "Sakret" padomes priekšsēdētājs un LTRK valdes loceklis Andris Vanags, kurš lepojas ar to, ka uzņēmumam pieder rūpnīcas katrā no Baltijas valstīm. Viņš klātesošajiem pauda, ka būtiski ir veidot vietējo komandu, kura regulāri tiekas gan ar īpašniekiem, gan arī citiem kompānijas darbiniekiem, tādējādi jūtot atbalstu un spējot produktīvi strādāt. Vēl būtiski ir dibināt kontaktus ar vietējām organizācijām, vēstniecībām un būt aktīviem, lai sadarbības partneri justu ieinteresētību un atbalstu.
Diskusijas laikā ar uzņēmējiem vairākkārt tika pārrunāts jautājums par sadarbības iespējām, kur daudzi atzina, ka tā vērtējama veiksmīgi. Pašreiz realizēti gan vairāki starpvalstu projekti kultūras, tūrisma un citās jomās, gan arī ievērojami attīstīts, piemēram, tūrisms, kur iedzīvotāji labprāt apmeklē gan Latviju, gan no mūsu valsts dodas uz Lietuvu. Domājot par visas Baltijas reģiona projektu realizēšanu, kā piemērs tika saukts "Rail Baltic" noslēgtais līgums, kur valstības spēja panākt vienošanos, lai realizētu pēdējo gadu desmitu vērienīgāko pārrobežu sadarbību.
"Savstarpējas tikšanās vismaz Baltijas reģionā ar Latvijas uzņēmējiem un vietējām Tirdzniecības un rūpniecības kamerām, kā arī vēstniecībām, ir jauns modelis, lai veicinātu sarunas un meklētu risinājumus dažādām problēmām. Ja Igaunijā strādājošie norādīja, ka nepieciešams vairāk sadarboties, tad Lietuvā esošie biznesa pārstāvji pauda, ka kopumā situācija vērtējama pozitīvi. LTRK plāno regulāri tikties ar uzņēmējiem, lai palīdzētu biedriem augt un attīstīties, jo īpaši veicinot eksportu," sacīja LTRK valdes loceklis Andris Vanags.
Rūta Grikmane
Sabiedrisko attiecību konsultante
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera
