"Jau šodien ir sācies darbs CETA sniegto priekšrocību izmantošanai. Ar CETA noslēgšanu ir atvērtas vēl vienas iespēju durvis. Ārlietu dienests pieliks visas pūles, lai mēs Latvijā spētu maksimāli likt lietā to, ko mums piedāvā CETA," diskusijā teica Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Parlamentārā sekretāra uzsvēra, ka "līgums sniegs jaunas iespējas tieši maziem un vidējiem uzņēmumiem. Lielie uzņēmumi neatkarīgi no līguma spēja virzīt savas intereses. Līgums ir atbalstošs un nepieciešams tieši maziem un vidējiem uzņēmumiem. Latvijas nelielie uzņēmumi veido apmēram 97% no mūsu eksportētājiem. Samazinātas tirdzniecības barjeras, tarifu atcelšana, vienkāršotas muitas procedūras un savietojamas tehniskās prasības padarīs eksportu vienkāršāku un lētāku. Tas ļaus mazajām firmām vieglāk konkurēt ar lielajām kompānijām".
Ārlietu ministrija ir apzinājusi vairākas nozares, kurām jau šobrīd ir konkrētas intereses par preču noietu Kanādas tirgū, to vidū ir elektroiekārtas, pārtika, stikla šķiedra un optiskā šķiedra, farmācija, kokrūpniecība un citas. Savukārt IT sektors, kas jau eksportē tehnoloģijas uz Kanādu, ir ieinteresēts ieiet arī pakalpojumu tirgū. Tāpat arī vairāki ražotāji ir ieinteresēti iegādāties ražošanai nepieciešamās izejvielas no Kanādas. Tas, pateicoties muitas tarifu atcelšanai, būs izdevīgāk un tādejādi sniegs pienesumu Latvijas ražotāju konkurētspējai.
Zanda Kalniņa-Lukaševica arī kliedēja bažas par CETA negatīvo ietekmi un potenciālajiem riskiem, norādot, ka CETA negrozīs, nesamazinās un neatcels ES standartus par pārtikas nekaitīgumu, produktu drošumu. CETA nevājinās patērētāju aizsardzību, veselības, vides, sociālos vai darba standartus nedz ES, nedz Kanādā.
Lai CETA sniegtās priekšrocības Latvija maksimāli spētu izmantot, ir nepieciešams gan aktīvs uzņēmēju, gan valsts iestāžu un uzņēmēju organizāciju darbs. Parlamentārā sekretāre informēja, ka jau martā ir plānoti vairāki semināri ar uzņēmējiem: 8. martā sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un 21. martā – sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības rūpniecības kameru, lai jau konkrētāk skaidrotu CETA saturu, tā priekšrocības un runātu par kopēju sadarbību eksporta uz Kanādu veicināšanas kontekstā.
Pēc vairāku gadu sarunām CETA tika parakstīts 2016. gada 30. oktobrī Briselē. Lai nolīgums varētu stāties spēkā un tikt pilnībā piemērots, nepieciešama tā ratifikācija visu ES dalībvalstu parlamentos, kā arī Kanādas parlamentā. 2017. gada 15. februārī Eiropas Parlaments apstiprināja atbalstu CETA, tādējādi paverot iespējas piemērot nolīgumu provizoriskā kārtībā ES kompetences jautājumos vēl līdz ratifikācijai visās ES dalībvalstīs.
CETA ir modernākais tirdzniecības nolīgums, kas ir noslēgts. Tas ir visaptverošs, un bez klasiskas muitas tarifu atcelšanas ietver arī virkni citu noteikumu, kuru mērķis ir novērst netarifu barjeras, vienkāršot procedūras, paātrināt informācijas apriti un padarīt uzņēmēju dzīvi vieglāku, eksportējot preces un pakalpojumus uz Kanādu.
Foto:
https://www.flickr.com/photos/
Komunikācijas grupa
