Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2016. gadā nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,8 procentpunktiem, taču nodarbināto skaits samazinājās par 2,8 tūkstošiem. Nodarbinātības līmenis sievietēm pieaudzis straujāk nekā vīriešiem (attiecīgi par 1,3 un 0,1 procentpunktu).
2016. gada 4. ceturksnī nodarbināti bija 890,4 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir par 4,6 tūkstošiem jeb 0,5 % mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 61,7 %, kas ir par 0,1 procentpunktu zemāks nekā 3. ceturksnī.
2016. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija būvniecībā, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē.
2016. gadā no kopējā nodarbināto skaita 2,4 tūkstoši iedzīvotāju bija nodarbināti Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos, piemēram, algotos pagaidu sabiedriskajos darbos, saglabājot reģistrētā bezdarbnieka statusu.
Kopš 2012. gada beigām nodarbinātības līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2016. gada 3. ceturksnī ES – 59,3 %), tomēr 2016. gada 4. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 65,0 %, bet Lietuvā – 62,5 %.
Nodarbinātības līmenis Baltijas valstīs un vidēji Eiropas Savienībā, %
Datu avots: Eurostat datubāze, 2016. gada 4. ceturkšņa dati –
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Darbaspēka apsekojums
2016. gadā nodarbinātības līmenis jauniešiem 15 līdz 24 gadu vecumā bija 32,8 %, kas ir par 1,7 procentpunktiem zemāks nekā 2015. gadā. 2016. gadā nodarbināti bija 62,2 tūkstoši jauniešu (2015. gadā – 69,4 tūkstoši). 4. ceturksnī nodarbināto jauniešu skaits, salīdzinot ar 3. ceturksni, nedaudz samazinājās (par 2,7 tūkstošiem jeb 4,4 %) un bija 58,2 tūkstoši.
2016. gadā pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,4 stundas, kas ir par 0,1 stundu vairāk nekā 2015. gadā. 4. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,0 stundas, kas ir par 0,9 stundām mazāk nekā 2016. gada 3. ceturksnī.
Darbaspēka apsekojumā iegūtā informācija liecina, ka 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu par 4,4 procentpunktiem ir samazinājies darba ņēmēju īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450,00 eiro mēnesī. Par 1 procentpunktu samazinājies darba ņēmēju īpatsvars, kuri saņēma minimālo darba algu vai mazāk. Savukārt darba ņēmēju īpatsvars, kuru darba samaksa bija virs 450,00 eiro, ir palielinājies.
Darba ņēmēju sadalījums pēc mēneša neto (pēc nodokļu nomaksas) darba samaksas lieluma pamatdarbā, %
2015. gads |
2016. gads |
2016. gada |
||||
1. ceturksnis |
2. ceturksnis |
3. ceturksnis |
4. ceturksnis |
|||
Darba ņēmēji |
100,0 |
100,0 |
100,0 |
100,0 |
100,0 |
100,0 |
Līdz 450,00 EUR |
48,5 |
44,1 |
43,7 |
45,1 |
44,0 |
43,5 |
tai skaitā darba ņēmēji, kuri saņēma minimālo darba algu vai mazāk¹ |
21,7 |
20,7 |
20,6 |
20,9 |
20,1 |
21,1 |
450,01–700,00 EUR |
30,3 |
30,7 |
30,8 |
30,1 |
30,9 |
31,2 |
700,01–1400,00 EUR |
14,3 |
17,6 |
17,4 |
17,3 |
17,7 |
18,1 |
1400,01 EUR un vairāk |
2,3 |
2,7 |
2,9 |
2,5 |
2,5 |
2,8 |
Netika aprēķināta vai izmaksāta |
2,6 |
3,1 |
2,9 |
3,5 |
3,5 |
2,5 |
Netika norādīta |
2,0 |
1,8 |
2,3 |
1,5 |
1,4 |
1,9 |
¹ 2015. gadā minimālā darba alga bija 360 eiro, 2016. gadā – 370 eiro. Datu avots: CSP Darbaspēka apsekojums
2016. gadā Darbaspēka apsekojums notika 15,8 tūkstošos mājsaimniecību, kurās aptaujāja 29,8 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. 4. ceturksnī Darbaspēka apsekojums notika 4 tūkstošos mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,6 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Plašāka informācija par nodarbinātības statistiku pieejama CSP vietnē sadaļā "Nodarbinātība un bezdarbs – galvenie rādītāji". Darbaspēka apsekojuma rezultāti publicēti CSP datubāzē sadaļā "Nodarbinātība un bezdarbs" (īstermiņa statistikas dati un ikgadējie statistikas dati).
Sanda Rieksta
Informācijas un komunikācijas daļa